Pirms kādas nedēļas izdomāju uzrakstīt ko interesantu . Izdomāju , ka rakstīšu grāmatu , kas man pašai interesēs un varētu būt citām lēdijām pret to intrese . Esmu jau uzrakstījusi astoņas nodaļas un īsti nezinu , vai man ir jēga turpināt . Lūdzu , ja interesē , izlasat pirmās divas nodaļas un komentējiet !1.nodaļa .
Jā , cilvēki , tā esmu es . Gandrīz vai parasta 22 gadus veca meitene ar kastaņbrūniem matiem , gandrīz vai 1, 75 centimetrus gara ar garu degunu un tumši brūnajām acīm . Es tagad stāvu pie manas mājas , manā mīļākajā kokteiļa kleitiņā , ar augstpapēžu kurpēm un pilnībā izmirkusi . Ārā līst , man ir auksti un es esmu pazaudējusi sava mazā dzīvokļa atslēgas , kādā no desmit pilsētas ielām manā apkārtnē . Neviena nav un ūdeni gāž kā no spaiņa . Visi skatās uz mani kā uz kautkādu idioti , kas gaida savu princi uz balta zirga ar sabojātu "make up" . Bija tas brīdis lai sev jautātu vienu un vienīgu jautājumu : " Kas notiek ar manu sasodīto dzīvi? "
Viss jau būtu pilnībā labi , ja vien kāds zaglis nenozagtu manu "chanel" somiņu ar visu , kas man bija . Šodien es gribēju tikai mazdrusciņ atpūsties vienatnē , kādā klubā , bet sanāca , ka atpūtos šausmīgi , neviens normāls čalis nepienāca pie manis , izņemot tie , kas grib "paspēlēties" . Man liekas , ka Kalifornijā vairs nav neviena normāla vīrieša , ar kuru varētu uzsākt ģimenes dzīvi . Ahh , tā jau ir stāvēt vienā Kalifornijas ielā , pie desmitstāvu mājām un gaidīt , tikai īsti nezinu ko . Laikam jau brīnumu . Apsēdos uz trepēm , jo stāvēt vienā vietā vairs nebija spēka un gaidu , gaidu , gaidu ... nē , Bella , never savas acis ciet ... never ... labi , Bella , tikai tad uz mazu mirklīti ...
Pamostos , man vairs nav auksti , klausos kas notiek , neko nedzirdu , veru vaļā acis . Es redzu , esmu istabiņā ar baltām sienām . Pie sienas karājas viens televizors , daudz ziedu un esmu plika ! Nē , tas nevar būt ! Kur es esmu ? Es neko neatceros . Es nesaprotu , kas ar mani ir noticis . Es steikšus ceļos un eju , līdz ienāca istabā kāds vīrietis , gara auguma , tumšiem matiem un ļoti simpātisks , bet es zinu , kādi tie viņi visi ir simpātiski , lai paspēlētos . Viņš ieraugot manu izbrīnīto seju jautā : " Kā Tev klājas ? "
"Ir jau labāk ? Amm , Kur es esmu ? " , Es neizpratnē jautāju .
Viņš nedomājot iesaucās : "Ahh jā , es esmu Sebastians . Vakar naktī es tevi ieraudzot sēžam pie vienas mājas lietū . Es tevi nevarēju tur atstāt . Tu jau laikam zini , kāda ir tā Kalifornija . "
tas jau princibā bija pašsaprotami , ka es pati uz šejieni neatnācu , tapēc vaicāju vissvarīgāko : " Es pati izģērbos ? "
Viņš nosarka un uzreiz palika pavisam bāls , viņš teica : " Atvaino , Tu nebiji spējīga pat pakustēties un es Tevi izģērbu . Neuztraucies , es neko neredzēju ! "
"Maniaks ! " , es iesaucos , " Tu laikam sagribēji ar kādu pārgulēt , ja ? Un nevienu citu neatradi ? "
Es piecēlos un aizgāju . Es neaizgāju līdz ārdurvīm un ieraudzīju virtuvē stāvēja mana mīļā "chanel" somiņa . Es paņēmu manu somiņu un skaļā balsī vaicāju : " Kur tu to dabūji?"
Viņš smaidīgi atteica : " Es to atradu diskotēkā uz bāra letes . Šodien domāju doties uz policiju , lai To atdotu ."
Es biju ļoti laimīga , ka visas manas personiskās lietas tagad būs man atpakaļ un atmiņā uzplūda moments , ka es to patiešām atstāju uz bāra letes "Blue Diamond" klubā . Es gribēju no laimes viņu apķert , bet neizdarīju to , jo nevarēju viņam piedot tās visas izvirtulības , ko viņš visticamāk izdarīja ar mani vakar . Ahh , kādēļ es neko neatceros ?
