Esam kopā ar draugu jau pāris gadus. Mums ir liela, skaista mīlestība, abi esam pārliecināti par to, ka esam īstie viens otram, mums saskan kā rokai ar cimdu utt. Rozā brilles jau abiem sen ir kritušas, esam pamatīgi iepazinuši viens otru, apzinamies viens otra trūkumus, mīnusus, vājības utt., un joprojām vēlamies būt kopā, stāties laulībā, dibināt ģimeni. Bet ir viens BET - lai gan uzskati par dzīvi un lietām mums ir ļoti līdzīgi, esmu sapratusi, ka mums kardināli atšķiras tas, kā uzskatām par pareizu risināt problēmsituācijas. Un man tas sāk izskatīties pēc lielas problēmas. Nu, piemēram, ir kāda lieta X, kas ir jāatrisina, jāsakārto. Es uzskatu, ka ir jāiet pa ceļu A, viņš uzskata, ka ir jāiet pa ceļu B. Tā kā lieta X, kas ir jāatrisina, atrodas viņa dzīvē, teorētiski varētu teikt, ka kura dzīvē tā X lieta atrodas, tad pēc tā prāta arī tā lieta jārisina, tātad, pēc viņa prāta. A BET ir tur, ka tas, kā viņš risina lietu X, skar arī mani, ietekmē arī manu dzīvi, jo mēs taču esam kopā! Viņš risina savu lietu X, kas tieši skar arī mani, pēc sava B ceļa, un tas mani sāpina, aizskar, sarūgtina, rodas aizvainojums, iekšēji rodas pret viņu agresija, jo, viņš, izvēloties šo savu risināšanas veidu B, dara man pāri! Esmu viņam to teikusi, ka mani tas sāpina, viņš uzskata, ka viņš lietas risina pareizi. Tipa, tagad tev sāp, bet pēc tam atzīsi, ka es pareizi darīju. Lūdzu, palīdziet tikt skaidrībā, kur ir taisnīgums. Jo esmu sapratusi, ka es viņu ne pārliecināšu, ne piespiedīšu, un man nekas cits neatliek, kā rīt nost un rīt nost, un rīt nost... Un kamēr es sariju nost līdz tādai pakāpei, ka vairs nav kur, un tad es gāžu ārā, un tad ir sūdi, jo tad no manis nākot ārā agresija, pārmetumi,nekas man neesot labi un tādā garā. Un beidzas tas viss ar to, ka esam sakasījušies, abi sagruzījušies, un viņš vispār uz vairākām dienām "ielien alā" un vispār nerunā ar mani. Loģiski, kad viņš "izlien no alas", tad jau abi samīļojas un dzīvo tālāk... līdz nākamajai reizei. Un tad vēl saka, ka es visu laiku esot neapmierināta. Lūdzu, viedokļus, kritiku, jūsu pieredzi. Ļoti gribās šo problēmu ieraudzīt objektīvi, un saprast, kuram no mums ir taisnība, kuram nav. Un kā lai to visu risina. Jau iepriekš paldies.
Tigerlady
(36) [30.01.2010 - 20:37]
ģeometrija ne problēmsituācija
Tigerlady - angel & devil in one persone...
merilinnda
[30.01.2010 - 12:42]
Ja kaads dara paari... tad taas nav nekaada sattieciibas, ja jaatrisina kaada lieta, bet otram tas celjs nodara saapes... nu naf fein. BET, ja vienk Tev nesakriit uzskati... piem... raveejot daarzu... vish saka, ka pa prieksh izrausim aaraa balandas un paareejaas pusmnetriigaas nezaales, un tad paarkashaasim to paareejo daarzu kameer Tu veelies saakt raveet no viena kakta, kas buutu akuraataak, izlasot katru nezaali no zemes un saliekot spainii. Daarzs jau buus izraveets taa vai citaadi... ar vinja metodi tas notiks paaris stundu laikaa, un atlikusho dienu varees seedeet pie juuras, bet ar Tavu metodi juus daarzaa pavadiisiest visu dienu, tomeer peec nedeelajs tas darbs nebuus jaapaardara, un juus uz 2 dienaam vareesiet aizbraukt... piem zaljumos makskjereet (man taa nodarbe ir interesanta.)
