Netradicionālas kāzas latviešu gaumē

Tipiskam latvietim ir samērā raksturīgi atteikties no savai tautai piemītošajām tradīcijām, aizstājot tās ar līdzīgām vai absolūti nesaprotamām svešu tautu parašām. Mēs aktīvi metamies grebt ķirbi, dāvināt sirsniņas un kārt pie kamīna zeķes, bet kaut kā negribam vilkt bluķi vai iet ķekatās. Vienīgi lekt pāri ugunskuram latvietim vēl patīk!

Iespējams tas skaidrojams ar alus klātbūtni, kā arī nesaprotamo latviešu tieksmi pēc uguns tuvuma, par ko liecina kūlas dedzināšana, kas varētu tikt ierakstīta mūsdienu dainās, kā neiznīdējams tautas pašlepnuma rituāls.

Ņemot vērā iepriekš teikto, patiesībā ir dīvaini, ka latvietis nav atteicies no Līgo svētkiem, turpretim absolūti nepārsteidz tas, ka notiek atsacīšanās no latviešu kāzu tradīcijām. Var apšaubīt, vai atsacīšanās ir pareizais termins, jo nav iespējams atteikties vai noliegt to, ko nekad neesi zinājis - skolā jau nemāca, kā precējās senie latvieši, to nerāda TV un neraksta internetā - loģiski, ka vieglāk ir pierast pie ķirbja grebšanas tradīcijām, ja par to stāsta trīsdesmit četri no piecdesmit TV kanāliem un ikviens lielveikals un kiosks ir pilns ar šo svētku dekorācijām. Un tomēr šī raksta mērķis nav moralizēt, bet gan aicināt saprast, no kā mēs gribam atteikties, sakot: “Es negribu tradicionālas kāzas!”

Vispirms gribētu aicināt apdomāt tipisku latvieša priekšstatu par kāzām: līgava princešu kleitā; limuzīns; laulības baznīcā (kura visticamāk nākamreiz tiks apmeklēta krustot bērnu); šampanietis un speķa pīrāgi pie dievnama; dažas atrakcijas uz tiltiem; ierakta vīna pudele ar vēstījumu (būtu rakuši vismaz alu!); aizkosts ābols pie ieejas viesu namā (ieteicams, sašķaidot uz sliekšņa nolikto šķīvi); vedēju uzruna ar tautasdziesmas vārdiem pie svinību galda, kam seko pirmā spirtotā dzēriena glāze drosmei; pirmais valsis (“Dejo ar zvaigzni” iespaidā pirmā deja var tikpat labi būt arī pasadoble vai džaivs); vēl dažas tautasdziesmas vai Ā. Elksnes dzejoļi vedēju uzrunās, lai paskubinātu iedzert un atbrīvoties; samocīts “rūgts!”; pateicība vecākiem (reizēm šo daļu izlaiž, jo nezina, kuram pateikties, jo vecāki sen šķīrušies un izveidojuši jaunas attiecības). Pusnakts! Cerams, ka nelīst lietus un visi dodas viesu nama pagalmā nodziedāt dziesmu, agrāk skandēja “…līgodama upe nesa”, bet tas jau nav stilīgi, un tāpēc arvien biežāk, aubi velkot, tiek atskaņots kaut kas no Mārtiņa Freimaņa vai Jāņa Stībeļa. Kad dziesma galā, var uzēst torti un mierīgi uzskatīt, ka kāzas izdevušās!

Tomēr, neskatoties uz to, ka daudzas no šāda scenārija kāzām ir jautras, sirsnīgas un skaistas, arvien vairāk pāru, kuri plāno kāzas, saka kategorisku “nē!” ierastajam scenārijam, jo grib netradicionālas svinības. Tieši šeit arī sākas problēmas, turklāt ne jau tāpēc, ka šādas kāzas var šokēt vecākus vai omītei likt izslēgt jauno pāri no testamenta, bet gan tāpēc, ka jaunajam pārim nav nekādas vīzijas par to, kādas tad viņi grib redzēts savas kāzas.

Gadījumā, ja jūs esat ielūgti par vedējiem, pamēģiniet ieminēties jaunajam pārim, ka līgava varētu būt tērpta baltā bikškostīmā nevis princešu kleitā, jo līdz baznīcai ceļu paredzēts mērot ar vilcienu – šinī brīdī jūs ne tikai uzzināsiet daudz jauna par sevi, bet arī pārliecināsieties, ka svētku tērpu jautājums ir tā sfēra, kurā līgavas lielākoties negrib neko mainīt. Tā turpinot, soli pa solim, jūs nonāksiet pie secinājuma, ka topošā ģimenīte nebūt negrib netradicionālas kāzas, bet gan to, lai viņi un viņu viesi pēc laulību oficiālās daļas tiktu izklaidēti citādāk nekā citi: lai ir uzrunas, bet ne tās, kuras dzirdētas Annas un Pētera kāzās; lai ir svētku salūts, bet krāšņāks kā Ilzei ar Andri; lai ir mičošana, tikai, lai līgavai nav aube, bet gan lepna platmale, utt.

