Tas bija „pareizais” sieviešu vakars – sarunas vēlā vakara stundā, virtuvē – nekā īpaša – tikai šampānietis, šokolādes tāfele un mandarīni, tagad mandarīnu laiks...
-paskat Viņa izskatās izmisusi!
-Beidziet, vienkārši Viņas dzīve parādījās Vīrietis.
Mūsu draudzeņu lokā, visas baudīja kopdzīves burvību, tikai Viņai kaut kā līdz šim izdevās izbēgt no šīs paradīzes. Nē, protams, bija vīrieši, dažādi, dažādos laika posmos, bet visi viņi pastāvēja ārpus viņas mājokļa.
Bet te...
- pieļauju, ka Tu no rīta, konstatēji, ka poda vāks nav nolaists? Heh...
-jā, tieši tā sākās jauns dzīves posms! Mājās parādījās Vīrietis. Godīgi, domāju, kad viņš neiedzīvosies, viņi taču ir tādi luteklīši.
Tātad sākās kopdzīve. Pārrodoties mājās no darba, Viņa neminstinājās ieraugot savos logos gaismu. Arī apskatot pastkasti, nemeta ārā vēstules, kas bija adresētas ne viņai. Pie tam, Viņas spilvenam parādījās raksturīga vīriešu odekolona smarža; naktīs mīļotais krāca, atņēma segu, un mēdza uzmest virsū roku vai kāju – tās ķermeņa daļas naktī kļūst īpaši smagas. Viņš lasīja tualetē avīzes, un citreiz paverot durvis pabļāva: „Papīru!”. Viņa mēdza atcirst: „Tev tak ir avīze!”. Viesībās Viņš citēja Kantu, Hēgeli, un citus filozofijas pamatlicējus. Mācīja Viņu orientēties pēc zvaigznēm.Katru dienu kāpa kaķim uz astes, un katru reizi attaisnojās, kad tas bija netīšām. No rītiem modināja ar skūpstiem. Mazgājoties, kaut ko dungoja pie sevis, izlietni vienmēr sasmērēja ar skūšanās putām. Ziemā mēdza dāvināt zemenes, vasarā adītas zeķes. Īsumā Viņš bija neatvairāms. Mājās parādījās muzikālais centrs un sporta inventārs. Mūzika skanēja no rīta līdz vēlam vakaram, bet sporta inventārs mierīgi gulēja bezdarbībā, pārklājoties ar putekļiem. Uzkopjot māju, sanāca nepārtraukti uzdurties nesaprotam agregātam, vārdā trenažieris, kas retu reizi noderēja veļas žāvēšanai. Toties tagad, Viņai vienmēr pa rokai atradās epilācijas krēms, kā arī, tagad Viņa pilnvērtīgi varēja piedalīties draudzeņu sarunās no sērijas: „Manējais vakar līdz rītam nosēdēja pie datora; vai, manējais visu dienu pavadīja labojot auto; vai, apēda nedēļas kotlešu krājumus; sasita, to, skaisto vāzi; iedomājaties, beidzot ieskrūvēja jaunu spuldzīti atkal smēķēja virtuvē; paziņoja, ka seriāli žāvē smadzenes, visu vakaru skatījās futbolu; nelietis un egoists utt.”
Bet, ja īsumā, tad kopdzīve ir īsts atklājumu lērums:
1.Viņš ir.
2.Nepārtraukti grib ēst! Ar kafiju un biezpeina sieriņu vai cepumu - brokastīs, jogurtu un ābolu – vakariņās, bija par maz. Mājās parādījās, nesaprotamie produkti – speķis, siļķe, sīpoli, makaroni, mārrutki, sinepes. Majonēzes reitings ievērojami pakāpās. Viņa sāka pievērst uzmanību žurnālos publicētajām receptēm. Mūžīgais jautājums: „Kas vakariņās?” -kļuva neciešami sarežģīts. Nepārtraukti nācās, lielāko brīvā laika daļu, pavadīt virtuvē, kaut ko cepot, vārot, rīvējot, maisot, garšojot. Viņa pieņēmās svarā par 3 kg, bet Mīļotais vienmēr bija paēdināts un apmierināts, tomēr vienmēr gatavs jaunai ēdiena uzņemšanai. Kad Viņš līda ledusskapī ar frāzi „Kas mums ir garšīgs?” īsi pēc pusdienām, Viņai radās neaprakstāma vēlme iekniebt, iespert, aizcirst ledusskapi, aptīt to ar ķēdēm un uzkārt milzīgu slēdzeni. Viņa sapņoja, lai veikalos parādās milzīgas kastes ar uzrakstu„Ēdiens īstiem vīriešiem, 5 kg” - nopērc tādu un diena brīva.
3.Zeķes. Tas, ka tās tika valkātas, nebija noslēpums, Viņš taču nedzīvoja laikmetā, kad kājas tika notītas ar lupatām, bet... atnākot no darba Viņš noteikti pirmām kārtām meklēja drošāku vietu, kur tās paslēpt. Nelīdzēja nekādi lūgumi, aizgādāt vērtīgo apģērba gabalu vismaz līdz vannas istabai, zeķes turpināja parkoties zem dīvāna, zem krēsla, brīžiem likās, ka Viņš gatavs noņemt grīdas listi, lai paslēptu tur savus dārgumus.
