es varu mūžīgi glabāt kāda cita uzticētos noslēpumus, bet pati savus mīļotajam cilvēkam nu it nemaz neprotu noklusēt - mēle tā vien niez izpļāpāties.
Smags raksturs, tāpēc ka no zelta
D_H
(38) [09.02.2010 - 14:24]
skatoties ka tas jāsaprot.. ne it ka nav.. nu kur man jāiet, ja šis nav mājās vai ko plānoju, kas neskar viņu utt. - jā neatskaitos viņam, nedomāju, ka man tas būtu jādara un ka tie IR noslēpumi
Galvenais, ka cilvēks labs .............
margery
(40) [09.02.2010 - 11:40]
es pat tā neesmu aizdomājusies.. gan jau ka ir lietas, ko viens otram nepasaka bet lai tā speciāli būtu noslēpumi - laikam tādu nav...
zveers
(38) [09.02.2010 - 10:52]
Mazi noslēpumiņi ir..Tieši tāpat kā viņam no manis ir noslēpumi.. Nav jāzin pilnīgi viss.. Protams,lieli noslēpumi nedrīkst būt.. Bet,ja tas ir kaut kas tikai tavs un nenozīmīgs,tad var noklusēt..
Es celšu labirintu, kurā varēšu apmaldīties ar to, kurš sagribēs mani atrast.
roses
(39) [09.02.2010 - 10:01]
Piekrītu Amilo - ne visās lietās ir vēlēšanās un pat vajadzība dalīties. Es, piemēram, neuzskatu, ka viņam ir jāzina dažas lietas par manu pagāni, kaut gan esmu pamanījusi, ka daudzi cilvēki attiektos viens pret otru savādāk (laikam saudzīgāk), ja zinātu nedaudz vairāk. Bet par to negodīgumu ar piekrītu - jo kā ir teicis Sokrāts - Всё тайное рано или позно становится явным.
l
[09.02.2010 - 09:13]
Jā man ir, viņam nav viss jāzin par manu dzīvi, ir lietas ar kurām nevēlos ar viņu dalīties.
Nopietna
[09.02.2010 - 08:11]
Skatoties kādi noslēpumi, te ir liela starpība. Nelielu noslēpumainības plīvuru, sievietei pret virieti vienmēr japatur. Bet, ja noslēpumi ir negodīgi pret otru, tad tādiem nav jābūt, jo tie agri vai vēlu nāks gaismā, un tad ......vaino tikai sevi.
Sievietes noslēpumus neizpauž, viņas tos apmaina pret citiem.