Kā mūs pieķēra radi

Bija Augusts, silts, skaists un bijām ar vīru dikti samīlējušies viens otrā, kā jau parasti! Devāmies ar radiem braucienā uz skaistu vietu – Raganu Kalns Lietuvā! Radi ar savu mašīnu, mēs ar vīru – ar savu skaistuli. Izstaigājamies, izdauzījāmies pa dabu, pasēdējām jaukā krogā, jau uz vakara pusi un devāmies naktī atpakaļ uz skaisto Latviju. Tā kā ar vīru abi divi vien bijām savā mašīnā, tad krogu atstājām ātrāk un devāmies prom, bet radi vēl atpūtās…
 
Ceļā uz Latviju es sāku vīru apčamdīt, man ļoti sagribējās, viņš arī ar vienu roku mani aptaustīja… tumšs, trase tukša un gribēšana sit augstu vilni… vīrs piestāj mašīnu… es pāreju uz aizmugurējo sēdekli, vīrs paliek stāvēt kājās no ārpuses – un uz priekšu… garām trakā ātrumā, retumā nonesās dažas mašīnas, jūtu ka tūlīt, tūlīt būs tas baudas punkts… ouu… kā pēkšņi (!!!) no aizmugures piebrauc džips, ar lampām mūs apgaismo, pabrauc mūsu mašīnas priekša un izrādās, ka radi mūs jau noķēruši. Mīļais uzšauj pa ātro bikses, es biju puskaila un paslēpos mašīnas aizmugurē, meklēdama savu veļu stresā un tumsā mēģināju saprast kur kas jāvelk mugurā. Dārgums aizčāpoja līdz savu vecāku mašīnai, pateica, ka man slikti, jo par daudz ieņēmusi alkoholu un mierā aizsūtīja šos prom. Līdz pašām mājām smējāmies un iesākot pabeidzām jau savā gultā :)

Konkurss Sadarbībā ar: