man šodien pazvana draudzenes un sauc šovakar braukt uz Vāciju, bet es adbildu kategoriski NĒ viņas šokā, jo agrāk es nebūtu ne mirkli vilcinoties piekritusi. un galvenais nau nekādu šķēršļu, vīrs laiž, pat paņems brīvu lai sīčus pieskatītu un nauda arī ir. pašai uz sevis dusmas kas ar mani notiek, kur palika tas cilvēks kas biju agrāk agrāk pat varēju ielēkt mašīnā ar draudzenēm īsti nezinot kur braucu un aizlaist dzīvē, biju spontāna, bet tagat.... NŪĢE
D_H
(38) [30.01.2010 - 19:43]
Bet ir tač izdedevīgi domāt tā un uzkulties kādam uz kakla..kā kauns nav, tas ga man nav skaidrs... neuzskatu, ka bērniem ir pienākums savus vecakus apmaksāt utt.
Galvenais, ka cilvēks labs .............
patriiciija
(44) [29.01.2010 - 12:18]
Rozīt,es arī nesaprotu,no kurienes tādi cilvēki rodas.Par manu vīra brāli-es uzskatu,ka vīra māte pati vainīga,jo,jau 10gadus atpakaļ Viņš atnāca atpakaļ pie mātes dzīvot,jo izšķīrās no sievas(kad dzīvoja ar sievu,diez ko nestrādāja,jo sievastēvs bagāts tur bija,deva naudu Viņiem,bet tas tik visu nodzēra no bezdarbības).Pie savas mātes dzīvodams pa desmit gadiem 3 reizes ir strādājis,i to,nevis pats meklējis darbu,bet mans vīrs palīdzēja iekārtoties darbiņā,domādas,ka vismaz tad cilvēks sāks dzīvot kā pienākas...bet nē...paiet pusgads vīra brālis piedzeras un neaiziet uz darbu.Pirms diviem gadiem vīrs iekārtoja Viņu darbā par apsargu pie viena politiķa,strādāja abi kopā,kā vīram pienāca atvaļinājums,nākošajā dienā tas kretīns(nu nevaru es Viņu savādāk nosaukt),piedzerās,pa nakti vēl visādas mauķeles atved,bet kameras ta visu fiksē...Vīram zvana nākošā dienā priekšnieks un saka:"Ko Tu mums esi ieteicis..."Es biju tādā šokā,ka no dusmām no gultas izlecu 4.00 no rīta,pazvanīju uz darbu,sarunāju brīvdienu,abi ar vīru aizbraucām pie Viņa,es domāju,ka nositīšu Viņu.Vīrs man to protams neļāva,bet pats sadeva kārtīgi pa purnu Viņam,tā,ka zils staigāja mēnesi.Vīramāte pa to visiem šiem gadiem tik pukst,ka vot,tāds un tāds dēls,jābaro Viņu pa savu pensiju,jāstrīdās ar savu vīru dēļ Viņa u.t.t...,bet,kad es pasaku,lai tak vienreiz dzen ārā Viņu,tad man saka"Bet tas taču mans bērns".un tādā tonī,it kā tas "bērns",būtu zīdainis.Ai,vispār,cik es savus nervus dēļ tā brāļa esmu iztērējusi... Cik reizes Viņš dzerdams nav pazudis,mobilo izslēdz,vīramāte zvanās man,vīram,prasa,lai zvanos pa morgiem,slimnīcām,atskurbtuvēm,braukājam pa Jelgavu un rajoniem,meklējam.Vīrs uzvelkas,es uzvelkos...pēc 3-4 dienām "princis" ierodas mājās,it kā nekas nebūtu bijis.Un vēl pasaka,ka nevienam nav darīšanas kur,ar ko un cik ilgi ir,dzer u.t.t...Nu tad goda vārds gribās Viņu reāli nosist.Pie mums Viņš vairs nebrauc,esmu aizliegusi,nu jau 8 mēnešus vispār ar Viņu ne vienu vārdiņu nerunāju.Un cilvēkam ir 36 gadi,it kā jau bija jābūt prātiņam,bet...kā jau teicu,domāju,ka vīramāte lielā mērā pie tā vainīga,ka ir izlaidusi 36 gadīgu teļu.
