Unikālā diēta diena 4. 24.10.2009.

Nu ko esmu vēljoprojām dzīva un sapņos vēl ceptas vistiņas neredzu bija jau kādi 3 mirkļi, kad gribējās mest mieru, jo jūtu, ka sāk iet ciet un sirds sāk riktīgi buksēties, laikam tāpēc, ka ir pagājušas tikai 3 nedēļas kopš operācijas - organisms vēl diezgan vārgs un ja neskaita to, ka man narkozi paildzināja....

Brokastis - kafijai nē un jā tējai bez cukura protams

Pusdienas - sorry nesanāca paēst, jo mēs gājām pastaigāties...veselas 4,5 stundas mans organisms gandrīz atslēdzās no tāda skābekļa kvantuma viss sāp, mugura, kājas, dirsa, gūžas...vot ko nozīmē sutināt mājās un ēst

Vakariņas....tākā nebiju ēdusi pusdienas un vakariņās man pienācās tikai augļu salāti un par izsmieklu man un jums, man mājās bija tikai āboli tāpēc samazinātās devās apēdu pusdienu tiesu... (1vārīta ola, rīvēti burkāni, siers) samaucu to visu salātiņos un apēdu....(tos salātus varētu mierīgi saujā ielikt...vot zirga porcija ne )

manējais paēd vakariņas un pēc laika viņam sagribas ēst...es uztaisīju nenormāli smaržīgus un (kā viņš teica) garšīgus karstos salātus...ak jel, man gribējās sev acis izraut un nāsīs iebāzt....šķiet es pamazām jūdzos....

nekas, vakaros ir tā grūtāk aizmigt, jo tas troksnis nav izturasm....vēders rūc kā veca lokomatīve