gājiens pēc kefīra...

Tas bija sen,19 gadi jau pagājuši!Laulībā dzima 2 bērni,bet laime pagāja garām,vīrs teicās,esot iemīlējies!Sķiršanās nenotika tik ātri,kādu laiku nācās samierināties ar pajukušo kopdzīvi...Un vienā jaukā dienā kaimiņiene piedāvāja braukt ciemos pie viņas uz laukiem.Es jau nezināju,ka uzaicināts arī kaimiņu puisis,gan jaunāks par mani.Šaubījos ilgi,bērni mazi,vilcienā un tad ar kājām līdz lauku mājai...arī bērnu tēvs pasūtīja,lai nopērku kefīru ...Lieki teikt,ka neteicu par iespējamo ciemošanos viņam neko,un mierīgi devos pastaigā.Protams,mani pierunāja,bērnus nesīšot un visu palīdzēšot kaimiņienes vīrs!Piekritu un nenožēloju.Brauciena laikā jauki atpūtos,daudz smējos,laukos daudz runājāmies ar gados jauno kaimiņu,biju aprūpēta un apčubināta ar visiem bērniem!Neticami,bet šī jaunā cilvēka rūpes par mani un bērniem nebeidzās atgriežoties dzīves vietā!Tā  aizejot pēc kefīra ieguvu draugu,vīru un bērniem sabiedroto!Lūgums nopirkt kefīru vēl šodien izraisa smaidu un patīkamas atmiņas! Dzīvesbiedram nepatīk,ka viņu fotogrāfē,tāpēc foto ir viņa labākais draugs....Diemžēl viss nevar būt ideāli!

Konkurss Sadarbībā ar: