Nekad nebūs aizraujoša seksa starp cilvēkiem, no kuriem viena dzīve ir pakārtota otra dzīves mērķu sasniegšanai.
Sēžam divatā restorānā, ir vēla pēcpusdiena, un mēs abas – divas veiksmīgas biznesa dāmas (tas skaidri redzams pēc mūsu apģērba) – tikko esam vienojušās par sadarbību, kura rādās būt finansiāli veiksmīga. Smaga darbadiena ir beigusies, esam atslābušas un atļaujamies ne tikai sātīgu ēdienu, bet arī nelielu karafīti ar dārgu konjaku.
“Jūs varētu kādu vakaru ar savu godāto atšaut pie mums – ieietu pirtī, aizstaigātu līdz jūrai,” paziņa bilst. “Nu... nezinu,” es saminstinos, “patiesībā mums ir problēma.” Mirkli nevaru izšķirties, stāstīt vai ne, tad atstumju šķīvi ar krevešu salātiem, paņemu zobu bakstāmo, atgāžos krēslā un izgrūžu savu sāpi: “Saproti, pēc sīkā piedzimšanas viņš ir galīgi nolaidies, nobarojies resns kā cūka, staigā trenuškās, nekoptiem matiem – riebjas skatīties. Bija satrakojies, ka ies strādāt, sameklējis darbu par 180 latiem. Es viņam to naudu tāpat varu iedot, lai sēž mājās un ņemas ar bērniem. Zini, cik laba auklīte tagad maksā? Ja nu ļoti grib kaut ko darīt –kamēr bērns guļ pusdienas laiku, lai paņem manu mašīnu un aizved drēbes uz ķīmisko tīrītavu. Vai arī lai nāk uz firmu un kaut ko piepalīdz – vismaz ietaupītu vienam darbiniekam algu. Es nesaprotu, kas viņam nepatīk; es pelnu tādu naudu, par ko citi tikai sapņo. Nopirku dzīvokli Rīgas centrā, plēšos ar kredītiem. Atvelkos mājās pēc darba, bet tur – bardaks. Ko viņš visu dienu dara? Es vienu vakaru ņēmu un izlamājos. Un iedomājies – viņš vēl runā pretī, sak, es tev neesmu nekāda sekretāre, uz ko tu vari kliegt. Es tiešām nesaprotu, kas ar tiem večiem notiek.”
Patiesībā šī saruna nenotika ar mani. To, draudzeni gaidot, noklausījos kafejnīcā pie blakus galdiņa divu vīriešu izpildījumā. Pierakstīju un pārfrāzēju sieviešu dzimtē. Neskan! Taču – kad vīrietis runāja, izklausījās pavisam normāli! Ir vērts par to padomāt un līdz ar to – par līdztiesību, vienlīdzību un seksu.
Es nespēju iedomāties, ka varētu gribēt bāzt vienā maisā (lasi – vienā personā) apkalpojošo personālu un attiecības. Nekad nebūs aizraujoša seksa starp cilvēkiem, no kuriem viena dzīve ir pakārtota otra dzīves mērķu sasniegšanai. Un lai mani nemēģina pārliecināt par pretējo ar stāstiem par dižiem ģēnijiem, kuri izmantoja savus partnerus un viņu dzīves sava talanta ēsmai. Ģēnijus netiesā. Es runāju par sadzīviskiem mērķiem un ikdienību, kura ir klāt jebkurās attiecībās un kuru, atrodot piemērotu argumentāciju, ir ērti deleģēt otram. Kāpēc tas tik viegli izdodas? Iemīlējies cilvēks ir viegli manipulējams, manipulējams – bez pūlēm pakļaujams, pakļauts – zaudē pašvērtību, bet te jau pašā vārdā ir atslēga – ne vairs vērtības pašam cilvēkam, ne attiecībām. Un pakļāvējs, atradis vainīgo – bez vērtības palikušo, dodas prom.
Laba partnere seksā es varu būt tikai tad, ja nav nomākta mana pašapziņa. Nelaimīgā kārtā esmu to pārbaudījusi praksē. Varbūt tā gadās tikai ar mani, bet vīrieši apzināti vai neapzināti vienmēr ir mēģinājuši pār mani dominēt un mani pakļaut. Nevienlīdzība dzīvē un sadzīvē radīja diskomfortu gultā. Kā? Es seksā kļuvu pārāk paļāvīga, bailīga, nemūžam neuzņēmos iniciatīvu, nespēju gūt prieku (par baudu nemaz nerunājot!), jo biju pārāk norūpējusies par viņa sajūtām. Pamazām sākam niknoties viens uz otru. Viņš par to, ka manī trūkst aizrautības un fantāzijas, savukārt es – ja jau viņš ir tik gudrs, ka nosaka visu par manu dzīvi, kāpēc neprot darīt mani laimīgu un apmierinātu? Paldies Dievam, ka izšķīrāmies tik ātri, jo parasti šādi pāri mēdz viens otru mocīt gadiem ilgi.
Kāda ir mana vienlīdzīguma recepte? Izlasi vēlreiz pirmās rindkopas! Mainies lomām! Izspēlē kā rotaļu prātā vai dzīvē. Pasmejies, izdomā, ko vēlies, un nebaidies sākt no sākuma!