„Mīlu brunču mednieku..”

Šis raksts būs veltīts vienai no izplatītākajām sieviešu problēmām, kura saistīta ar mīļotā vīrieša pastāvīgām krāpšanām. Problēma ir tāda, ka ļoti bieži sievietes, pat zinot par vīra romāniem, turpina viņu mīlēt un negrib laist prom no savas dzīves. Katru reizi viņa viņam piedod, pieņemot vīrieti tādu, kāds viņš ir.

Mēdz būt tā, ka vīrietis atstāj ģimeni – citas ģimenes dēļ, pēc tam atgriežas, un pēc kāda laika viss atkārtojās. Un sieviete saprot, ka viņa ir strupceļā: no vienas puses, viņa saprot, ka tā tas turpināties nevar u kaut-kas ir jādara, bet no citas – viņa savu vīrieti mīl, un dzīvot bez viņa nevar. Tieši tādā situācijā daudzas uzdod sev jautājumu – ko ar to visu darīt?

Ja vīrietis jūs ir piekrāpis, un turklāt jau vairākas reizes, var pateikt, ka tāds cilvēks, diemžēl, nekad nemainīsies, un domās un rīkosies tāpat ari turpmāk. Ļoti bieži tāda vīriešu uzvedība liecina par to, ka viņi ne īpaši aizdomājās par citu cilvēku jūtām un par savu morālo atbildību par savām rīcībām.

Vieni, atstājot ģimeni citas ģimenes dēļ, pārstāj interesēties par pašu bērniem, bet atgriežoties, tāpat rīkojas arī ar to otru ģimeni. Citi katru reizi zvēr par savu uzticību, apvainojot sievu maniakālā aizdomīgumā ikreiz „aizkavējoties darbā”, braucot uz tā saucamajām „makšķerēšanām” un mobilo ņem līdzi pat vannā. Trešie skraida no ģimenes ģimenē, nekādi nevar izlemt kur palikt, apmēram reizi mēnesī atzīstoties mīlestība abām sievietēm.

Ja salikt kopā visas viena „kandidāta” vēstures nianses, tad sievietei ir vērts nopietni padomāt, vai ar šo cilvēku kopā laimīga nākotne ir iespējīga? Un pēc visām viņa rīcībām, kam var vairāk ticēt – savam dzīves situācijas vērtējumam un objektīviem faktiem, vai tam, ko viņš saka par jūsu slimo aizdomīgumu. Manuprāt, tas ir vienkārši acīmredzami. Gandrīz visi krāpnieki ar godīgu skatienu pārliecina savas sievietes savā nevainīgumā un pārmet lieko problēmu sacerēšanā. Protams, kā būt un ko darīt izlemj pašas sievietes, bet ja jau viņas tā dzīvot nespēj, ir laiks skatīties patiesībai acīs.

Pats baisākais ir tas, ka sievietes turpina mīlēt savus vīriešus, un nespēj iedomāties savas dzīves bez viņiem. Un problēma ir tāda, ka tādās situācijās izmainīt cilvēku nav iespējams. Tāda viņiem ir uzvedības tendence. Un tā kā daudzas sievietes pēc mīļotā „izlēcieniem” izvēlas „piedot, pieņemt un mīlēt tālāk”, tad šie labprāt to izmanto. Jo viņi ne tikai izrēķina, bet arī vienkārši jūt ka ir pārāk vajadzīgi savām sievietēm, ka viņas pārāk baidās pazaudēt tik dārgas attiecības. Tieši tāpēc daudzi vīrieši atļaujas dzīvot sev pa prieku, darot to, ko viņi vēlas.

To visu apkopojot, sievietei ir jāpieņem lēmums, kas viņai ir svarīgāks: mīlestība un dzīve kopā ar vīrieti, vai arī pašcieņa un mierīga nākotne. Jā sieviete izvēlas pirmo, tad visu atlikušo dzīvi viņai būs jāaizver acis uz visiem viņa izgājieniem, toties viņš būs kopā ar viņu, viņai blakus. Bet izvēloties otru variantu, to cilvēku jāizmet no dzīves, nenoželojot.

Protams, ja jūsu attiecības ir sarežģītas, jūsu jūtas ir stipras, un jūs bijāt kopā ilgus gadus, tad pieņemt pareizo lēmumu būs ļoti grūti, bet ja jūs gribat izmainīt savu dzīvi – agri vai vēlu, bet tas būs jādara. Vajag strādāt ar sevi, savām jūtām un emocijām, uzdot sev jautājumus, analizēt atbildes. Tikai tad jūs varēsiet atnākt pie vajadzīgā lēmuma.

Ja speciālisti zinātu kaut kādu recepti, kurš ļautu izārstēt vīrieti no krāpšanas, tad 80% sieviešu neciestu vīru nodevības, nebūtu tik daudz šķiršanu, ģimenes traģēdiju un salauztu likteņu. Ja vīrs ir jūs piekrāpis, tad diez vai tā būs pirmā un vienīgā reize. Un tātad ir jāizvēlas starp mīlēt-ciest un šķirties-izvairīties no jaunām sāpēm.

Avots: myJane.ru