Kā ietaupīt naudu!

Sākumā jānorunā, ka ekonomēt naudu nenozīmē liegt sev visu vai pirkt lētākas preces. Ekonomija – tas ir pavisam kas cits.

Pietiekoši izplatīts viedoklis par to, ka atlikt naudu var tikai cilvēki ar ļoti lieliem ienākumiem. Lai attaisnotu sevi, sievietes izklāsta ļoti daudz iemeslu, kuru dēļ viņas nevar pataupīt: no mazas algas līdz iekrājumu veidošanas bezjēdzībai. Bet mēs tagad parunāsim par to, ka iespēju ieekonomēt un atlikt var atrast vienmēr... lai tik’ būtu vēlēšanās.

Cik bieži, ejot uz veikalu, sieviete ar grūtībām iedomājas, kas konkrēti viņai ir vajadzīgs, un tas attiecas ne tikai uz produktiem, bet arī uz lielākiem pirkumiem, piemēram, apģērbu. Uz to arī paļaujas pārdevēji, izliekot viņas ceļā pēc ļoti viltīgas un pārdomātas sistēmas visdažādākās „vajadzīgas” preces. Un roka pati stiepjas un paņem to, ko it kā arī nebija plānots pirkt. Bet mēs tūlīt pat pārliecinām sevi, ka tas mums ir vajadzīgs, ka mēs jau sen plānojām to nopirkt, tikai nekādi neizdevās. Jautājums: ja jau nekādi neizdevās, tad vai tiešām tas ir vajadzīgs?

Un, re, viena mana paziņa nolēma būtiski mainīt savu finansiālo stāvokli, bet iesākumam sāka stingri uzskaitīt naudu: ieņēmumus un izdevumus, visus tērējumus un ienākumus. Mēneša sākumā viņa pierakstīja summu, kura viņai ir uz mēnesi, un katru dienu metodiski pierakstīja vakarā visu, ko nopirka, neaizmirstot nevienu sīkumu. Tas tika darīts tādēļ, lai saprastu, kur tomēr paliek nauda, kāpēc katru reizi viņa tikko izvelk līdz algai.

Par vēl vienu paņēmienu, lai ieekonomētu naudu, kļuva lētāku lietu pirkšana. Attiecīgi, tās zaudēja ne tikai cenā, bet arī kvalitātē. Kurpes, nopirktas par $20, izjuka pēc mēneša, un nācās pirkt vēl vienas, bet jau normālas.

Pēc viena eksperimentu mēneša bija jāizdara secinājumi, jāizanalizē rezultāti un jāatrod savu neveiksmju iemesli. Bet rezultāti bija sekojošie: diezgan ievērojama summa tika tērēta bezjēdzīgi, dažreiz pat grūti bija atcerēties, kur ir iztrūkstoša nauda. Bieži vien tika pirktas lietas, bez kurām varētu viegli iztikt, piemēram, čipsi un pīrādziņi pusdienu pārtraukumā, žurnāliņi, kārtējā lūpu krāsa, vēl viens auskaru pāris.

Iepirkšanās lielveikalā bez precīza saraksta pārvērtās gandrīz bezjēdzīgā naudas tērēšanā, kad tika pirkts tas, kas it kā arī nebija jāpērk. Bet kā tad paiet garām tik labai matu maskai, vai kā atteikties no „ļoti jauka” virtuves komplekta.

Taču ja padomā, tad no čipsiem un līdzīgām uzkodām nav absolūti nekāda labuma, toties veselību tās jūtami sabojā, žurnālus var paņemt palasīt no draudzenes, iepriekšējā matu maska vel nav beigusies, bet ja auskari vai lūpu krāsa tiešām ir vajadzīgi, tad tādus tērējumus var ieplānot jau iepriekš un nopirkt, bet spontāni pirkumi norāda tikai uz to, ka lieta tiešām nebija īpaši vajadzīga.

Lētu mantu pirkšana nenoveda pie vēlama rezultāta, bet, turpretī, noveda pie papildus tērējumiem pēc principa „skopais maksā divreiz”. U te es atcerējos par manas mammas iemīļoto izteicienu: „Mēs neesam tika bagātas, lai pirktu lētas mantas”. Tas, kas izskatās kā paradokss no pirmā acu uzmetiena, dzīvē izrādās par sadzīves gudrību.

Dabiski, tādi rezultāti nevarēja neiepriecināt. Jāiziet no šī apburtā loka, lai nauda pārstātu aiziet nebūtībā.

