Saldsss un lipīgs - medus mums

Kas ir medus? 

Medus ir dabīgs, salds pārtikas produkts, ko medusbites (Apis mellifera) gatavo no augu ziedu nektāra un lapu izsvīduma. Bites to sajauc ar savā organismā ražotajiem sekrētiem un to, kas nav nepieciešams pašu uzturā, un novieto šūnās nogatavināšanai. Kad no nektāra ir iztvaikojis liekais ūdens daudzums, šūnas tiek aizvākotas. Šajā procesā medus tiek bagātināts ar fermentiem.

Medus ķīmiskais sastāvs.

Medus satur ļoti daudz ogļhidrātu - aptuveni 75 % ( 34% glikozes, 37 % fruktozes, 2 % saharozes). Salīdzinājumam - cukurs satur 99, 7- 99,9 % ogļhidrātu, kas, nonākot organismā, pārstrādes procesā dod tikai kalorijas. 100 gramos medus ir apmēram 308 kcal, bet cukura - 410 kcal. Medus ir vērtīgāks par cukuru, jo tas satur arī vitamīnus, karotinoīdus, minerālvielas, mikroelementus, aromātiskās vielas, organiskās skābes, dekstrīnus (cietes daļējas šķelšanās produktus, ko lieto arī kā līmvielas), olbaltumvielas, fermentus (invertāzi, amilāzi, glikogenāzi), augu hormonus un nedaudz arī ziedputekšņus.

Kā nopirkt labu medu?

Vēlams atrast pazīstamu biškopi, kuram var uzticēties. Zināma garantija ir produkcijai, ko var iegādāties specializētajos biškopības veikalos. Lai nodotu medu  tirdzniecībā, tam jāatbilst noteiktajām medus prasībām. Ja ir vēlme nopirkt medu dravā tieši no biškopja, bet neviens nav pazīstams, ieteicams ielūkoties internetā Latvijas Biškopības biedrības mājas lapā https://www.strops/.lv, kur Latvijas kartē katrā rajonā norādītas biškopju adreses un telefoni.

Medus kvalitāti var pārbaudīt, tajā iemērcot ķīmisko zīmuli. Īstā medū nebūs nekādas reakcijas. Ja zīmulis krāso, tas nozīmē, ka medū ir vai nu par daudz ūdens, vai arī tas ir viltojums.

Ja medus ir pārāk šķidrs, to var pārbaudīt, tinot ap karoti. Ja tas tek vai līst, tajā ir palielināts ūdens daudzums, kas neatbilst kvalitatīvam medum. Ja medū ir vairāk nekā 21 % ūdens, tad sākas rūgšana.

Šūnu medus nav ne karsēts, ne arī citādi apstrādāts. 

Labāk pirkt sacukurojušos medu, jo viltots medus parasti nekristalizējas. Sacukurojušos medu var atkausēt ūdens peldē +35+40 C temperatūrā.

Medus ietekme uz veselību.

Sens sakāmvārds teic, ka medus tāpat kā vērmeles palīdz pret 99 vainām, tomēr dietologi uzskata, ka medus vērtība krietni tiek pārspīlēta. Medus satur ļoti daudz ogļhidrātu, gandrīz tikpat daudz kā cukurs, tāpēc ar tā pārmērīgu lietošanu nevajadzētu aizrauties tiem, ko nomoka kreņķi par lieko svaru. Un pats galvenais- liels daudzums medus, kas nonāk tirdzniecībā tiek pasterizēts 70 grādu temperatūrā, bet tādā temperatūrā daļa bioloģiski aktīvo vielu aiziet bojā un medus uzturvērtība samazinās.

Medus ir labs enerģijas dopings, jo tajā esošie ogļhidrāti ātri uzsūcas asinīs un ātri dod tonusu, atjauno spēkus pēc smagas fiziskas un garīgas pārpūles. Medus palīdz pret saaukstēšanos, dziedē elpošanas ceļu slimības, uzlabo sirds slimnieku pašsajūtu, stimulē gremošanas sistēmas funkcijas un miegu. Tas ir labs līdzeklis dažādu ādas bojājumu  un iekaisumu ārstēšanai un palīdz atgūties atveseļošanās periodā pēc slimošanas.

Medu neiesaka lietot grūtniecēm un maziem bērniem, jo tas var izraisīt alerģiskas reakcijas. Alerģija pret medu vai citiem bišu produktiem gadu gaitā var mainīties. Visbiežāk to izraisa tumšais, piemēram viršu un griķu medus; no gaišā medus tā mēdz būt reti. Alerģiju izraisa ar vēju pārnestie ziedputekšņi. Tie, ko savāc bites, alerģiju neizraisa. Alerģiju var izraisīt no ārzemēm, īpaši no tālām dienvidu zemēm ievestais medus, jo tas satur putekšņus, kas mūsu organismam ir sveši un nav piemēroti. Daži pētījumi par vasku apstiprina, ka tas mazina dažādas alerģijas, tāpēc var mēģināt lietot šūnu medu.

Zināšanai!

• Medu nevajadzētu ēst vairāk par 100 g dienā.
• Ja gadās pārēsties medu kā lācēnam Pūkam, jāēd rutki.
• Medus ir labs konservants. Tajā var konservēt gaļu, ogas, ziedputekšņus, riekstus, sēkliņas, augļus u.c. 
• Ja medus negaršo, bet vajadzētu to lietot ārstnieciskos nolūkos, medu nelielā daudzumā var pievienot saldējumam, pienam, sulai un pagatavot kokteili. Medu kā saldvielu var piemaisīt kādam ēdienam, tikai to nevajadzētu termiski apstrādāt.
• Ja medu karsē - silda, vāra, cep, iemaisa karstā tējā vai pienā, tas zaudē savas vērtīgās ārstnieciskās īpašības. Temperatūrā, kas augstāka par 40 grādiem, medus pārvēršas par parastu saldvielu ar specifisku garšu un aromātu.
• Labākā medus uzglabāšanas temperatūra ir no +5C -+8 C, turot hermētiski slēgtā traukā. Vaļējā traukā medus uzsūc mitrumu.