Vēl cīnos, cīnos

Sveikas manas dārgās! Mazliet ne pa tēmai, bet laikam esmu dunduks, nemāku blogā ielikt smaidiņus, man tie mazliet pietrūkst Tagad par cīņu Vakar biju jūriņā, tā bīja jaukākā manas cīņas diena, peldējos jūrā, starpcitu ūdens bija dikti silts, jūriņā paspēju ne tikai papeldēties, bet arī tur palēkāju, paskraidīju un cik nu varēju pavingroju, bija tik patīkami. Vakar arī nedaudz pārvaēju savas bailes, man bail no augstuma, bet uzkāpu skatu tornī, tikai nesaprotu kurš dunduks viņu veidoja no caurspīdīga režģa, mazliet galva rēba Rezulāta vai no bailēm vai slodzītes biš kāju muskuļi trīcēja un vakarā bija atkal jau nepatīkamā noguruma sajūta kajiņām jūtama, bet kontrasduša kā ar roku noņēma un aizgāju čučēt ar vieglām kājiņām Šodien aī esmu paspējusi nostaigāties, nezinu cik liela tā kilometrāža bija, bet piekusu... vakarā jāsaņemās pavingrot un protams korastduša. Esmu arī pasākusi tikai un vienīgi kāpt pa trepēm (uz 4 stāv) ar kājām, nevis liftu, nav jau augstu jākāpj, bet tomēr vismaz kau kas Karstums manī arī izraisa iekšējo konfliktu nno vienas puses baigi jauki, saulīte un mazāk ēst gribas no otras puses, man grūti ir jau atrast sevī spēkus, ātri piekūstu un norīta arī pamostos kā žāvēta plūme Padoties tomēr nedrīkst, tik uz priekšu, uz prikšu vien!