es izlēmu atvērt forumu, lai mēs varētu padalīties ar metodēm ko litojam vai zinam no omītēm par tautas medicīnu , lai nav jālieto antibiotikas un citas zāles. Sākšu pirmā 1.-Ja konstatē angīnas pirmās pazīmes: Dari tā: atdali dažas kāposta lapas, viegli padauzi tās ar virtuves āmuriņu, liec pie kakla un nostiprini ar siltu uzsēju. Ik pēc pāris stundām lapas nomaini. Šādas aplikācijas mazinās sāpes kaklā un veicinās ātrāku atveseļošanos.
iceiceice
(41) [01.12.2009 - 11:38]
Pret kuņģa, plaušu un aknu slimībām iesaka ozolu mizu, ozollapu un zīļu tēju ar medu
Labāk pazīstams pūķis, nekā svešs bruņinieks.
otina
[28.11.2009 - 22:13]
Zemestauki ir populārs līdzeklis pret vēzi – gan profilaksē, gan kā papildlīdzeklis onkoloģijā starp ķimijterapijas un starošanas kursiem. Šo sēni kā papildlīdzekli var izmantot arī gripas profilaksei, miomu, mastopātijas un olnīcu cistu, nieru, gastrīta, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas, olvadu un prostatas iekaisumu, tromboflebīta, ādas sēnītes dziedināšanā. Zemes tauki palīdz šķidrināt asinis, sargājot no sirds un asinsvadu slimībām. Sēne satur bioloģiski aktīvas vielas, kas palīdz atjaunoties audiem, tāpēc to lieto, ja ir grūti dzīstošas brūces, iekaisumi un ādas bojājumi. Liekot kompreses vai ierīvējot ar sulu, šajās vietās jābūt veselai ādai. Ziede veicina reģenerācijas procesus, mazina locītavu un muguras sāpes, locītavu stīvumu. Iekšķīgi profilaktiski lieto 0,5 – 1 ēdamkaroti sulas vai uzlējuma uz pusglāzi ūdens 2 – 3 reizes dienā. Atsevišķos gadījumos devu var uzmanīgi paaugstināt.
Kad tad- ja ne tagad? Kas tad- ja ne es?
iceiceice
(41) [26.11.2009 - 11:40]
tā smidīgā sēne kas ož pēc maitas ziedējot, saucās zemes tauki
Labāk pazīstams pūķis, nekā svešs bruņinieks.
Alifka
(35) [25.11.2009 - 22:38]
* Lai izarstetu klepu, sajaucam alveju ar medu, konjaku vai balzamu (1:1:1) un tad pa vienai karotei no rita un vakara. * Senju laika, vacam olveidigas senes (nezinu ka saucas, bet ieksha glotainas, un kad tas noveco ta ka plaukst un baigi smird). Tad jasaliek burka un jaaplei ar shnabi, lai parklai, un ciet. Kad nostajas kkur menesi, no senes nonem adinju un pieliek pie savainojumiem, labi aizdzist. Vecmama dzera dazreiz to vielu, bet nezinu no ka tas palidz. * Vel kka sipolu ar cukuru sajauc un to sulu dzer. * Manejais mani arsteja reiz ar konjaku, uzsildija un tad dzeru. Pa galvu uzshava ka nekad Toties no rita slimiba pargaja.
Sievietes biežāk nekā vīrieši atzīst savas kļūdas, tādēļ rodas iespaids, ka viņas kļūdās biežāk.
lilii
[25.11.2009 - 22:19]
piens ar medu un sviestu ir labs kad sap kakls...
