Reģistrēties Aizmirsāt paroli? Atcerēties mani	Šodien ir 03. Janvāris 06:37:59 Kleoo monētas Apmeklētāji online Jubilāres!!!	Kleoo E-VEIKALS FORUMS BLOGS

Šodien ir 03. Janvāris 06:37:59

Kleoo monētas

Apmeklētāji online

Jubilāres!!!

Kleoo E-VEIKALS

FORUMS BLOGS

Galerijas | Diētas

Diētas |

Receptes

Par Kleoo.lv Skaistums Mode un stils Esiet vesela Diētas un fitness Mīlestība un sekss Ģimene un psiholoģija Grūtniecība un dzemdības Vecāki un bērni
Brīvais laiks Māja un hobijs Nauda un Karjera Mājas dzīvnieki Kāzas Svētki Ceļojumi Humors Horoskopi Kulinārija Dusmu izgāztuve

Forums

Pievienot forumu

Mani forumi

Mīļākie forumi

Neizlasītās tēmas

Meklēšana

Forums → Mīlestība un sekss

Vairs nesaprotu, kas es esmu un, ko es daru...

superdetka
[09.12.2009 - 15:32]

Nezinu no kā, lai sāk. Vēl divus mēnešus man, bija skaistas attiecības, labi draugi, vnk skaista dzīve. Pirms pus gada sāka viss iet pa pieskari... es paliku bez darba, Lieliskais daudz strādāja, mēs reti redzējāmies... es visu vasaru pavadīju gandrīz viena. Mēs ļoti atsvešinājāmies... un bija vēl daudzas lietas, kas man likās nesaprotamas viņa rīcībā. Esmu no tiem cilvēkiem, kuri neļauj sev darīt pāri. Man palika bail un pirms 2.mēnešiem es aizgāju. Darba man nebija, dzīvot īsti arī nebija kur... bet es sapratu, ka kaut kas jāmaina, lai kaut kas bīdītos uz priekšu. Zaudēju daudzus labus draugus, jo vnk ignorēju visus. Negribēju nevienu redzēt... Mans Lieliskais ļoti mani mīlēja, vēl mēnesi pēc aiziešanas cīnījās, bet tad visss.. interese pazuda. Jaunas aizraušanās... klubi, meitenes...
Pirms pāris ned. atradu darbu. Vismaz kaut kāds prieks. Bet ne garīgi... jo īstenībā man nav nekā.
27.novembrī, manā dzimšanas dienā, es strādāju... Un mans Lieliskais ieradās ar ziediem, lai apsveiktu. Ieraudzīju viņu un kājas sāka trīcēt, vederā zarnas pārgriezās... jutos vnk izsista no sliedēm. Kā no jauna iemīlējos. Un tikai sapratu, ka mīlu viņu joprojām, neskatoties uz to, ka mani besīja tik daudzas lietas...
Bāc! Un tikai tad es sapratu, ka nekas vairs nav labojams, ka viņš man nekad nepiedos manu vienaldzīgo aizišanu, ka draugi no viņa puses mani ienīst un negrib redzēt, arī viņa mamma ir kategoriski pret mūsu attiecībām, bet kā apgalvo viņš pats... kaut kur dziļi sirdī viņš mani jorpojām mīl.
Es jūku prātā... man viņa tik nenormāli pietrūkst... kad satieku viņu, galva griežas... vēderā taureņi, kā pirms pāris gadiem.
Nezinu, ko man darīt!?
Zinu, ka sāpināju, zinu, ka nenovērtēju to, kas man bija... bet cilvēkli kļūdās un arī es to izdarīju...
pati sevi ienīdu un nožēloju, jo tik daudziem nodarīju pāri (neiedziļināšos sīkumos).

Varbūt kādai ir gadījies kaut kas līdzīgs, kaut arī no sirds ceru, ka nē... nezinu, ko man darīt...
Bezmiegs, neešana mani nogalina... galvā tik daudz domu... ES MĪLU VIŅU, tas ir skaidrs kā diena...

Meitenes, ko, lai es daru...?!

sol (41) [09.12.2009 - 19:07]	Vispirms varbūt patiešām tā kārtīgi tiec galā ar sevi, ja puisim esi svarīga - izrunājies. Pasaki, ka tev vajag laiku sev, sevis sakārtošanai un viss būs labi, viņš sapratīs. Varbūt pēc nedēļas/divām tu jau domāsi savādāk un vēlāk atkal nenākas nožēlot par pašas pieņemtajiem lēmumiem. Lai izdodās!
	.. laimīga ..

penelope (49) [09.12.2009 - 17:37]	ja jau viņš ieradās tevi apsveikt dz.d., tad manu prāt tev ir visas izredzes atkal saiet kopā, it īpaši, ja jūti sirdī mīlestību. ja pie šķiršanās nav bijis kāds cits puisis un tu aizmuki no prāta aptumsuma, tad visu var mēģināt glābt.

