Kā jaunietim iekļauties darba tirgū

Dažām no mums bērni vēl tikai aug, citiem jau iet skolā, bet citiem jau gatavojas augstskolai vai darba gaitām, taču visi vecāki ir ieinteresēti, lai viņu atvases nākotnē sasniegtu labus panākumus, iegūtu labu darbu un spētu sevi nodrošināt, tādēļ apkārt skanošās sarunas par jauniešu bezdarbu un daudzo iedzīvotāju izmisīgo izbraukšanu no valsts, nereti raizējamies arī par to, kāda nākotne sagaida mūsu bērnus. Taču, lai attālinātu jauniešus no bezdarba draudiem, daudz ko varam darīt jau laikā, kamēr viņi mācās bērnudārzos un skolās, jo ir būtiski, lai bērns attīsta savus spēcīgākos talantus un uz tiem balsta arī savu nākotnes karjeru.

Kā viens no labiem risinājumiem ir profesionālā izglītība vidusskolā, kas jau salīdzinoši agri palīd jaunietim iegūt vērtīgas prasmes un vēlāk tās izmantot arī stājoties augstskolā. Lai arī pēdējo gadu laikā jau ir veikta virkne aktivitāšu un projektu, lai uzlabotu profesionālās izglītības kvalitāti un pievilcību izglītojamo acīs, kā arī skolēnu skaita mazināšanās profesionālajā izglītībā nav tik strauja, kā vispārējās izglītības iestādēs, tomēr joprojām profesionālajā izglītībā ir nepietiekams audzēkņu skaits un darba devēji sūdzas par labu speciālistu trūkumu vairākās nozarēs.

Lai piesaistītu vairāk skolēnu, ir būtiski saprast skolēnu izvēles veikšanas ietekmējošos faktorus, kā arī mācīties no citu valstu pieredzes, saprotot, kā uzlabot profesionālās izglītības prestižu un mudināt jauniešus pievērsties dažādu amatu un profesiju apguvei jau pēc pamatskolas izglītības iegūšanas. Jau šobrīd vairāki pētījumi parāda, ka profesionālās izglītības prestižs ir ar augšupejošu tendenci un skolēni saskata to, kā izglītību, kas prasa zināšanas un darbu. Taču joprojām, ja paskatāmies sludinājumu servisos, kā piemēram, https://wage.lv/, joprojām nav līdzsvara starp bezdarbnieku rindām un trūkstošo darbinieku rindām, jo ir jomas, kurās ir speciālistu pārpalikums, bet citās – izteikts meistaru trūkums.

Šobrīd būtu jāmaina arī akcents, uzsverot ne tikai to, ko prasa darba tirgus un darba devējs, bet arī akcentējot, ko šajā mācību procesā iegūst pats audzēknis, jo skolā iegūtās zināšanas un prasmes ļaus viņiem augt ne tikai kā darba ņēmējiem, bet arī kā individuālām personībām, kas spēs adaptēties darba tirgus prasībām, izglītoties arī turpmāk un pieņemt racionālus lēmumus dažādās situācijās. Tāpat sarunas gaitā eksperti atgādināja, ka skolā aug ne tikai topošie strādnieki, bet arī potenciālie uzņēmēji, augsta līmeņa speciālisti un meistari, tādēļ profesionālās vidusskolas sniegtajām prasmēm jābūt tādām, kuras ne tikai sagatavo jaunieti darba tirgum, bet arī sniedz iespēju ar šīm zināšanām mācīties tālāk augstskolā un turpināt karjeras izaugsmi nozarē.

Lai motivētu jauniešus izvēlēties profesionālo izglītību, jābūt saskaņotībai ar to, ko un kā sagatavo skolas, ar to, kas nepieciešams darba devējiem. Darba devēju iesaiste ir viena no būtiskākajiem faktoriem, lai audzēkņi zinātu, ka šī izglītība atbildīs darba tirgus prasībām un pēc mācību pabeigšanas viņiem būs, kur strādāt. Tāpat būtiska ir darbinieku un arodbiedrību iesaiste, lai saskaņotu darba devēju un darbinieku intereses, akcentējot arī darba apstākļu kvalitāti. Kā līdzeklis jauniešu iepazīstināšanai ar darba nozari var būt gan jau esošās Ēnu dienas, gan dažādas ekskursijas uz uzņēmumiem un uzņēmēju viesošanās skolās, lai jaunieši ar dažādu piemēru palīdzību varētu izprast profesiju ikdienas darbu, dažādu specialitāšu perspektīvu un darba iespējas jau konkrētos uzņēmumos.

Audzēkņi, kas šobrīd ienāk profesionālajā izglītībā vairs nav tikai tie jaunieši, kam neveicas mācībās, arvien vairāk profesionālo izglītību izvēlas arī spējīgi skolēni, kuriem ir būtiski, lai izglītojamā programma būtu interesanta un noderīga un lai izvēlētā profesija būtu veiksmīga, novērtēta un labi atalgota. Profesionālā izglītība joprojām arī ir būtiska iespēja jauniešiem no maznodrošinātām ģimenēm, lai ar salīdzinoši mazākiem finanšu ieguldījumiem sasniegtu savus mērķus.

Lai potenciālos audzēkņus mudinātu apgūt profesionālo izglītību, dažādi sadarbības un interešu pasākumi nepieciešami jau sākumskolā un pamatskolā, ne tikai devītajā klasē, kad skolēns jau ir tuvu lēmuma pieņemšana brīdim, lai jaunieši varētu izanalizēt savas spējas, attīstīt talantus un atbilstoši prasmēm izvēlēties sev piemērotāko profesiju. Lai to panāktu, papildus jāizglīto skolas karjeru konsultanti, lai tie palīdzētu izvēlēties bērniem atbilstošas profesijas un informētu par profesionālām iespējām un karjeras attīstību katrā nozarē.

Tāpat jauniešiem trūkst izpratnes par vairāku nozaru darbu, piemēram, nenojaušot, cik tehnoloģiski attīstīta ir poligrāfijas nozare, sniedzot dažādas izaugsmes iespējas un labus darba apstākļus. Tādējādi pamatskolas beigšanas brīdī skolēni nav pietiekami informēti par profesiju daudzveidību un nereti izvēlas populārākās iespējas vai seko vecāku padomiem, nevis balstās uz savām prasmēm, talantiem un interesēm.
Tādējādi būtu svarīgi, lai jaunieši jau agrā vecumā izprastu, kādi darba piedāvājumi pastāv darba tirgū, ko meklē dažādi darba devēji un kurās jomās ir iespējams gan interesants darbs, gan daudzsološa karjera un izaugsmes iespējas. Daudzi darba devēji uzsver, ka šobrīd ir būtiski iepazīstināt ar dažādo jomu specifiku un profesiju daudzveidību, lai zustu dažādi stereotipi un aizspriedumi par virkni profesiju.