(True story)...

sweikas..

Dzīve ne vienmer ir rožu lauks bez ērkšķiem. Mans mīļotais vīrietis mani šodien apbēdināja.. viņam neesot ko man teikt, kad gājām pastaigāties viņš vienkārši klusēja un gaīdja kad es ko teikšu. Parasti tā naw, viņš vienmēr bijis patiess un atklāts, vienmēr teicis visu ko domā...,bet kas šobrīd ir mainījies? Nekas nav noticis, nekam nebūtu jāmainās, ja vien viņš kaut ko no manis neslēpj.
Šovakar kad stastīju par to ka atcerējos mūs pirmo reizi viņš pat nereaģēja. ta itkā viņam viss būtu vienalga. Mani pārņēma nepatīkamas sajūtas, jūtos kā atstumta, pamesta viena.
šobrīd ir skumji.. vēlos lai viņs man pastāsta kas ir noticis, bet viņš cītīgi turpina klusēt.
ko man iesākt? gribas lai ir kā agrāk.