linny (40) [09.12.2009 - 16:25]	Nezinu par ko tev iesākt! Varbūt tev tikai likās, ka tu viņu mīli, bet, nu visādi gadās. Tomēr vari pameģināt atkal. Paruna ar viņu un izsaki visu, kas uz sirds. Lai veicas! Man bija pavisam cita situācija - nevis es aizgāju no viņa, bet viņš no manis. Bija ļoti sapīgi, meģināju viņu aizmirst, ne ar vienu "draugu" negribēju runāt, pat nomirt gribēju. Bet, kad viņš pēc 3 mēnešiem ludza mani, lai es viņu piedodtu, es viņam atkal uzticējos.Bet, ka teica mana mamma "otro reizi viena un tā pašā ūdenī nienaksī". Pēc pusgada, zaudeju viņa uzticibu un interesi.

superdetka (37) [09.12.2009 - 15:42]	Centīšos!!!

karoliina (16) [09.12.2009 - 15:39]	Ko tur domāt, ja mīli, tad cīnies!!! Mēģini tagad iekarot viņa sirsniņu no jauna, bet tev 100% jābūt drošai, ka nesāpināsi viņu atkal!Lai tev veicās!

superdetka (37) [09.12.2009 - 15:32]	Nezinu no kā, lai sāk. Vēl divus mēnešus man, bija skaistas attiecības, labi draugi, vnk skaista dzīve. Pirms pus gada sāka viss iet pa pieskari... es paliku bez darba, Lieliskais daudz strādāja, mēs reti redzējāmies... es visu vasaru pavadīju gandrīz viena. Mēs ļoti atsvešinājāmies... un bija vēl daudzas lietas, kas man likās nesaprotamas viņa rīcībā. Esmu no tiem cilvēkiem, kuri neļauj sev darīt pāri. Man palika bail un pirms 2.mēnešiem es aizgāju. Darba man nebija, dzīvot īsti arī nebija kur... bet es sapratu, ka kaut kas jāmaina, lai kaut kas bīdītos uz priekšu. Zaudēju daudzus labus draugus, jo vnk ignorēju visus. Negribēju nevienu redzēt... Mans Lieliskais ļoti mani mīlēja, vēl mēnesi pēc aiziešanas cīnījās, bet tad visss.. interese pazuda. Jaunas aizraušanās... klubi, meitenes... Pirms pāris ned. atradu darbu. Vismaz kaut kāds prieks. Bet ne garīgi... jo īstenībā man nav nekā. 27.novembrī, manā dzimšanas dienā, es strādāju... Un mans Lieliskais ieradās ar ziediem, lai apsveiktu. Ieraudzīju viņu un kājas sāka trīcēt, vederā zarnas pārgriezās... jutos vnk izsista no sliedēm. Kā no jauna iemīlējos. Un tikai sapratu, ka mīlu viņu joprojām, neskatoties uz to, ka mani besīja tik daudzas lietas... Bāc! Un tikai tad es sapratu, ka nekas vairs nav labojams, ka viņš man nekad nepiedos manu vienaldzīgo aizišanu, ka draugi no viņa puses mani ienīst un negrib redzēt, arī viņa mamma ir kategoriski pret mūsu attiecībām, bet kā apgalvo viņš pats... kaut kur dziļi sirdī viņš mani jorpojām mīl. Es jūku prātā... man viņa tik nenormāli pietrūkst... kad satieku viņu, galva griežas... vēderā taureņi, kā pirms pāris gadiem. Nezinu, ko man darīt!? Zinu, ka sāpināju, zinu, ka nenovērtēju to, kas man bija... bet cilvēkli kļūdās un arī es to izdarīju... pati sevi ienīdu un nožēloju, jo tik daudziem nodarīju pāri (neiedziļināšos sīkumos). Varbūt kādai ir gadījies kaut kas līdzīgs, kaut arī no sirds ceru, ka nē... nezinu, ko man darīt... Bezmiegs, neešana mani nogalina... galvā tik daudz domu... ES MĪLU VIŅU, tas ir skaidrs kā diena... Meitenes, ko, lai es daru...?!

Lapa: [1]

Pievienot komentāru

Dārgās lasītājas!!!

Lai saņemtu iespēju pievienot savus komentārus tekstiem, forumiem, receptēm, kā arī iegūt pieeju visiem Kleoo rakstiem un forumiem, piedalīties konkursos, vinnēt vērtīgas balvas, draudzēties ar citām Kleoo lasītājām un apmainīties ar jaunumiem privātā sarunā, ka arī izmantot visas Kleoo priekšrocības, Jums jābūt reģistrētam lietotājam. To jūs varat izdarīt ŠEIT.

Ja Jūs jau esat piereģistrēts lietotājs, Jums jāievada savi dati, tam speciāli paredzētā vietā.

Lietotāju galerijas

Vaļasprieks.

Vairāk galerijās >>

Lietotāju galerijas

Šodien iecienīju.

Vairāk galerijās >>

Pievienot Kleoo.lv favorītos

jautras idejas svētkiem

0.00 LVL

2.90 LVL

0.00 LVL

Galvenā lapa | Kontakti | Reklāma | DISTANCES LĪGUMS | Reģistrēties

Informācijas izmantošana atļauta citos portālos tikai izmantojot aktīvu saiti www.Kleoo.lv (bez rel=nofollow attributa), tieši pirms vai pēc raksta

© Marki Group, 2006-2025

Vairs nesaprotu, kas es esmu un, ko es daru...

Lietotāju galerijas

Vārdi

Lietotāju galerijas