Mana liktenīgā iepazīšanās bija 2000 gada 9,jūnijs,atceros kā vel šodien. Bija manam brālim pamatskolas izlaidums un izlaiduma ballē mēs iepazināmies, dejojām un viss….balle beidzas un mēs katrs aizgājām uz savu pusi!...Bet manā sirsniņā kaut kas notika...kautkas tāds, ko nevaru izteikt vārdiem! Visu laiku domas vijās tur, tai ballē, gribējās būt vel tur un pabūt vēl kopā ar viņu!
Gāja laiks un viss aizmirsās, man bija jaunas iepazīšanas, bet tomēr manā sirsniņa dzīvoja puisis no balles. Tad pēkšņi vienā jaukā dienā es viņu ieraudzīju, sirsniņa sadrebējās, tas bija mans balles puisis! Tad sākām kopā tusēties ,bija mūsu pirmais skūpsts un atkal viss…mēs atkal kopā nepalikām! Es aizgāju uz citu skolu mācīties un viņš aizgāja armijā! Tad, kad pirms armijas pēdējo reizi tikāmies es sapratu, ka negribu viņu laist prom no savas sirsniņas-mēs sarakstījāmies, bet kas ir pasts! Vienā dienā sapratu, ka manas jūtas sāk zust! Pagāja gads un viņš atnāca no armijas mājās. Kopā mēs nebijām, jo man jau bija cits draugs pie sāniem. Vilšanās no viņa puses bija liela ,bet kā jau teicu dzīve ir dzīve gadās viskautkas….
Sanāca arī tā ka izšķiros ar puisi, kas man bija un paliku viena!
Bet, tad liktenis mūs saveda kopā ar balles puisi! Ko liktenis būs lēmis, tam būs notikt!
Un 2006.gada 24.martā bija mūsu kāzu diena! Un vēlāk arī pieteicās mums meitiņa.Es uzskatu ,ka tikai liktenis ir mūs savedis kopā un mūsu mīlestība stiprā! Mūsu liktenīgā diena bija 2000 gada 9.jūnijs.Es tik ļoti mīlu savu vīru, kas bija mans puisis no balles!:)

soldza