Kas es nevaru ar kaadu sarunaat riiciibas modeli- eksmerinemteejam... Tu dari kaa tu gribi, un es... kaa es... un tad paskatiisiemies, kuram buus fiksaak un kvalietatiivaak, un peec tam dariisim, kaa buus sanaacuis labaak... Jo daarzs jau buus tur pat kur bijis.
Meri
D_H
(38) [29.01.2010 - 23:26]
bet autorei ta č bija draudzene.. kā tad tā..........
Galvenais, ka cilvēks labs .............
l
[29.01.2010 - 21:56]
Ja godīgi kāda ir īstā problēma nesapratu, jo ir tikai uzmetums, tam ka puisis nevar atrisināt savu problēmu nesāpinot tevi. Domāju, ka visas esam gājušas kaut kam tamlīdzīgam cauri. Man arī ir bijušas daudz problēmas kas it kā neskar viņu, bet reizē iedarbojas uz viņu un otrādi. Un mēs vispār risinam un uztveram dzīvi, lietas kardināli pretēji, man patīk ātri kā ar nazi nogriezt, bet viņam lēni, lēni urbināt problēmas meklēt variantus kā labāk, beigas jau vienādas ejot abus ceļus
Pamēģini iejusties puiša ādā, kāpēc viņam šāds risinājums liekas vislabākais un peiņemākais, iesaki variantus, bet neuzspied savas domas kā ir pareizāk.
Ja man jāatrisina kāda problēma es vienmēr izvēlos man nesāpīgāko, es domāju ka puisis rīkojas līdzīgi, tas ir tāds pašsaglabāšanās instinkts.
Pūkainā!
[29.01.2010 - 15:06]
Manuprāt jums ir jāatrod problēmām ricinājums C, kas būtu- jūs abi vienojaties kā risināt problēmu , neatkarīgi no tā, vai tā ir viņa vai tava problēma...
Liene
(36) [29.01.2010 - 15:03]
Kā var neļaut risināt problēmu? Vienkārši sāc kaut ko darīt lietas labā pa savam un ja viņš sāk pīkstēt, ka tas redz viņu sāpinot, tad varēsi paziņot, ka tad kad Tu darīji to, kas man nepatīk, tad Tev bija vienalga. skarbi sanāca... šodien gan man nejauks noskaņojums
laaaabi :)
engeliiic
(36) [29.01.2010 - 15:02]
" rīt nost, un rīt nost... Un kamēr es sariju nost līdz tādai pakāpei, ka vairs nav kur, un tad es gāžu ārā, un tad ir sūdi, jo tad no manis nākot ārā agresija, pārmetumi,nekas man neesot labi un tādā garā. " --->ak, cik pazīstama situācija! Lai arī iebaroju viņam visas savas domas un jūtas ar karoti mutē, tāpat viņš vnm pagūst piemirst vai rīkoties gluži pretēji!
Tavā gadījumā vnk neizsakāmi žēl Tevis, jo saprotu kā jūties! Ieteikt varu tikai lai parsmīgāk liec lietā argumentus, pārliecību par savu variantu! Lai apdomājas, nogaida pirms rīkojas...jo ja TAVS variants ir pareizais, tad vismaz pēc Taviem argumentiem viņam vajadzētu atzīt savu vainu [ ja tomēr rīkojas pēc sava prāta] vismaz šajā ziņā mans puisis ir jauks, atzīt kļūdas prot!
sweetheart
(33) [29.01.2010 - 14:55]
nevar vienozīmīgi pateikt kuram ir taisnība, ir jāanalizē kāda ir ptoblēma kādi ir tie A, B risināšanas eļi, varbūt viņa ceļš tiešām bija labāks. Bet sol taisnība ir jāmeklē vidusceļs un jāizrunājas, jāapskata katra ceļa +un -, jāizvēlas pozitīvākais, ja nevēlēsieties runāt un viens otru izprast problēmu būs grūti vai pat nereāli atrisināt
Es izvēlos būt laimīga!
homo
(39) [29.01.2010 - 14:54]
Viņš neļaus tā risināt... Un ja sākšu runāt un mēģināt izrunāt lietas, tad vienkārši noslēgsies... Ko man darīt???