4.Viņš mēdza rakstīt testamentu, katrreiz, kad sāpēja zobs vai parādījās iesnas. Viņš kunkstēja un vaidēja, izdzirdot vārdu „ģimenes ārsts, poliklīnika” krita panikā, un lūdzās par Viņas žēlastību. Mēģināja pārliecināt, lai Viņa Viņu piebeidz, tādā veidā atbrīvojot no „ne cilvēciskajām” ciešanām. Atvadījās no sirdij dārgām mantām: mūzikas diskiem, mobilā telefona un sporta žurnāla.
5.Viņš prata klusēt.Tās spējas, visu vakaru nosēdēt pie TV, un neizteikt ne viena vienīga vārda. Būtu viņam ļauts, ar savām 3 svešvalodu zināšanām un augstāko izglītību, Viņš spētu aproežoties ar pāris frāzēm: „Labrīt!”, „Mīļā, kas vakariņās?” un „Nāc pie manis!”. Derētu atzīmēt, kad Vīrieša komunikācija ar draugiem, radiem arī neizcēlās ar īpašām oratoriskām dotībām. Arī hokeja skatīšanās ar labāko draugu, neizcēlās: „Nu!”, „ Nu!”,„Vārtus!”,„Padod aliņu!”
6.Protot klusēt, Vīņš necieta klusumu. Mūzikas centram Viņš pieskārās vairāk kā Viņai, praktiski nekad TV neatradās stadijā „melnais ekrāns”, prata pārslēgt kanālus ar gaismas ātrumu. No sākuma līdz galam Viņš skatījās tikai ziņas un sporta pārraides, pārējo laiku Viņš nepārtraukti spaidīja pulti, bildes televizora ekrāna mainījās kā briesmīgajā kaleidoskopā, Viņai reiba galva. Un pasarg, nostāties starp Viņu un TV, momentāli sekoja „Paej malā!”
7.Viņš greizsirdīgi sargāja savu teritoriju. Par viņa īpašumu tika uzskatīta: Vieta pie galda, un iemīļotais krēsls.Pat viesiem nebija tiesību apsēsties virtuvē Viņa vietā, kaķis momentāli laidās no mīkstā krēsla izdzirdot vīrierieša smagos soļus. Savukārt Viņa, vadoties pēc savas sieviešu intuīcijas, šīs robežas nepārkāpa, nepretendēja ieņemt troni. Toties varētu pārbīdīt trenažieri, vai pat pārdot to, viņas mīļotais sportists, to diez vai pamanītu.
8.Uzraudzība un kontrole. Parādījās tādas lietas kā „Ar ko Tu tur runāji?”, „Kas tas par lutausi, tajā bildē?”, „Kur Tu biji no 17.00 līdz 19.00?”, „Kas tie par auskariem?”....Protams: „Ar draudzeni”, „Brālēns”, „ Frizētavā”, „Tu dāvināji”.
9.Viņai nebija tiesību stundām ilgi gulēt vannā ar gaisīgām putām. Viņas deviņdesmitkilogramīgais zaķītis nepārtraukti mēģināja iekļūt telpā. Tad viņam steidzami savajadzējās zobu birsti. Tad - super neatliekamā nepieciešamība apskatīt nu jau 2 mēnešus pilošu krānu. Tad viņam kļuva interesanti, vai Viņš ielīdīs blakām, un kādu ūdens daudzumu izstums no vannas ķermeņi. Tad Viņam vienkārši kļuva vienam pašam garlaicīgi. Bet tiklīdz Viņa padevās žēlastībai un pameta vannu, Viņš ieņēma goda vietu pie TV. „Hmmm...un ka tad ar Arhimeda likumu, par ūdens izspiešanu?!”
10.Viņam aug bārda! Barda auga arī līdz kopdzīvei, bet... Agrāk Viņas varonis uz randiņiem ieradās gludi skuvies. Toties tagad, vērojot Viņu gandrīz lielāko diennakts daļu... parādījās ādas kairinātājs.
11.Viņš nesaprata sieviešu svētkus. Vispār! Regulāri Viņu pārņēma amnēzija, atmiņas zudumi uz datumiem, pie tam uz noteiktiem datumiem. Nekad netika aizmirsts Pasaules futtbola vai hokeja čempionāta atklāšanas datums; Bastīlijas ieņemšana, tehniskās apskates beigu termiņš, bet pārējais, kas attiecās uz Viņu, nekādi nevarēja pielipt ne pie vienas smadzeņu rieviņas.
12.Izrādījās briesmīgi nepraktisks. Neprata plānot kopējo budžetu. Aizejot pēc maizes, mēdza atnest 5 pudeles alus un čipsu paku. Tirgus tantiņas bija spējīgas iesmērēt nevajadzīgās lietas. Pat vienreiz, kartupeļu vietā atnesa ziedus, ar vārdiem „Mīlu”.
Un pēdējais atklājums - Viņš tomēr Viņu mīl.
Tā mēs „pareizajā” sieviešu vakarā, konstatējam: dzīvot ar vīrieti, ir kas līdzīgs krustvārdu mīklai. Dzirdēts ir, bet prātā nekas nenāk!
Ar cieņu Dī,
Bildi aizņēmos interneta plašajos resursos.
