Ko mēs zinām par bīstamu redzes slimību - VMD?!

Ocuvite Redzes programmas ietvaros vēlamies izglītot par ļoti bīstamu acu slimību -vecuma makulas deģenerāciju, ar kuru pasaulē slimo vairāk nekā 30 miljoni cilvēku . Risks ar to saslimt ir ikvienam no mums, īpaši vecumā no 50 gadiem. Slimība bojā cilvēka acs iekšējās struktūras, precīzāk tīkleni, un šo bojājmu rezultātā tiek izmainīta vai pat zaudēta cenrālā redze. Sākotnēji cilvēks sāk sliktāk redzēt objektus, kas atrodas redzes centrā, proti, objekti, ko tieši uzlūkojam, kļūst miglaini vai izkropļoti. VMD attīstoties, pasliktinās redze kopumā, ne tikai redzes centrā.

Ja actiņu salīdzinātu ar fotoaparātu, tad tīklene būtu foto filmiņa, bet makula ir šīs filmiņas centrālā daļa . Ar gadiem tīklenes centrā(makulā) samazinās fotoreceptoru šūnu blīvums, uzkrājas nevēlami depozīti, kas izmaina tīkleni strukturāli un negatīvi ietekmē tās funkciju. Šādā veidā izpaužas VMD sausā forma, kas ir biežāk izplatīta un progresē lēni. Aptuveni 90% cilvēku, kas slimo ar VMD, ir tieši šī forma. Sausajai formai progresējot, var izveidoties slapjā forma. Šajā gadījumā pa izgulsnējumu radītajiem defektiem tīklenes iekšējā membrānā ieaug jaunveidoti asinsvadi. Tie ir trausli, veido tūskas un asinsizplūdumus, kas atstāj graujošu ietekmi uz centrālo redzi un tas var novest pie smagām redzes problēmām. Šajā stadijā VMD vairs nav iespējams novērst, var tikai palēnināt slimības attīstību un novērst akūtos stāvokļus.

Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ tik daudz cilvēku slimo ar VMD, ir sabiedrības novecošanās tendence un informācijas trūkums par to, kā novērst saslimšanas riskus. Kamēr problēmas nav radušās, lielākā daļa cilvēku nevērīgi izturas pret savu veselību. Galvenais ir mainīt cilvēku attieksmi, jo redzes savlaicīga profilakse var palīdzēt novērst saslimšanu ar VMD. Šajā gadījumā gribētos vilkt paralēles ar drošības jostām automašīnā, kuras nenovērš satiksmes negadījumus, bet sniedz papildus drošību un ievērojami samazina traumatisma riskus.

Mūsu actiņām, normālai funkciju nodrošināšanai ir nepieciešamas tādas vielas kā luteīns un zeaksantīns. Tās dabīgā veidā jau atrodas mūsu acīs, un zināmā daudzumā tās tiek uzņemtas ar ēdienu. Dabā šīs vielas atrodas tomātos, kāpostos, brokoļos, spinātos un citos zaļajos dārzeņos, olās un riekstos. Taču ne visu organismam nepieciešamo daudzumu var uzņemt pat ar visveselīgāko uzturu. Lai uzņemtu vismaz 6mg luteīna, kas nepieciešams mūsu redzei, dienā būtu jāapēd desmitiem kilogramu tomātu, kāpostu un ievērojams daudzums brokoļu un spinātu. Skaidrs, ka šādu daudzumu dārzeņu cilvēks ikdienā apēst nevar, tādēļ zinātnieki ir izveidojuši specializētus vitamīnu kompleksus acīm, kuros ir atrodamas visas nepieciešamās vielas optimālās devās. Specializētās uzturvielas nodrošina gan vajadzīgo luteīna, zeaksantīna, gan antioksidantu devu, kas profilaktiski palīdz izvairīties no saslimšanas ar VMD.

Nereti par savu redzi atceramies tikai tad, kad tā jau ir izmainīta. Kad centrālā redze tiek bojāta, tad jau ir par vēlu. Laicīgi domājot par savu redzi un rūpējoties par to, iespējams izvairīties no tik nopietnām redzes saslimšanām, kā VMD. Kā oftalmologs un Ocuvite redzes programmas eksperte, iesaku visiem pievērst uzmanību savai veselībai un rūpēties par acu gaišumu , lai nezaudētu svarīgāko no mūsu maņām – redzi.