smaidīgā
[25.11.2009 - 18:01]
ui otin sasmējos pamatīgi, par tiem līķiem, un par tiem lopiem
sol
(41) [25.11.2009 - 17:25]
Citā lapiņā tieši šodien lasīju:
Būtiski, lai gripas epidēmijas laikā uzturs būtu dažāds un sabalansēts, jo vitamīnu trūkums organismā var negatīvi atsaukties uz organisma vielmaiņu. Lai sekmīgi aizsargātos pret vīrusiem, organismam nepieciešams C vitamīns jeb askorbīnskābe, E vitamīns, cinks, selēns, varš, jods, dzelzs. Ja vēlaties lietot vitamīnus, tad atcerieties, ka nepieciešams ierobežot patērējamo saldumu daudzumu. Saldumus (konfektes, dažādus kārumus) aizstājiet ar medu. Citronu dzēriens Gripas epidēmijas laikā ik rītu nepieciešams izdzert glāzi citronūdens. Ūdens temperatūrai jābūt aptuveni 20ºC. Pietieks ar pāris pielieniem citrona sulas. Citrona dzērienam varat pievienot nedaudz medus. Dzērienu varat lietot visas dienas gaitā, bet nepārsniedzot normu - viens citrons diennaktī. Šādā veidā jūs papildināsit organismu ar askorbīnskābi, kas veicinās organisma pretošanās spēju pret gripas vīrusu. Parasti askorbīnskābes norma diennaktī ir 70 mg, bet gripas laikā to varat palielināt līdz 500 mg. C vitamīnu var nopirkt aptiekās Putras (auzu, griķu, rīsu) Lai paaugstinātu organisma imunitāti nepieciešams selēns, bet putras ir lielisks tā avots. Selēns sastopams arī ķiplokos. Tiesa, ķiploku smaržas dēļ tā izmantošana ikdienā ir visai apgrūtināta, bet aptiekās nopērkamas ķiploku kapsulas. Apelsīni, mandarīni, greipfrūti, kivi Dienas gaitā citronu dzērienu varat papildināt ar pāris citrusu kokteiļiem. Ja citrusi izsauc alerģiju, tad tos varat aizstāt ar āboliem. Arī ābolos atrodas nepieciešamās vielas, kas nodrošinās aizsardzību pret vīrusiem. Rieksti Riekstos atrodams E vitamīns, cinks, varš - mikroelemnti, kas ārkārtīgi nepieciešami organisma imunitātes paaugstināšanai. Uzturā ieteicams iekļaut dažādu veidu riekstus. Riekstu diennakts deva aptuveni ir 50 grami. E vitamīns atrodams arī augu eļļā - saulespuķu un kukurūzas. Jūras zivis un jūras kāposti Kā zināms, jūras veltes ir bagātas ar jodu, kas savukārt paaugstina organisma imunitāti. Jods paaugstinās fizisko un psihisko izturību. Svaigas sulas un morsi Antioksidanti, beta-karotīns un askorbīnskābes atrodas svaigi spiestās augļu sulās. Starp citu, šādas sulas nav obligāti dzert no rīta, var arī vakarā - efekts būs tāds pats kā, dzerot no rīta.
.. laimīga ..
iceiceice
(41) [25.11.2009 - 15:26]
otina a tu pati to izlasīji ko uzdrukāji te? Lai līķis vasaras laikā nepaliktu melns (nepieņemtu zemu krāsu), tad tas jāuzliek uz velēnām un dzelzs. (Auļuk.) tas ir murgs ar to neizārstēsies vai ne?
Labāk pazīstams pūķis, nekā svešs bruņinieks.
otina
[25.11.2009 - 12:54]
Pret kuņģa, plaušu un aknu slimībām iesaka ozolu mizu, ozollapu un zīļu tēju ar medu.
Kad tad- ja ne tagad? Kas tad- ja ne es?
margery
(40) [25.11.2009 - 12:51]
ja ir iesnas - uz uguns apgrauzdē rupjmaizes garoziņu līdz sāk dūmot un tos dūmus caur degumu mēģina ieelpot no visa spēka - efektīvi...
zeltene11
(44) [25.11.2009 - 12:46]
Pret klepu: ◦sajauc medu ar olīveļļu (1:1) un dod pa 1 tējkarotei vairākas reizes dienā. To iesaka pat pret garo klepu. (Ieteicams maziem bērniem) ◦uz lēnas uguns vāra citronu 10 min, pārgriež un izspiež sulu. Ielej sulu glāzē, pievieno 2 ēdamkarotes glicerīna, sajauc un pielej glāzi līdz malām ar medu. Ja klepus rets, lieto sīrupu pa 1 tējkarotei dienā. Ja klepus stiprs, tad 4 reizes dienā. Var lietot gan pieaugušie, gan bērni. Ļoti efektīgs līdzeklis.