Visu mainām

Pirmkārt, tērējumiem jābūt plānotiem. Dodoties iepirkties, sastādiet sarakstu (ja ejat pirkt produktus) vai arī skaidri iedomājaties, ko vēlaties nopirkt. Ja jūs zināt, ja jums ir nepieciešama skropstu tuša, lūpu krāsa un pūderis, nevajag pirkt arī toneri, kad vēl iepriekšējais nav beidzies. Ja jums ir vajadzīgi svārki, tad pērciet svārkus, nevis kleitu, bikses vai vēl vienu somu. Bet tas taču notiek pastāvīgi, vai nu mēs ejam uz veikalu, vispār vāji apzinoties, kas mums ir vajadzīgs, vai arī pērkam pavisam ko citu, nevis to, ko plānojām pirkt. Var vēl kaut kā attaisnot krekla pirkšanu blūzes vietā, bet, piemēram, es nesaredzu nekādu sakaru starp biksēm un somu.

Nevajag paļauties spontānam pieprasījumam, pirkt to, kas „iekrita acīs” un pēkšņi sagribējās. Jūs vienkārši pasakiet sev: es to nopirkšu nākamajā mēnesī, tad varēsiet pārbaudīt savu vēlēšanos pēc „vajadzīguma”. Ja līdz nākamajam mēnesim tā nebūs pazudusi, ja lietas iegādes jums būs nolikta nauda, tad jūs vienkārši aiziesiet un nopirksiet to, ko gribēsiet, bet ja manta jums nav vajadzīga, tad arī vēlēšanās iegūt to valdījumā pazudīs, līdz ar to jūs saglabāsiet naudu un izvairīsieties no nevajadzīga pirkuma.

Otrkārt, ekonomija – tas nav atteikums no kvalitatīvām lietam vai vispār atteikums no tā, kas ir nepieciešams. Ekonomija – tā ir tādas pašas kvalitātes lietu pirkšana, bet par zemāku cenu, nekā jūs sev iepriekš bijāt ieplānojuši. Tā, ja jūs nopirksiet džinsus izpārdošanā veikalā (bet tādi pasākumi tiek rīkoti pastāvīgi), nevis vienkārši lētus džinsus, jūs gan naudu ieekonomēsiet, gan arī nopirksiet kvalitatīvu apģērbu.

Un pēdējais, bet svarīgākais: kā mēs parasti sadalām ietaupītu naudu? Vai nu uzreiz to priecīgi iztērējam uz kaut ko vēl (vēl jo vairāk neplānotu), vai arī par to naudu „priecājamies” par pirkumiem. Bet ja visu naudu, ieekonomētu mēneša laikā, netērēt, bet vienkārši atlikt, tad mēneša beigās būs sakrājusies pietiekoši liela summa, kuru var iztērēt ar daudz lielāku labumu. Bet vislabāk būtu to naudu atlikt. Tādējādi, ja jūs mēneša laikā sakrāsiet 20Ls, kurus ieekonomēsiet (vai nokaulēsiet) pirkumu laikā, gada laikā uz nevajadzīgiem pirkumiem neiztērēta nauda pārvērtīsies 240Ls, bet ja vēl šo naudu nenolikt tāpat zem matrača, bet gan ieguldīt finanšu instrumentos, tad summa būs vēl lielāka. Jūs tādā veidā nošausiet uzreiz divus zaķus: gan pērkat to, ko gribējāt, un arī ar to pelnāt. Tad kas jūs traucē aktīvāk kaulēties, aktīvāk meklēt iespēju ieekonomēt, ja tas nesīs jums naudu?

Un vēl viens ļoti svarīgs punkts. Ja jūs uzstādīsiet sev mērķi aprēķināt, cik daudz naudas aiziet uz uzkodām darbā, tas summa būs iespaidīga. Visāda veida čipsi, sausiņi, gatavie salāti, gāzētie dzērieni, bulciņas un šokolādes ir kaitīgas ne tikai jūsu maciņam, bet arī jūsu figūrai. Daudz veselīgākas un ekonomiskākas būs tās pusdienas, kuras atnesīsiet sev līdzi. Te es nerunāju par sviestmaizēm (kaut gan, ja nedomāt par figūru, tad sviestmaize ir daudz ekonomiskāka par pīrādziņiem), bet par to, ka sev līdzi uz darbu var atnest salātiņus vai vēl kaut ko, kas ir pagatavots mājās. Tā ir gan garšīgāk, gan ekonomiskāk, gan arī veselīgāk.

Jūs esat slaida, skaista un bagāta sieviete, kas var būt labāks? Bet ja jūs esat pie tā nonākusi, tad jūs vēl esat arī ļoti gudra.

Pārkopēts no: https://meitenem.lv/nata/blog/ka-ieekonomet-naudu.html