Kādu vakaru sanāca palasīt vīriešu diskusijas kādā portālā. Intereses pēc gribējās zināt, par ko tad latviešu vīrieši runā šādās diskusijās, un uzzināju arī.
Izpētīju vairākas diskusijas sadaļas, bet visinteresantākā likās — sekss ar sievu. Protams, ne jau par sievu vien tur tiek runāts — gan par mīļākajām, par greizsirdību, par seksa veidiem, došanu un nedošanu... Šādi varētu turpināt.
Visilgāk uzkavējos pie tēmas par seksa biežumu starp diviem patstāvīgiem partneriem. Sieviete, kura aizsāka šo tēmu, ar savu puisi draudzējās pusotru gadu, un sekss viņiem bija tikai nedēļas nogalēs. Viņai tā bija par maz, tāpēc arī vēlējās zināt, kā ir ar pārējiem. Interesanti būtu zināt, kas ar šo sievieti notiek tagad, jo diskusija bija aizsākta vairāk nekā pirms gada, bet joprojām tā ir viena no populārākajām tēmām, kurā ik pārdienas parādās kāds jauns komentārs.
Diskusijā piedalījās gan sievietes, gan vīrieši. Vīrieši kā galveno attaisnojumu tam, ka sekss ir tikai brīvdienās, minēja lielo darba apjomu un nespēku, nevēlēšanos vakarā vairs ko darīt.
Miice: …Njā, pazīstama situācija — manējais ar’ grib tikai pa brīvdienām… Ja nav arī tad dīvānpozu ieņēmis... Nezinu, it kā jau ar prātu saprotu, ka viņš ir noguris, ar galvu strādā, darba daudz, problēmas utt., tak, no otras puses, nu, nespēju samierināties ar to, ka uz zālīti viņam sanāk laiks aiziet (jo pavasaris taču tuvojas un jābūt formā), bet pamīlēties, lūk, neesot spēka… Nezinu, patiesībā jūtos nenovērtēta kā sieviete un nupat saku: nu, ja nevajag, tad nevajag! Stulba sajūta, ka jālūdzas, lai samīļo…
Ave: Man sekss ar mīļoto vīrieti ir reizi dienā. Ja nav no rīta, tad ir vakarā. Ja nav vakarā, tad ir no rīta. Un man tas ļoti patīk! Citreiz brīnos, kā viņš tik ļoti noguris pēc darba, dzīvokļa remonta var plkst. 2 naktī ierušināties zem segas man blakus un vēl gribēt mīlēties? Lai arī esmu aizmigusi, viņš mani māk tā uzbudināt, ka pēc mirkļa esmu slapja un tā-ā-ā griboša!!!
Viņš ir fantastisks! Un es esmu laimīga!
Patiešām!
Nu re, tātad — cik vīriešu, tik variantu…
Atsevišķi jārunā par precētajiem
Antons: Kopā esam 6 gadus, 1–2 reizes nedēļā, nogurums, bērni…
Mums ar vīru pāri 40: Esam precēti jau vairāk nekā 20 gadus, sekss vidēji 2–3 reizes nedēļā. Ir dienas, kad no rīta un vakarā, gadās arī tā, ka visu nedēļu kaut kā nesanāk... Bet vienu gan varu teikt — kvalitāte noteikti ir augstāka nekā 20 gadu vecumā! Varbūt reizēm asumiņa pietrūkst, bet citādi OK!
Elīza: Tajos periodos, kad esam ar vīriņu kopā, vismaz divas reizes dienā, reizēm pat vairāk (brīvdienās). Kad neesam kopā, tad katram individuāli — man, piemēram, tad nevajag, bet, ja ļoti vajag, man taču ir pirkstiņi...
???: Kopā ceturto gadu. Vidēji 4 reizes mēnesī. Biežāk viņai negribas, un netaisos jau arī ar varu spiest, bet man gribas katru dienu, un pirms 3 gadiem tā arī bija. Nu vairs sen tā nav! Esmu vēl dzīvs, un drīz vairs nebūsim kopā, jo netaisos staigā apkārt kā nogribējies suns visu mūžu.
Man ar vīru 37: nu, aptuveni 2–3 reizes nedēļā. Vīram retāk.
Negribu strādāt: 8 gadi kopā, un — arvien retāk. Bet vidēji apmēram 2 reizes nedēļā. Absolūti pietiek. Kvalitāte ir svarīgāka par ikdienišķu 10 minūšu trušu drāzienu.
Gribējās zināt arī mana vecuma sieviešu pieredzi šajā jomā. Bija sievietes, kurām biežums nav mainījies, bija arī tādas, kurām sekss pēc pietiekami ilgas draudzības tagad ir vidēji 2 reizes nedēļā.
Kopumā attiecību ilgums nenoliedzami ietekmē tuvības brīžus. Ir pāri, kurus tas īpaši neskar, bet tas ir pirmajos attiecību mēnešos, gados. Kad abiem gribas vienam otru un sekss ir kā neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Bet tad tas viss pamazām norimst un attiecībās iestājas tāds kā seksuāls klusums. Protams, ir tādi pāri, kur dzirkstelīte starp abiem nav zudusi.
Man patīk, kā teicis Negribu strādāt: «Kvalitāte ir svarīgāka par ikdienišķu 10 minūšu trušu drāzienu.» Patiesi, jo kam gan vajadzīgs pliks iekšā–ārā process bez jūtām un emocijām?! Sievietēm noteikti ne, par vīriešiem īsti nezinu, jo nešaubos, ka ir reizes, kad vienkārši vajadzīgs šis process, un viss.
Jau kādu laiku man ir stabilas attiecības, un ar seksa biežumu ir tā, ka tas būtiski nav mainījies. Protams, ir reizes, kad abi esam noguruši — sabučojamies un ejam gulēt. Ir reizes, kad abiem ir tāds pamatīgais iekāriens vienam pēc otra — tad gan iet karsti! Ar biežumu ir tā, ka… tas skaitlis sanāk samērā liels vienai nedēļai. Neiešu jau jums lielīties!
Bet kvalitāte noteikti ir svarīgāka par kvantitāti.
| Ielādēja: | EvitA |