otina
[25.11.2009 - 12:42]
Mušas nonāvē ar krējuma apsmērētām, sasutinātām vai uz oglēm izceptām mušmirēm. (Odzienā) Lūpu sāpes aizdzen, ka gar lūpām 3 reiz novelk zaļo vardi un tad to palaiž vaļam. (Odzienā) Kad cilvēks vai lops klibo, tad ap slimo kāju apsien sakaltētu čūsku. (Odzienā) Izvilkta skabarga jānokož un tad jāsaka: "Pie suņa, pie kaķa, ne pie mana (piem., pirksta)"; kad tad noskatās, kur skabarga bija, tad vairs nesāp. (Kokn.) Mušmiras jāiebāž pudelē, jāsapūdē un virsū jāuzlej spirts. Šīs zāles lieto pret roku tirpumu un vispārim pret reimatismu. Pret reimatismu un pārstrādātiem locekļiem der arī sekojošas zāles: jāsalasa tīruma ķirpji, jāsabāž pudelē un jāsapūdē. Masalas ātri vien izdzen ar pienā savārītām linu un rāceņu sēklām. (Auļukalnā). Čūsku kodumu un vispārim uzpampumu noslābina, kad uz to uzliek lubstenājus (Lingusticum levisticum). (Auļuk.). Gavēņu laikā nosista čūska jāieliek pusstopā spirta; ar šo šķidrumu apsmērē čūskas kodumu. Kodušo čūsku vajaga nosist un ar viņas galvu saspaidīt kodumu. (Startos). Pret govju slimībām der lubstenāji (Lingusticum levisticum). (Auļuk.) Pret visādām lopu slimībām der rudzu puķes (Centaurea cyanus). (Auļuk.) Kad acis sāp, tad izceptai maizei no apakšas jāizgriež apaļa garoza un jāuzliek uz glāzes; kad glāze apsvīst, tad ar šiem sviedriem jāapsmērē acis. Pret iegriezumiem, iecirtumiem un tamlīdzīgiem ievainojumiem drīzumā uz vāts jāuzliek kaļķes un jātura, kamēr atlec. (Bilst.) Ālava zaru vienā pusē iegriež, izpleš un uzliek uz vainu. Pret izsutumiem, noberzumiem, ieplīsumiem u.t.t. lieto ratu smēri. (Bilst.) Pret caurduri der stārķa knābīšu (Geranium) tēja. (Bilst.) Lielākus ievainojumus, ja tanīs sāk jau rasties lieka gaļa, ārstē šitā: papriekšu uzliek kaļķes, lai vāti labi izēd, tad pārmaina ar alonu, un šo pēdējo atkal ar kaļķēm u.t.t., kamēr vātī liekas gaļas vairs nav, pēc kam liek virsū dziedināmas zāles. Pret lieku gaļu un pūžņošanu der arī saldems krējums ar cukuru par sviestu sakults. (Bilst.) Saldenu krējumu uz pannas tikām cep, kamēr pieņem sviesta izskatu. Pret dažādām vainām noder sviests, kas taisīts no pirmā piena pēc govs atnešanās. (Bilst.) Pret augoņiem un citām vainām kā izvilcējs un iztīrītājs tiek lietots sekošais savārījums: sviests (nesālīts), dzīvie sveķi, vasks, raibās ziepes un sīpoli jāsavāra, kamēr viss paliek brūns. Uz augoņiem un apmilzumiem liek arī juku jukām ar zāli sakodītu maizi vai arī taukas cūkgaļas šķēlīti (tp.). Uz sasprēgājumiem un plīsumiem liek ausu sviedrus (Bilst.), skābu krējumu. Lai nesūrst, āda mīkstāka paliek un dzīst, tad sasprēgājumus ieberzē ar nesālītiem taukiem. (B.) Sasprēgājušas rokas ieberž ar sveču taukiem. (Gradz.) Tekošu jeb šūpojošu kāju kāds izārstējis ar kādu pus mārc. Nesālīta sviesta, kurā ielicis līdz 50.kap. vara naudas, kamēr sviests palicis sāļš. (Bilst.) Pret vātīm der nesālīts sviests. (Bilst.) Labs dziedināms līdzeklis pret lielākām vainām, kā pārcirtumiem, plīsumiem - ir skābs krējums, savārīts ar dzīviem sveķiem. Uztūkumi jeb uzpampumi jāapsmērē ar terpentīnu vai arī uz tiem jāsien atmiekšķēts māls. (Gradz.) Lai līķis vasaras laikā nepaliktu melns (nepieņemtu zemu krāsu), tad tas jāuzliek uz velēnām un dzelzs. (Auļuk.) Izsutušos pirkstos jāpietin lupatiņas, tad pirkstu starpas izplešas platākas un drīzāki izveseļojas. Uz pirkstu izsutušām vietām uzliek sakošļātu skābu rudzu maizi vai apkaisa ar rudzu miltiem. (Auļuk.) Kad vēders sāp, tad jādzer stipri sālīts ūdens. (Gradz.) Kad ausis sāp, tad tanīs jāiebāž ģerāniju (stārķa knābīšu) lapas, vai arī: ietin melnā vilnā ķiplokus un piparus un iebāž tad ausīs. Iepilina arī matu vai kampara eļļu. (Auļuk.) Kad ausis aizkritušas un nevar dzirdēt, tad tās jādedzina, ko izdara šitā: ņem linu drēbes paplatu garenu gabaliņu, vienu pusi nosmērē ar vaskiem un tad sarullē, ka viens gals platāks iznāk un otrs šaurāks. Šauro galu iebāž ausī un pie platā gala tura aizdedzinātu skalu, tad netīrumi sakrājoties drēbē un auss paliekot tīra. (Gradz.) Mugura sāp maizes cepējai, kad griež kukuli siltas maizes ar nazi, kamēr cita maize vēl krāsnī. (Gradz.) Lai lopiem nepiesistos sarkanā kaite, tad gavēņa laikā jāsavāra vēl no koka nenokritušas ozola lapas ar varžu kurkuļiem un vārījums jāiedod lopiem. (Auļuk.) Sāpošā vieta jāapspaida ar uz ceļa atrastu ratu tapu, pēc kam tā atmuguriski un bez atskaitīšanās jānomet zemē; tad sāpes tūlīt mitējas. (Auļuk.) Kad deguns ciets, tad jāosta sadedzinātu matu dūmi. (Auļuk.) Pret diloni der vāverenāju (vaivariņu) tēja. (Auļuk.) Ja acī iebirst kāds gruzis, tad stipri jāšņauc tā pate nāse, kurā acī iebiris gruzis. Pret vājām acīm der brandvīns, kuru uzpilina uz lupatiņu un tad uzliek uz vājo aci. Pret sūrajiem (ģēlem) noderot līdakas zobu pulveris, kurš ar ūdeni iedzerams. Tāpat arī smalki balti stikli (Startos). Zobu sāpes ārstē šitā: uzmeklē Jāņa tārpiņu un ar pirkstu samīca to, visus četrus vējus piesaucot; ar to pašu pirkstu tad apspaida sāpošo zobu. (Startos) Kašķa (kasus) smērē: jāsagrūž zirgu skābenes ar kreimu un taukiem. Derīgi arī mazgāties stiprā sarmā. (Startos). Kad kādam drudzis un tas sapnī redz vācieti (kungu), tad drudzis aizdzenams tikai ar nelāgiem, riebīgiem dūmiem. Tā piem., dedzina uz oglēm vecas pastalas, spalvas u.c. Šajos dūmosjāstāv un tie jāieož. Bet ja slimnieks sapnī redz vērsi, tad drudzis aizdzenams tikai ar riebīgu dziru. Salej un samaisa visu, kas vien riebīgs var būt un tad dzer iekšā, - drudzis nost, kā ar roku atņemts. (Bruknā). Kad kas samežģīts, tad jāsien "saite". Kas naktī dzimis, tādam jāsien ap slimo locekli sarkans un melns dzīpars vai dzija; kas dienā dzimis - sarkana un pelēka dzija. Sarkanā dzija nozīmē slimnieka asinis, melnā - nakti un pelēkā - dienu. (Bruknā.)
Kad tad- ja ne tagad? Kas tad- ja ne es?
margery
(40) [25.11.2009 - 12:39]
upenes svaigi sakultas ar cukuru (mazliet), dzērvenes... kāju karsēšana un tad ar sinepēm sasmērē un gultā zes biezās segas... efektīva bet man nepatīkama - tēja ar "piešprici"
zandale
(41) [25.11.2009 - 12:11]
kad jūt, ka nāk virsū kkāda saaukstēšanās, tad vajag ietriekt iekšā kaudzi ar C vitamīnu, kā šokterapija organismam.. galvenais,ka neko nevar pārforsēt, jo liekais izskalojas cauri organismam
sakarīga ;)
iceiceice
(41) [25.11.2009 - 11:48]
es izlēmu atvērt forumu, lai mēs varētu padalīties ar metodēm ko litojam vai zinam no omītēm par tautas medicīnu , lai nav jālieto antibiotikas un citas zāles. Sākšu pirmā 1.-Ja konstatē angīnas pirmās pazīmes: Dari tā: atdali dažas kāposta lapas, viegli padauzi tās ar virtuves āmuriņu, liec pie kakla un nostiprini ar siltu uzsēju. Ik pēc pāris stundām lapas nomaini. Šādas aplikācijas mazinās sāpes kaklā un veicinās ātrāku atveseļošanos. Pret saaukstēšanās slimībām 1 ēdamkaroti medu (ieteicams liepu) uz glāzi arsiltu pienu vai tēju; medu ar sarīvētu ķiploku (1:1) pa 1 ēdamkarotei pirms gulētiešanas, uzdzerot siltu ūdeni; piparmētras savāra kopā ar pienu un tad dzer ar medu kā tēju; sarīvētu sīpolu ar āboliem un medu vai sīpolu sulu ar medu (pa 1 tējkarotei vairākas reizes dienā)