Visu šo nedēļu esmu slinkojusi un neko nedarījusi. Un pat pieķēru sevi pie tā, ka man tas patīk. Negribas cīnīties ar celulītu un sevi, jo sev patīku kāda esmu. Nu ir man tas celulīts un nekas
Vienmēr esmu centusies sevi uzlabot, jo likās ka neatbilstu standartiem. Tur par resnu, tur par īsu... tā varētu uzskaitīt un uzskaitīt. Tomēr ar katru gadu sev esmu sākusi patik daudz labāk.Piesakoties konkursam domāju, ka tiešām vajag cīnīties, bet īstenībā, tas mani ir sācis nomākt un ja es nejūtos labi ko darot, tad to nedaru. Jo iet pret sevi tā ir agresija, kas tērē enerģiju un nerada prieku
Tā kā esmu pārdomās vai man turpināt šo te visu...