Viņa ir mans un es viņas Enģelis!

          Sveikas!
Mēs ar Ievu šķiet esam pazīstamas, vesalu mūžību. Iepazināmies kad biju pati vēl bērns, bet Ievucim auga divi ziķerīgi puikas. Bet jau tad izveidojās mums tāds burvīgskontakts, jo ieva ar mani kontaktējās ne ar kā bērnu, bet pieaugušu personību. TAd mēs pazudām, viņa dzīvoja Tukumā es laukos un gadiem netikāmies līdz es viņu atradu. Un kopš šiem 8 gadiem vairs neesam pazudušas... Mēs avram netikties mēnesi, bet kad redzamies tad ir tā ka tikai vakar būtu šķīrušās. Kad mācījos Liepājā es tā gaidīju piedzimstam Ievuka trešo bērniņu. kram tagad esmu krustmāte... Es zvanīju dienā 10 reizes lai uzzinātu ..nu.. Vi viš jau ir klāt? Jo Nikolas negribēja divas nedēļas pēc noliktā laika vē līst no mammas puņča laukā...Un nu jau nikiņam ir 6 gadi... Ziniet? Viņa man ir bijusi klāt mirkļos kad šķiet es sabrukšu... Es vairs nevaru... MAni iepriekšējās attiecības bija iznīcinājušas... Biju savam pusim "zem tupeles"it kā Arita  (tāmani sauc) stiprāmeitene bet pazudusi ...Viņs mani nošķīra mani no visiem maniem draugiem.. bet manu kontaktui nO Ievas un ģimenes viņš nespēja nošķirt. .. Ievas lielākais pārbaudījums, bija man pateikt ka mans bijušais mani ir piekrāpis... Atminos biju atbraukusi no Ungārijas.... Biju pie Ievas.. un mēs ārā sēdējām.. viņa iesāka... "zini? ES saprotu, ka tu ar mani iespējams vairs nerunāsi uzgriezīsi man muguru, bet man Tev tas jāpasaka... "Viņs iepriekšējā pirtī, kamēr tu biji prom pārgulēja ra vienu no mūsu paziņām..." TAs man bija šoks... bet es biju priecīga par skarbo patiesību... LAi gan tajā ka viņš mani krāpj.. vainoju sevi.. ka neesmu pieteikami laba, gudra, skaista... vēl gadu novilkām  šādas attiecības es izslimoju paranojas .. telefona čekošanas paroļu uzlaušanas.. Līdz pateicoties Ievai sapratu, ka viņš nav tā vērts... Smagākais vēl bija .. Sākās mana puiša pašnāvību meiģinājumi, lai tikai e sviņu nepametu.. Es no Tukuma aizmuku uz Rīgu.... Te nu es dzīvoju gadus 5 ... esmu satikusi citu mīļoto viirieti.. Nu jau savu vīru... TAgad kad braucam uz Tukumu man pukst sirds kā pirms pirmā randiņa, jo zinu ka satikšu savu Enģeli... ESam ar Ievu izēdušas pudu sāls.. pat vairākus.. Mirkļos kad Ieva nevar mēs nopērka šmpjus par pēdējo naudu satiekamies un  raudam.. Raudam viena par otru.. Viņa man ir viss svarīgākais kas dzīvē var būt un papīrs nespētu uztvērt visu ko es rakstu, jo piedzīvotā ir daudz.. talks, ceļojumi, piesegšanas mānīšanās. Mēs viena otrai varam stāstīt visu... nepārprast.. pateikt ko domājam.. būt tiešas.. VArbūt burviigs ir tas ka mums ir tā 12 gadu starpība.. bet ,,,Dievs mūs ir savediskopā.. un ES Ieva Tevi ļoti Mīlu.. Par savu dzimšans diena sbraucienu uz Kolku, kur es galīgi negulējusi mēģināju dzert šampi kas garšoja pēc kaķu čurām.. bet tā sir mūsu kopīgi trakās atmiņas... :) PAldies Tev AK Tu man esi... ES Gribu tevi atkal satikt :)....