Es nemaz negaidu, kad Jūs kaut ko man ieteiksiet, jo tas laikam neko nedos, bet gribu vnk izkratīt sirdi. Jūtu, ka drīz man būs depresija. Es saprotu, ka valsti ir problēmas, bet es jau sen tām esmu pielāgojusies. Bet nu cik var? šadi knapinoties jau dzīvoju 1.5 gadu. Izskatās, ka steidzami jāmeklē ir darbs, jo °vecāki vairs nespēj apmaksāt rēķinus. Negribas jau te Latvijā strādāt par neko, bet būtu gatava. Bet kas notiek? Mani vnk atraida, laikam mana vecuma dēļ. Bet ko man darīt, ka tik jauna esmu? Pieredze taču ir jāgūst, bet tādu iespēju Latvijā nav. Gribētu tad uz ārzemēm braukt, bet nav tā sākuma kapitāla, ar ko izdzīvot + vēl tas, ka es taču nevaru būt droša, ka mani paņems + vēl zinu tikai angļu valodu, kas ierobežo manas iespējas. Vnk apriebies šeit mucā mīcīties. Caur paziņām arī ir neiespējami iegūt darbu. Visi dod tikai saviem tuvakiem. Man ir apriebies visu lakiku sēdēt mājās. Drīz nojūgšos no šādas sēdēšanas. Nekur nav iespēju ieziet. Un man ir apriebies, ka man nav otrās pusītes. Nav naudas, nav iespēju iziet sabiedrībā, rezultāta nav arī tās otrās pusītes. Tā vien liekas, ka jau piedzimstot esmu nolemta iznīcībai. Nu jā, pasūdzējos, bet labāk nepalika. Laikam vnk nav lemts.
golfere
[27.08.2009 - 12:40]
pabalsts beigsies???
otina
[27.08.2009 - 11:02]
Kādā ziņā iztek?
Kad tad- ja ne tagad? Kas tad- ja ne es?
kristjiks
(39) [27.08.2009 - 11:02]
Diemžēl mans- darba meklēšanai atvēlētais- laiks iztek, tāpēc baigi esmu iespringusi uz šo, bet kā nav, tā nav.
Nav nepareizu atbilžu. Ir tikai nepareizie jautājumi!
~Ms.Lady~
[27.08.2009 - 10:59]
tad nesēdi sāc darit kautko izeja ir vienmer,tik nevajag čīkstēt
Free!!!
kristy26
[27.08.2009 - 10:59]
oi meitenes manejais darbinjs jau pie manis klibo kadu gadu,moska iemaldijies kaiminj maja
tik sasoditi labi
otina
[27.08.2009 - 10:55]
un ko tad īsti tu gribi darīt? Kāda veida darbu tu meklē??? Auklītes, mājkalpotājas, kādu citu??? Vai avīzēs esi sludinājumus likusi? Daudzās šāda veida ir par velti...
Kad tad- ja ne tagad? Kas tad- ja ne es?
Blonde^
(35) [26.08.2009 - 16:07]
Jā, pa ceļam salauza kāju.
D_H
(38) [26.08.2009 - 16:07]
nesmīdini mani- es ēdu
Galvenais, ka cilvēks labs .............
kristjiks
(39) [26.08.2009 - 16:07]
Es jau otro mēnesi par darbu domāju pozitīvi, bet kaut kā nenāk. Moš nojaucies kaut kur un tagad knapi klibo šurp!
Nav nepareizu atbilžu. Ir tikai nepareizie jautājumi!
Dūja2
[26.08.2009 - 16:05]
Neķer krenķi,viss būs bumbās,naudņu vajag mīlēt,tad viņa atnāks,domāt vajag pozitīvi,tad darbiņš atnāks,vajag tikai ļoti gribēt kauč ko darīt,reku meitene pa 3 Ls dienā strādājusi,un tā otrā puse arī atnāks,krīze to neietekmē,domā gaiši un dzīve uzlabosies!
l
[26.08.2009 - 12:06]
Nu lai izietu ārā un apietu apli ap māju nav vajadzīga nauda Savu pirmo pieredzi apguvu strādājot gandrīz par velti 3Ls dienā + 14ha uz kājām, tagad padomājot traki, bet tas man deva iespēju saprast, kas īsti ir darbs un ka nekas tāpat no gaisa nekrīt. Interesanti, ko tu māki, kāda tevi ir izglītība???
kristy26
[26.08.2009 - 10:44]
ta nu diemzel ir un lielai dalai lv iedzivotaju nu traki jau ka tu esi pavisam viena,butu otras pusites vrb pasaule liktos gaishaka.
tik sasoditi labi
kristjiks
(39) [26.08.2009 - 10:37]
Man bija tas pats, kad sāku meklēt darbu. ''Jums diemžēl nav pieredzes! Jums nav pieredzes!'' Nu, bāc! Kur tad, lai to pieredzi ķer, ja neviens nepieņem!? Tagad man ir uj, kāda pieredze , bet skan jau citi teksti: ''Mjā, augstākās izglītības Jums nav...'' Jā, nav! Jo nav darba, tātad nav naudas par ko maksāt par studijām!
Nav nepareizu atbilžu. Ir tikai nepareizie jautājumi!
karoliina
(15) [26.08.2009 - 10:35]
Jo sliktāk domāsi, jo sliktāk būs. Tā otrā pusīte atnāks tad, kad vismazāk to gaidīsi. Mierini sevi ar domu, ka neesi vienīgā, kas ir bez darba un iespējām to atrast - šobrīd darbs ir greznība Bet ne par to ir stāsts - ja esi nolēmusi nepalikt tur kur esi, tad maini pirmkārt savu domāšanu - no sliktām domām labāk nekļūs!
iceiceice
(41) [26.08.2009 - 10:09]
tici labākam un taspats par seevi atnāks- tev zebras melnā strī-pa iet tagad
Labāk pazīstams pūķis, nekā svešs bruņinieks.
kazene
[26.08.2009 - 10:05]
Es nemaz negaidu, kad Jūs kaut ko man ieteiksiet, jo tas laikam neko nedos, bet gribu vnk izkratīt sirdi. Jūtu, ka drīz man būs depresija. Es saprotu, ka valsti ir problēmas, bet es jau sen tām esmu pielāgojusies. Bet nu cik var? šadi knapinoties jau dzīvoju 1.5 gadu. Izskatās, ka steidzami jāmeklē ir darbs, jo °vecāki vairs nespēj apmaksāt rēķinus. Negribas jau te Latvijā strādāt par neko, bet būtu gatava. Bet kas notiek? Mani vnk atraida, laikam mana vecuma dēļ. Bet ko man darīt, ka tik jauna esmu? Pieredze taču ir jāgūst, bet tādu iespēju Latvijā nav. Gribētu tad uz ārzemēm braukt, bet nav tā sākuma kapitāla, ar ko izdzīvot + vēl tas, ka es taču nevaru būt droša, ka mani paņems + vēl zinu tikai angļu valodu, kas ierobežo manas iespējas. Vnk apriebies šeit mucā mīcīties. Caur paziņām arī ir neiespējami iegūt darbu. Visi dod tikai saviem tuvakiem. Man ir apriebies visu lakiku sēdēt mājās. Drīz nojūgšos no šādas sēdēšanas. Nekur nav iespēju ieziet. Un man ir apriebies, ka man nav otrās pusītes. Nav naudas, nav iespēju iziet sabiedrībā, rezultāta nav arī tās otrās pusītes. Tā vien liekas, ka jau piedzimstot esmu nolemta iznīcībai. Nu jā, pasūdzējos, bet labāk nepalika. Laikam vnk nav lemts.