- Kāpēc cilvēki staigā sadevušies rokās?
- “Viņi tikai trenējas tam, lai kādu dienu noietu pa aili un veiktu svēto saderināšanos.”
Tev tiešām nevajadzētu teikt “Es Tevi mīlu”, ja tu tā nedomā. Bet ja tu tā domā, tev tas ir jāsaka daudz. Cilvēki aizmirst.
Es zinu, ka mana vecākā māsa mani mīl, jo viņa man atdod visas savas vecās drābas un viņai jāpērk sev jaunas.
Mīlestība ir tad, kad tavs kucēns tev laiza seju pat tad, ja tu atstāji viņu vienu uz visu dienu.
Mīlestība ir tad, kad māmiņa redz tēti sasvīdušu ar nepatīkamu smaku, bet vienalga saka, ka viņš ir izskatīgs kā Roberts Redfords.
Mīlestība ir tad, kad jūs skūpstāties visu laiku. Un tad jūs nogurstat visu laiku skūpstīties, bet vienalga vēlaties būt kopā un jūs visu laiku sarunājaties. Mana mamma un tētis tādi ir.
Mīlestība ir tad, kad meitene iesmaržojas un puisis uzliek savu skūšanās odekolonu un viņi satiekas un smaržo viens otru.
Kad manai vecmāmiņa bija artrīts, viņa nevarēja vairs noliekties un krāsot savus naugus. Tādēļ mans vectēvs to darīja viņas vietā, pat tad, kad viņš pats rokās dabūja artrītu. Tā ir mīlestība.
Ja tev nav daudz piķa, tu nevari bučot meiteni, jo viņām vienmēr jādāvina visādas dāvanas, konfektes un gredzeni.
Mīlestība ir tā kā sniega lavīna – tev ir jāmūk, lai izglābtu savu dzīvību.