Liene
(36) [29.01.2010 - 14:53]
Sāc savas problēmas risināt tā lai tas skar viņu, tad redzēs kā tas ir!
laaaabi :)
otina
[29.01.2010 - 14:51]
Njā, ne velti ir tas teiciens par Marsu un Venēru...
Kad tad- ja ne tagad? Kas tad- ja ne es?
sol
(41) [29.01.2010 - 14:49]
Piedāvā vidusceļu, lai vismaz vienreiz pamēģina problēmu atrisināt pēc taviem ieskatiem un tad varbūt tu varēsi teikt, ka redzi - bija taču vienkāršāk, labāk, mazāk sāpīgāk.
.. laimīga ..
homo
(39) [29.01.2010 - 14:43]
Esam kopā ar draugu jau pāris gadus. Mums ir liela, skaista mīlestība, abi esam pārliecināti par to, ka esam īstie viens otram, mums saskan kā rokai ar cimdu utt. Rozā brilles jau abiem sen ir kritušas, esam pamatīgi iepazinuši viens otru, apzinamies viens otra trūkumus, mīnusus, vājības utt., un joprojām vēlamies būt kopā, stāties laulībā, dibināt ģimeni. Bet ir viens BET - lai gan uzskati par dzīvi un lietām mums ir ļoti līdzīgi, esmu sapratusi, ka mums kardināli atšķiras tas, kā uzskatām par pareizu risināt problēmsituācijas. Un man tas sāk izskatīties pēc lielas problēmas. Nu, piemēram, ir kāda lieta X, kas ir jāatrisina, jāsakārto. Es uzskatu, ka ir jāiet pa ceļu A, viņš uzskata, ka ir jāiet pa ceļu B. Tā kā lieta X, kas ir jāatrisina, atrodas viņa dzīvē, teorētiski varētu teikt, ka kura dzīvē tā X lieta atrodas, tad pēc tā prāta arī tā lieta jārisina, tātad, pēc viņa prāta. A BET ir tur, ka tas, kā viņš risina lietu X, skar arī mani, ietekmē arī manu dzīvi, jo mēs taču esam kopā! Viņš risina savu lietu X, kas tieši skar arī mani, pēc sava B ceļa, un tas mani sāpina, aizskar, sarūgtina, rodas aizvainojums, iekšēji rodas pret viņu agresija, jo, viņš, izvēloties šo savu risināšanas veidu B, dara man pāri! Esmu viņam to teikusi, ka mani tas sāpina, viņš uzskata, ka viņš lietas risina pareizi. Tipa, tagad tev sāp, bet pēc tam atzīsi, ka es pareizi darīju. Lūdzu, palīdziet tikt skaidrībā, kur ir taisnīgums. Jo esmu sapratusi, ka es viņu ne pārliecināšu, ne piespiedīšu, un man nekas cits neatliek, kā rīt nost un rīt nost, un rīt nost... Un kamēr es sariju nost līdz tādai pakāpei, ka vairs nav kur, un tad es gāžu ārā, un tad ir sūdi, jo tad no manis nākot ārā agresija, pārmetumi,nekas man neesot labi un tādā garā. Un beidzas tas viss ar to, ka esam sakasījušies, abi sagruzījušies, un viņš vispār uz vairākām dienām "ielien alā" un vispār nerunā ar mani. Loģiski, kad viņš "izlien no alas", tad jau abi samīļojas un dzīvo tālāk... līdz nākamajai reizei. Un tad vēl saka, ka es visu laiku esot neapmierināta. Lūdzu, viedokļus, kritiku, jūsu pieredzi. Ļoti gribās šo problēmu ieraudzīt objektīvi, un saprast, kuram no mums ir taisnība, kuram nav. Un kā lai to visu risina. Jau iepriekš paldies.