In India everything is possible

Sveiciens visām dāmām un jaunkundzēm šajā skaistajā pavasara dienā !

Ārā visus silda mūsu pašu agrā,tikko izlīdusī, Latvijas pavasara saulīte kas priecē, gan maza bērna sirdis, kuri mēles izkārdami rotaļājas parka smilšu kastēs ,gan pieaugušo, kuri degšus skrien ikdienas steigas un darba vadīti, no punkta A uz punktu B , ik pa brīdim "ieķerot kaifu" šajā agrajā saulainajā pavasarīgajā dienā.
Bet mans stāsts nav par to.
Kad Latvijā jau būs pietiekami silts,lai "ķertu kaifu" tepat visādos lauku/pilsētas nostūros, Es metīšos pārgalvīgā ceļojumā, lai iekarotu, apskatītu, un izjustu uz savas ādas, šo neaprakstāmi lielo,valdzinošo, bagātīgo valsti - Indiju...
Nedaudz biedē tas,ka Indijā arī būs vasaras sezona,lieki piebilst ka baltajiem tur šādā gadalaikā neesot ko meklēt,dēl augstajiem grādiem,būs grūti kur pakustēt, bet ņemot vērā ka šādā laika posmā var krasi iespaidīgi ietaupīt finansiālajā jomā,un mēs esam pietiekoši jauni,lai šo karstumu pieciestu,kapēc gan ne
Īsumā meitenes, gribējās apvaicāt,esmu neskaitāmus lasāmgabalus izpētījusi pati, tepat internetos.blogos, forumos,par Indijas apceļošanu, bet man interesē vēl un vēl.
P.s. dēļ šā visa pasākuma uzņēmos piereģistrēties un rakstīt savu pirmo blogu savā mūžā ! Meitenes,vai neesmu nedaudz iesūnojusi pagātnē,vaine?
Es labprāt uzklausīšu katra Indijas izpētes piedzīvojumus un ieteikumus,un protams dalīšos ar jums savos iespaidos,un emocijās,kad būšu tur.

Īss rezumē par ceļojumu(lai nau lieki nesaprašanas/jautājumi)
Ideja radās spontāni,puisis rekomendēja, teikdams: buci,braucam(jāp,tik vienkārši) ņemot vērā,ka viņš ierindojas pie latvijas veiksmīgāko ļaužu statusu kā "bezdarbnieki" es arī piekritu. (reizēm pati nesaprotu kapēc to darīju jo tik daudz darbi jādara nākot vasarai) ceļojums nebūs ilgs,jo mani gan gadīs mājās mans iemīļotais darbiņš. Izdomājām pavisam nesen-Marta mēneša sākumā un šobrīd biļetes jau ir iegādātas,stāv uz plauktiņa gaidīdamas nozīmīgo datumu .un mēs paši lēnā garā gan fiziski gan emocionāli sākam nobriest šim ceļojumam. Vispār ceļojumam baigais mērķis nav,tas vispār ir pavisam vienkārš,un ko gan viena mēneša laikā tik milzīgā vietā kā indija, gaidīt,mēs mēģināsim ieplūst starp vietējiem un nedaudz iegūt mazu saprašanu par to kā dzīvo, ko ēd,dzer, kāda ir viņu ikdiena un kādas ir viņu svētku dienas.Kā obligātais apskates punkts mums kartē ierindosies visu slavenais mīlestības simbols. Es no sirds vēlos sastapties aci pret aci ar indijas mīlestības celtni Taj Mahal. un zinu,ka tā arī būs! Vēl es esmu iekļāvusi savā ceļojuma kontā izbaudīt ērtības ko sniedz indijas mājas uz ūdeņiem. Ir vēl šādi tādi plāniņi,bet ļoti mazi.
Katra nākamā diena man atgādina par to ka teju teju būs klāt diena kad jākāpj iekšā un jādodas indijas vaļai, vietai kur katra diena ir kā milzīgs piedzīvojums,šīs sajūtas man personīgi ir neaprakstāmas,liekas ka ar vienu kāju jau esmu visu varenajā indijā...