šodien atkal vīrs strādā, garlaicībā krāmējos pa māju un atradu mūsu mīlestību kladītes, mēs tās rakstijām kad vēl tikai satikāmies. varbūt kāds zin par tādām mīlestības kladītēm, nu tie kas nezin paskaidrošu. tā ir kladīte kura ceļo pie viena vai otra partnera, tāda kā mīlestību vēstuļu kladīte, viens otam rakstijām tanī kladītē par savām jūtām un vienkārši tērzējām, liekās mazliet smieklīgi, jo mūsu laikos ir tik daudz saziņu līdzekļu lai sazinātos, bet tad nebija un mēs sarakstijāmies caur kladīti. viņam bija talants uz dzeju un rakstija daudz dzejolīšu man veltītus, es atkal kladīti mēdzu izrotāt ar kādu mīļu zīmējumu. mums šo kladīšu ir veselas piecas, mēs arī pēc kāzām turpinājām viņu rakstīt. kā mēs sākām viņu rakstīt īsti neaceros sākās ar to kad sākām pie tikšanās pasniekt mīlestības vēstuli, pēctam sapratām kad šīs vēstules ir neparocīgi glabāt un tā kautkādā veidā ienāca mūsu dzīvē kladīte. aceros kad tas aizgāja pēctam kā modes kliedziens, skolā katra meitene savam puisim piespieda rakstīd šo kladīti vienā vārdā sēdēju šodien šķirstiju kladītes smējos un raudāju no sirds itkā adgriezos laikā. kādi mēs bijām romantiķi kā man pietrūkst to laiku es nesaku kad mums šobrīd ir slikti, bet tad tas bija kaislīgāk ,romantiskāk nu nu.... tā VAUUU... nu tāds ritīgs rozā briļu laiks
rozite
(43) [03.03.2010 - 18:36]
man šobrīd galvā tāds PAVASARIS kad gribās atkal tādu bezgala lielu romantiku
esmu laimīga sieviņa ,māte un laba draudzene jums ;)
otina
[03.03.2010 - 14:13]
Nu moins, es pat nezinātu kā tādu dzeju uztvert... Bet skaisti tomēr!!!
Kad tad- ja ne tagad? Kas tad- ja ne es?
iceiceice
(41) [03.03.2010 - 12:45]
jā saprotu tavas izjūtas.... rozite... man vīrs veltīja dzeju ko sarakstīja priekš manis 18 gadus vecs būdams, un joprojām šo A4 lapiņu nēsāju līdzi un ik pēc laika palasu, nobirdinu kādu asariņu. Pat ja dzīvojot tik ilgi kopā -pagaist dzirkstelīte, iegremdējoties pagātnē tu saproti cik esi svarīga tam otram cilvēkam...
Labāk pazīstams pūķis, nekā svešs bruņinieks.
kristy26
[02.03.2010 - 20:04]
viiii cik miiligi,nez tagad jau tadas lietas reti kuram vairs notiek,musdienaas viss elektroniski
tik sasoditi labi
otina
[01.03.2010 - 19:38]
Tas gan kā grāmatā izklausās!
Kad tad- ja ne tagad? Kas tad- ja ne es?
νερό
[01.03.2010 - 17:03]
cik skaisti kko tādu manos gados likt citam darīt ir vienkārši neiespējams..Bet tā tomēr ir romantika!
Sinba
(32) [01.03.2010 - 15:29]
ak, romantika
Kad vienas durvis aizveras, vienmēr atveras citas. Daudz labākas par iepriekšējām.
rozite
(43) [01.03.2010 - 14:45]
otiņ, mēs viens otru pazīstam no bērnības.man bij kādi 7 vai 8gadi kad sapazināmies, mana vecākā māsa arecēja viņa vecāko brālēnu un takā manai māsai virs strādāja tanī laikā celtiecībā un brauca strādāt tālu un mājās bija tikai nedēļas nogalē, viņai vienai bija garlaicīgi un ņēma mani pie sevis. un kaimiņ mājā dzīvoja mans topošais vīriņš ar brāļiem, nu kā saka saspēlējāmies un takā vīra brāļus pazīstu jau arī sen, tad viņi man arī kā pašas brāļi
esmu laimīga sieviņa ,māte un laba draudzene jums ;)
Mr. Holy Deer
[01.03.2010 - 12:20]
izklausās ļoti mīļi
...all animals are equal but some animals are more equal than others....
otina
[01.03.2010 - 09:28]
vai ar savu vīru jau kopš skolas laikiem draudzējies???
Kad tad- ja ne tagad? Kas tad- ja ne es?
EvitA
(33) [01.03.2010 - 01:15]
Man liekas ,ka ir dikti mili,ja ir tada kladite.. romantiski..ne tas,kas caur sms..
EvitA
rozite
(43) [01.03.2010 - 00:15]
šodien atkal vīrs strādā, garlaicībā krāmējos pa māju un atradu mūsu mīlestību kladītes, mēs tās rakstijām kad vēl tikai satikāmies. varbūt kāds zin par tādām mīlestības kladītēm, nu tie kas nezin paskaidrošu. tā ir kladīte kura ceļo pie viena vai otra partnera, tāda kā mīlestību vēstuļu kladīte, viens otam rakstijām tanī kladītē par savām jūtām un vienkārši tērzējām, liekās mazliet smieklīgi, jo mūsu laikos ir tik daudz saziņu līdzekļu lai sazinātos, bet tad nebija un mēs sarakstijāmies caur kladīti. viņam bija talants uz dzeju un rakstija daudz dzejolīšu man veltītus, es atkal kladīti mēdzu izrotāt ar kādu mīļu zīmējumu. mums šo kladīšu ir veselas piecas, mēs arī pēc kāzām turpinājām viņu rakstīt. kā mēs sākām viņu rakstīt īsti neaceros sākās ar to kad sākām pie tikšanās pasniekt mīlestības vēstuli, pēctam sapratām kad šīs vēstules ir neparocīgi glabāt un tā kautkādā veidā ienāca mūsu dzīvē kladīte. aceros kad tas aizgāja pēctam kā modes kliedziens, skolā katra meitene savam puisim piespieda rakstīd šo kladīti vienā vārdā sēdēju šodien šķirstiju kladītes smējos un raudāju no sirds itkā adgriezos laikā. kādi mēs bijām romantiķi kā man pietrūkst to laiku es nesaku kad mums šobrīd ir slikti, bet tad tas bija kaislīgāk ,romantiskāk nu nu.... tā VAUUU... nu tāds ritīgs rozā briļu laiks
esmu laimīga sieviņa ,māte un laba draudzene jums ;)