rozite
(43) [29.01.2010 - 11:57]
patriiciiji, es visu laiku domāju no kurienis tādi cilvēki rodās, kas viņus padara kā pareizi teici par parazītiem. tas taču nau normāli dzīvot ar tādu principu kad ja tev iet labāk padalies ar mani. tak to naudiņu pelna priekš sevis grūtā, smagā darbā. kā man tādi cilvēki nenormāli rieb, kas tik prot sēdēt citiem uz kakla. vismaz labi kad kāds mani saprot, jo citreiz ir tā kad citi pārmed, bet viņš tak ir tavs vīra tēvs, bet kas viņš par tēvu ja nevienu bērnu nau audzinājis, viņam ir 3 lieli dēli un meita (ir šobrīd vēl divi mazi bērni no jaunās sievas) un uzaudzinājusi visus ir oma, viņš pat nau devis naudu lai viņus pabarotu. vot prikš omas man pilnīgi nekā nau žēl, viņa patiešām forša omīte, visu dzīvi veltijusi mazbērniem pat nedomājot par sevi pašu kad palikusi vecumdienās viena bez otras pusītes.
esmu laimīga sieviņa ,māte un laba draudzene jums ;)
l
[29.01.2010 - 11:51]
Nevienam nav pienākums dod, barot vai apgādāt savus radus ja viņiem nav naudas, tad paši vainīgi, ka nonāca šādā situācijā. Un naudas kāsējus vispār ar kāju pa pakaļu un dažas mājas tālāk pasūtīt!!! Mana puiša māte visu laiku tik - man ir grūti, tev mums jāpalīdz... es tevi izaudzināju, izskoloju, bla, bla un viņa domā ka manam puisim līdz mūža galam viņa jāapčubina. Kad viņš pateica, ka grib sev arī padzīvot ne tikai viņiem māju celt un veltīt laiku, mira nost, tāds balagāns bija Vienmēr jāpadomā vai radi arī jums tā palīdzētu, ja jūs būtu līdzīgā situācijā, vai viņi jums ir palīdzējuši kaut vai mazos pieskatījuši, pagalmu izslaucījuši... droši vien nē!!
patriiciija
(44) [29.01.2010 - 11:41]
Rozīt,man līdzīgi,tikai ar vīra brāli un vienu brīdi bija arī ar vīra māsu...Vīra brālis nestrādā nu jau vairāk kā gadu,dzīvo pie mātes(manas vīra mātes),ja ir kāda halturiņa,tad visu naudu uzreiz nodzer un nospēlē automātos,un visu laiku prasa mums naudu,lai aizdodam.No sākuma vīrs aizdeva(pirmajā reizē aizņēmās 200Ls,solījās,ka atdos mēneša laikā...pagāja mēnesis,divi,trīs...nekā,kad prasījām,kad atdos,tad bļaustījās,ka mums priekš Viņa ir žēl naudiņas,lai gan abi strādājam...Es pateicu,ka es nestrādāju priekš tam,lai uzturētu Viņu).Viņš vispār ir tāds "parazītisks" tips(savādāk nevaru nosaukt),sēž arī uz mātes un audžutēva kakla.Kad pats strādāja,tad pat saņēmās kredītus 1800Ls apmērā,vienreiz paņēma 800Ls,un taja pašā dienā nodzēra un nospēlēja automātos,otrajā reizē tas pats.Mātei naudu pārtikai,par komunālajiem nedod.Audžutēvs ir izmisumā,ka Viņam sava pensija ir jāatdot tādam mērglim,lai Viņu pabarotu,cigaretes nopirku. Es vīram aizliedzu dot naudu Viņam,tad nu arī no sākuma deva pa kluso,bet es uzzināju,pateicu,ja vēl kaut reizi iedos Viņam naudu,es savu nopelnīto naudiņu arī likšu kur gribu.Tad vairs nedeva.To naudiņu,kuru bija mums parādā, vēl joprojām atdod vīramāte no savas pensijas. Ar vīra māsu arī vienu brīdi tā bija,ka gribēja aizņemties pastāvīgi naudiņu no mums,lai gan pati strādā un vīrs strādā,kad uzreiz pateicām,ka nevaram aizdot,mums tika pateikts"Bet Jūs taču abi strādājat".Man toreiz tāda sajūta radās,ka,ja mēs abi strādājam,tad tas ir mūsu pienākums naudu Viņiem aizdot,un mums pašiem vispār neko nevajag...
