Sveikas! Strādāju lielā sieviešu kolektīvā. Apmēram 50 darbinieki.Tiešā saskare ar viņām sanāk katru dienu!Bet...katra ar savu temperamentu,savu garastāvokli,saviem uzskatiem utt.Tagad ir krīzes laiks,viņu ģimenes arī tā ir skārusi,kā rezultātā viņas ir palikušas īgnas,neapmierinātas un pats trakākais,lai nedod Dievs- tev ies labāk,skaudība ir neizmērojama un protams visas citas lietas nāk līdzi,vārdu sakot gatavas viena otru noēst bez sāls! Kā lai ar tādām sadzīvo? Vienīgais variants,ko esmu pielietojusi ir noslēgties sevī,ne ar vienu neieslīgt nekādās debatēs,pasmaidīt,labrīt ,labdien un viss.Darbs man patīk,to mainīt nevēlos,bet kolektīvs vienkārši drausmīgs!Kā ir Jūsu sieviešu kolektīvos?
margery
(40) [16.09.2009 - 10:28]
man vairāk ir vīriešu nekā sievietes, bet mēs visi vairāk vai mazāk esam sadalīti pa projektiem.. ar vīriešiem ir vieglāk strādāt - nav lieku klaču - tikai darbs....
Nopietna
[16.09.2009 - 10:00]
Es ar strādāju vīrieš kolektīva, un jūtos baigi labi, vismaz vīriešu kaprīzes es māku izprast, bet sieviešu toč ne.
Sievietes noslēpumus neizpauž, viņas tos apmaina pret citiem.
mikumiku
(15) [16.09.2009 - 09:58]
Pagajušajā gadā es strādāju sieviešu kolektīvā. Tā kā es strādāju pārvaldē uz vietās bija vairāk sievietes nēkā viriešus (neskatories uz to ka man bija 3 priekšnieki, 2 no tiem vīrieši). Visiem bija vairāk nēkā 50, bet man tikai 23. Bija visādas nejaukas runas aiz muguras. Es ļoti centos nepiedalīties nekādas diskusijas,taču gandrīz vienmēr sanāca tā, ka galvena grāmatvede vienmēr mani aizskara ar saviem vārdiem it kā esmu sīka,stulba,neko nesaprotu ka dzīvot,ka ģerbties utt. Priekšniekam stāstīja visādus murgus par mani un citām sievietem. Vienu dienu es neizturēju un pateicu viņai acīs visu,ko es domāju un aizgāju no darba.Man abižo kad cilvēki izdoma visādus stāstus un runa aiz muguras, tas dikti besī arā! Tagad es strādāju maza kolektīva. Mums ir tikai 2 vīrieši un es ar grāmatvedi. Man patīk tas, ka ar visiem var brīvi un normāli parunāt un viens palīdz otram.
l
[16.09.2009 - 09:49]
Izrādās, ka mēs sievietes esam pašas briesmīgākās kolēģes Laikam tas izskaidrojams ar to, ka vīrieši strādā kolektīvi jau pāris gadsimtus, bet mēs nieka vienu
iceiceice
(41) [16.09.2009 - 09:37]
par sievietēm nekas briesmīgāks nav kolektīvā- jo skaudība iet roku rokā
Labāk pazīstams pūķis, nekā svešs bruņinieks.
golfere
[16.09.2009 - 09:33]
es strādāju tieši 50 vīriešu kolektīvā
un secinu, ka nekad nebūs labi, jo tagat gribās kādu meieteni ar ko paklačoties darbā, bet nav labāk 50 uz 50 visi....
l
[16.09.2009 - 09:09]
Man līdzīgi strādāju kolektīvā, kur ir apmēram 300 sievietes un tikai kādi 20 vīrieši, dažreiz vienkārši riebjas atvērt muti, jo viss ko tu pasaki vēlāk tiks pārveidots pēc viņu uzskatiem . Mana taktika ir būt atvērtai, smaidīgai, neklačot aiz muguras, padarīt savu darbu perfekti un neieslīgt iekšējās intrigās
Lūpene
[16.09.2009 - 08:49]
Saka, ka sieviešu kolektīvā vajag arī kādu vīrieti, lai sievišķi mierīgāki paliek.
Smags raksturs, tāpēc ka no zelta
karoliina
(15) [16.09.2009 - 08:42]
Tieši šis ir tas iemesls kāpēc es strādāju vīriešu kolektīvā - nevienas sievietes, neviena neburkšķ, neviena neīd, ka neesmu kaut ko pareizi vai kaut kā tā izdarījusi. TĀDS miers! Ignorē Elitaja tās visas negācijas, lai viņas perās, ja viņām tā vieglāk, bet ir viens lielisks teiciens - ja aiz muguras tevi kāds aprunā - tātad tu esi priekšā!
Atile
(51) [16.09.2009 - 00:29]
Kā saka:,,Caur ēkšķiem ar smaidu aklai tumsai cauri"
D_H
(38) [16.09.2009 - 00:24]
A kāpēc kādu vajag pārmācīt? Maini savu attieksmi
Galvenais, ka cilvēks labs .............
Atile
(51) [16.09.2009 - 00:22]
Cenšos ieturēt distanci no visiem. Ja rīko pasākumus,bez manas līdzdalības neiztikt,bet visvairāk tracina tas,ka aiz muguras aprunā,bet acīs tēlo dievgosniņas,brrrrr! 15 gadi vienā darbavietā,tas mūsu laikos nav maz,gribētos aiziet prom,bet tagad ar darbavietām īpaši nevar šikot ;( Bet tās čūskas jau nevar nekā pārmācīt!
D_H
(38) [16.09.2009 - 00:06]
nu laikam jau nekašķēties, jo nekas trakāks par vecenēm laikam nav
neņem galva, bet esi ar savu nostāju.
ja kāds tev k-ko prasa- atbildi, piedalies, ja velies k-kādā aktīvajā dzīvē utt., ja izgāž uz tevi dusmas, tad pasaki mierīgi, ka tu neesi vainīga, kā rezultātā cilv. ir uzvilcies, un lai runa mierīgāk
Galvenais, ka cilvēks labs .............
Atile
(51) [15.09.2009 - 23:46]
Sveikas! Strādāju lielā sieviešu kolektīvā. Apmēram 50 darbinieki.Tiešā saskare ar viņām sanāk katru dienu!Bet...katra ar savu temperamentu,savu garastāvokli,saviem uzskatiem utt.Tagad ir krīzes laiks,viņu ģimenes arī tā ir skārusi,kā rezultātā viņas ir palikušas īgnas,neapmierinātas un pats trakākais,lai nedod Dievs- tev ies labāk,skaudība ir neizmērojama un protams visas citas lietas nāk līdzi,vārdu sakot gatavas viena otru noēst bez sāls! Kā lai ar tādām sadzīvo? Vienīgais variants,ko esmu pielietojusi ir noslēgties sevī,ne ar vienu neieslīgt nekādās debatēs,pasmaidīt,labrīt ,labdien un viss.Darbs man patīk,to mainīt nevēlos,bet kolektīvs vienkārši drausmīgs!Kā ir Jūsu sieviešu kolektīvos?