2.nodaļa
Es vēljoprojām nevaru aizmirst to notikumu , kas notika aizvakar . Varbūt viņš nemaz nebija vainīgs un pavisam nekas nebija . Varbūt viņš patiešām centās man tikai palīdzēt ? Šie jautājumi mani mocīja . Laikam viņš .. kā viņu tur sauca ? Sebastians! Skaists vārds .
Nopurināju seju un gāju uz dušu , make up , apģērbs , brokastis un uz darbu .
Es strādāju pie ļoti dīvainas sievietes Patrīcijas , kas domā , ka modē saprot pilnībā visu . Labi , kautko viņa tur saprot , bet pati ģērbjas šausmīgi . Viņai pieder žurnāls "Operation 4" . Tajā ir viss par modi un zvaigžņu patiesajām sejām . Jūs neticēsiet , bet šajā klubā es esmu galvenā redaktore . Šo titulu es izcīnīju nesen , kad Samanta sabojāja visu projektu un mēs zaudējām 70 000 $ . Patrīcija bija ļoti nikna un es biju vienīgā , kam viņa varēja uzticēt visas savas nozīmīgākās tikšanās , kā arī projektus , kas man ir jāveido ik dienu . Es domāju , ka šis darbs nebūs tik slikts , bet Patrīcijai vajag visu . Katru nieku .
Ieejot "Operation 4" ēkā , es varu mierīgi doties uz savu kabinetu , kas ir laikam 30 kvadrātmetrus liels . Pa ceļam es paķeru krūzi kafijas un nozogu no Kevina galda kārtējo maffinu . Viņš vienmēr našķojas strādājot , bet par brīnumu , viņš izskatās tikpat seksīgs un stilīgs , kā vienmēr . Kevins ir Amēlijas draugs , kurš agrāk gribēja būt ar mani , bet es viņam pateicu nē , jo nejutu nekādas jūtas pret viņu , bet Amēlija , mana labākā draudzene , bija kā traka uz viņu . Vinš ir mazdrusciņ garāks par mani un viņam ir blondi mati . Viskaistākais , kas atrodams uz viņa sejas , ir viņa acis . Viņš ir zilacainais . Ahh , tās zilās acis . Ieejot redaktoru nodaļā , kāds jau no aizmugures spalgā balsī sauca : " Bella ! Pagaidi !"
Es pagriezos un ieraudzīju Amēliju ar trim grāmatām , četriem dažādiem projektiem un lielo , melno "Dolce&Gabana" somu , kur , man liekas , ka var pazust . Kā bermūdu trijstūrī .
"Sveika , Amēlij ! Kas tad viss tas ir ? " , es neizpratnē jautāju .
"Ciao , Bella ! Vakar Patrīcija man lika šo visu sagatavot , jo teica , ka šodien būs lielas pārmaiņas un man ir jāpierod , tā katru dienu būšot . " , viņa dusmīgi atbildēja .
Es neticēju savām ausīm , vai tad mani Patrīcija grib atlaist , vai viņa grib Amēliju likt manā vietā ? Tas nav godīgi !
Es itkā , nekas nebūtu palīdzēju Amēlijai aiznest lietas uz kabinetu un devos uz savu darba vietu . Apsēdos pie datora un Patrīcija , sadzirdot , ka esmu ieradusies , uzreiz isauca mani uz savu kabinetu . Es jau zināju , kas mani visticamāk gaida un ar trīcošiem ceļiem devos uz "Cabinet of Devil" . Ienākot kabinetā redzēju Amēliju un Kevinu tur jau stāvot . Patrīcija lūdza lai aizveru durvis un tad jau viņa teica : " Mums ir ļoti paveicies ar Jums , mēs esam viens no labākajiem žurnāliem visā USA . Mums ir tādēļ vairāk jāiespringst un jāveido labāki raksti uz šonedēļu . Pateicoties pēdējam rakstam , ko uzrakstīja Bella , mēs esam uzaicināti uz Ņujorku , kur notiksies "Cosmopolitan" ceremonija , kā arī mūsu prezentēšana . Ņujorkā mēs pavadīsim pagaidām nedēļu , bet ja viss izdosies , tad tur atvērsim vēlvienu studiju . Es jūs izsaucu ,lai paziņotu , ka Tu , Bella brauksi protams ar mani un arī Kevins brauks , bet Amēlijai jāpaliek pagaidām Bellas vietā , jo , diemžēl mēs nevaram visus plānus atteikt . Mums ir jāstrādā , tapēc Bella un Kevin , parīt ir lidmašīna 5:00 no rīta . Lūdzu nekavējat un esat gatavi ! Un aiziet strādāt !"
Viņa mums neko pat nedeva pateikt .. mēs izgājām no kabineta , visi trīs satriekti . Es redzēju Amēlijas bālo seju . Viņa negribēja palikt , viņa gribēja arī doties ar mums .. un es vēl braukšu ar Kevinu ? Amēlijas draugu ? Ahh , es turēšos no viņa pa gabalu .
P.S . ja vēlaties turpinājumu , rakstat .