Viss iepriekšminētais tomēr nenozīmē, ka nav drosminieku, citādāk domājošo vai tiešām netradicionālu kāzu alkstošu pāru, kuri labprāt svinētu savas kāzas pavisam citādi. Tieši šiem pāriem, fantāzijas veicināšanai, piedāvājam dažas idejas:

# Sarīkojiet laulību ceremoniju vēlu vakarā vai pusnaktī: baznīca sveču gaismā izskatīsies satriecoši un pasākums būs īpaši saviļņojošs. Pēc ceremonijas varat ar viesiem ballēties visu nakti, un svinības noslēgt ar grandiozām brokastīm! Grūtības varētu rasties, ja vēlaties reģistrēties dzimtsarakstu nodaļā, nevis slēgt laulību baznīcā – valsts amatpersona diez vai būs pierunājama veikt laulību reģistrāciju pusnaktī.

# Nelielas kāzas var nosvinēt ballīšu autobusā: pāris tuvākie cilvēki un brauciens pa mīļākajām un tieši jums svarīgākajām Latvijas vietām. Šādas hipiju stila kāzas neizslēdz iespēju ballīti turpināt zem klajas debess un nakšņot telšu pilsētiņā, protams, par visu iepriekš vienojoties ar zemes īpašniekiem un galdu klājējiem.

# Sviniet kāzas ziemā! Pirmais pluss būs tas, ka izdevumi būs ievērojami mazāki, turklāt pavērojot Latvijas laika apstākļus, jūs iespējams varat kļūt par vienu no pēdējiem pāriem, kuri noslēguši laulību sniegā un salā. Bet, ja negribas riskēt un rēķināties ar mainīgajiem laika apstākļiem – sviniet kāzas ledus hallē! Jau iedomājoties vien viesus siltos džemperīšos, slidojot pa ledus laukumu, lūpu kaktiņi paši savelkas smaidā.

Kā redzat, vajag tikai ļaut vaļu fantāzijai, un jūs pārliecināsieties, ka nav neiespējamu lietu, ir tikai par maz vēlēšanās! Tomēr ir arī daži ieteikumi, kurus ieteicams ņemt vērā, lai izvairītos no nepatīkamām situācijām:

# Ja pēc kāzu svinībām taisnā ceļā domājat doties kāzu ceļojumā, ieteicams līgavai tomēr nomainīt kāzu tērpu pret kādu ceļam piemērotāku apģērbu – sagurusi līgava saņurcītā princešu kleitā lidostā izsauc vienīgi nožēlu, nevis sajūsmu. Savukārt līgavainim ieteicams kontrolēt grādīgo dzērienu patēriņu, jo var gadīties, ka no rīta jaunā sieva tiek ielaista lidaparātā, bet vīrs palūgts izgulēties un lidot ar nākamo reisu.

# Ja vien jūs nerīkojiet kāzu ballīti kā pārsteigumu (it kā parastu ballīti, kurā paziņojat, ka esat tikko sareģistrējušies) pārliecinieties, ka jūsu viesi ir sapratuši, ka jūsu kāzu svinības būs citādākas nekā ierasts, lai nesanāk, ka pārsteiguma vietā ir vilšanās (piemēram, ka naktsmītne ir telts nevis numuriņš smalkā viesnīcā).

# Netradicionālas kāzas bieži vien ir ļaunākais murgs jaunā pāra vecākiem. Iespējams ir jāapsver iespēja pēc oficiālās daļas veltīt pāris stundas vecākiem un radiniekiem privātām pusdienām vai vakariņām pēc kurām var turpināt kāzu ballīti netradicionālākā veidā. Ne visi scenāriji to pieļauj, tomēr padarīt kāzas par dzimtas šķelšanas pasākumu arī nav prātīgi.

# Rēķinieties ar to, ka netradicionālas kāzas, ja vien jūs tās neuzticēsiet rīkot profesionāļiem, būs jāorganizē jums pašiem, kas lielā mērā izslēdz iespēju, ka jums tiks sagādāts kāds patīkams pārsteigums.

# Esiet gatavi tam, ka citi var uztvert jūsu idejas ar nepatiku un kritiku – tomēr, ja esat pārliecināti, ka gribat tieši tādas svinības kā ieplānots – neļaujiet sevi pierunāt uz ko citu, jo tās galu galā ir jūsu kāzas un jūsu dzīve!

Latvietis vienmēr ir bijis atjautīgs un mācējis svinēt svētkus un, lai kādas arī būtu mūsdienu latviešu kāzu tradīcijas, priecē tas, ka latvieši vēl joprojām precas jeb, kā teica mūsu senči, dzer kāzas!