rozite
(43) [29.01.2010 - 11:26]
tad tie vīra radi vienmēr ir baigie beskauņas bijuši, paši neko nemāk sasniegt, pareizāk negrib un tad meklē muļķus kurus slaukt. ilgu laiku man vīrs arī deva naudu (kaut paši tad nebijām īsti pārtikuši) un kad sāku protistēt tad slepus deva. vis pēkšņi izmainijās (vīra atieksme) mad aizpagājušo jauno gadu mēs neaizbraucām ciemost, mēs jau bijām ceļā pie vīra radiem kad neizbraucot no jūrmalas mums salūza mašīna un kad zvanijām un teicām lai mūs negaida tapēc ka mašīna salūza, viņi adbildēja tādā augstā tonī, kad mēs mūldam un kad mums par viņiem nošpļauties kad viņi mirst badā. mēs bijām pēc tiem vārdiem tā satriekti, kādā sakarā mums būtu obligāti viņi jābaro tas nau mūsu pienākums. es saprotu vīra tēvs, bet viņš pat nau audzinājis savus bērnus un viņam tā jaunā sieva arī tāda maita, atrod jebkādu veidu lai tevi nodirstu. neviens nekur nestrādā, divi vēl mazi bērni ir,aaaa... viņi arī vēl beskaunīgi ir teikuši kad redz viņiem divi bērni ir lai mēs šos vismaz pažēlojam, bet man arī ir divi bērni un ko viņš kā vecaistāvs saviem mazbērniem ir devis, vienpatsmit gadu laikā vienu reizi uzdāvinājis mazdēlam uz dzimšanas dienu mantiņu. es atvainojos kad tik gari izplūdu, bet kad iet runa par vīra radiem es nespēju emocijas paturēt pie sevis.
esmu laimīga sieviņa ,māte un laba draudzene jums ;)
Liene
(36) [29.01.2010 - 07:27]
Es no tās filmas izvilku tādu mācību, ka jāsaka jā tikai lietām, kas varētu Tevi pilnveidot kā cilvēku, attīstīt personību, prasmes utt. ja radi neprotas kauna, tad neko nedotu, lai sāk paši stāvēt uz savām kājām un vispār vai jūs vienīgie, kam var palīdzību palūgt?
esmu laimīga sieviņa ,māte un laba draudzene jums ;)
mandarincix
[28.01.2010 - 23:53]
man ar tā filma riktigi patika... lika aizdomaties par iespejam ,ko dzive palaizam garam...
dzīve ir te un tagad, nevis tur un kaut kad
Liene
(36) [28.01.2010 - 22:45]
Noskaties Yes Man (2008) http://www.watch-movies-online.tv/movies/yes_man/ dzīvē jāizmanto visas izdevības, jo beigās var būt par vēlu, tāds mans uzskats...
laaaabi :)
Pūkainā!
[28.01.2010 - 22:41]
Tas nebija tev roziit... tur es visu sapratu... nu ja jau uzreiz ta izdomaji , ka negribi-tad ta noteikti ir labak... es ari seesdien uz balliiti saakumaa negribeju, un rekaa tur sanaaca..
esmu laimīga sieviņa ,māte un laba draudzene jums ;)
Lūpene
[28.01.2010 - 20:43]
Nez, ja skrietu pie draudzenēm, kad pati īsti nevēlētos, tad gan tā nebūtu Tu. Laiks iet un kļūstam apdomīgākas, atbildīgākas...
Smags raksturs, tāpēc ka no zelta
roses
(39) [28.01.2010 - 19:02]
Man jau pāris gadus šitais ir - pati uz sevi esmu dusmīga - dzīvē daudz ko esmu palaidusi garām. Bet kā jau te meitenes saka - ar laiku prioritātes mainās, bet nevar jau tā, ka visu laiku tik pa mājām vien - it īpaši ja vīriņš tāds foršs un saprotošs.
tiina_
(32) [28.01.2010 - 18:53]
ui lai gan man tikai 17 tas skan smiekliigi es ar kadreiz visur un pate galvena .. tagat piezvana draudzene es saku ne ... ka nav laika lai gan laika daudz nezinu ... tiesam nugiigi...
Iemīlējusies līdz ausīm ....
rozite
(43) [28.01.2010 - 18:37]
var jau būt, jaunāki vairs nepalieku
esmu laimīga sieviņa ,māte un laba draudzene jums ;)
iceiceice
(41) [28.01.2010 - 18:32]
droshi vien citas prioritaates tagad ir. mees visi mainaamies ar laiku, jauniiba pajiet tik pa gaisu vien, bet ar laiku saac apdomaat vai tev to vajag?!un arii nogurums var daudz ko ietekmeet
Labāk pazīstams pūķis, nekā svešs bruņinieks.
rozite
(43) [28.01.2010 - 18:28]
man šodien pazvana draudzenes un sauc šovakar braukt uz Vāciju, bet es adbildu kategoriski NĒ viņas šokā, jo agrāk es nebūtu ne mirkli vilcinoties piekritusi. un galvenais nau nekādu šķēršļu, vīrs laiž, pat paņems brīvu lai sīčus pieskatītu un nauda arī ir. pašai uz sevis dusmas kas ar mani notiek, kur palika tas cilvēks kas biju agrāk agrāk pat varēju ielēkt mašīnā ar draudzenēm īsti nezinot kur braucu un aizlaist dzīvē, biju spontāna, bet tagat.... NŪĢE
esmu laimīga sieviņa ,māte un laba draudzene jums ;)