Sasodīts vai mīlestība vispār kādreiz mēdz pazust? Vai tos, kurus mēs šķietami mīlam, ir tie, kurus mums ir jāmīl? Vai arīdzan varbūt tā nav nemaz mīlestība, bet tikai šķietamība?
Kā lai atrod atbildi tam? Ir pagājuši gadi, vairāki gadi, bet prātu laiku pa laikam nomācas domas par kādu citu. Savā sievišķīgajā stulbumā smadzenes atreferē tekstiņu katru reizi no jaunu- kā būtu, ja toreiz viss būtu bijis citādāk, kā būtu, ja es viņam toreiz būtu ļāvusies? Savukārt, racionālisms liek nostāties atkal visam tajās sliedēs, kurās dzīve ir ievirzīta tagad. Kur šķietami viss ir tā, kā tam jābūt. Kur plāni tiek būvēti tāli un konkrēti, bet es vēl joprojām nespēju sevi redzēt ietērptu kāzu kleitā blakus šim cilvēkam., bļāviens, bet es ar viņu dzīvoju, atdodos viņam, zvēru mīlestību jau vairāk kā divus gadus...
Bet te atceroties pagātni, šķirstot veco laiku bildes, es laiku pa laikam sevi pārbaudu un uzjundu smeldzīgas atmiņas, kuras nedod man mieru vēl joprojām. Ko tas nozīme? Vai tas nozīme, ka mīlu to cilvēku jeb tikai vienīgi pagātni, kas ar to saistās?
Laiku nepagriezīsi atpakaļ –tas ir vairāk kā skaidrs, bet kādēļ es nespēju sevi iztēloties esošajās attiecībās kā sievu, māti? Kādēļ, mans prāts nespēj izstrādāt un izsapņot šo kāzu procesu? Kas ir tas jods, kas mani rausta un saka konkrētu tekstu, ka vienīgais cilvēks, kuram nedomājot ne par ko, spētu atdoties ir , šis cilvēks no pagātnes.
Kādēļ mana iekšējā pārliecība man saka to, ka es būtu gatava riskēt ar visu, kas man pašlaik pieder, pagātnes vārdā- ne konkrētības, dusmu, spīta dēļ, kas valdīja toreiz. Kādēļ , šodien, būdama pieaugusi es vēlos fizisku tuvību ar šo cilvēku? Esmu miljoniem reižu sapņojusi par to, ka mēs satiekamies un kā viss notiek- tikai vienu vienīgu reizi-tikai tādēļ, lai spētu saprast, ka ir labi tā, kā ir. Lai gan toreiz man no tā visa nevajadzēja neko un es no tā vairījos...
merilinnda
[19.11.2009 - 19:36]
Es ar savu "A Ja Nu..." gandriiz saplosiju siikaas druskaas attieciiba sar savu tagadeejo puisi. Bet vish spiitiigs- un neatkaapaas no manis, lai gan mani sajuuta suz puseem raava. Tagad man tiek dota stabilitaate, noteiktiiba, droshiiba... bet pagaatnee bija hajs... emocijas, gaisiigums. Un nekaada snojeegas par naakotni... "Te vish mani teisaas miilam" te teica, ka esmu tikai labs draugs, te ka esmu burviigaakais, kas noticis ar vinju, te atkal- ka esmu tikai labs cilveeks. Jaa... mana atskiriiba no aprakstiitaas situaacijas, ka es nepaartraucu sakarus ar pagaatni. Es to filtreeju un filtreeju... Kur tagadeejajaa sattieciibaas es zinu kas buus riit (nemazsvariigs aspekts gimenes dziivei), tur otras- par nezina kas notiks peec paaris stundaam jo garastaavoklis mainiisies. Kur tagadeejajaas ap mani njemaas katru dienu, tur tajaas- varbuut reizi nedeeljaa, jo neesmu tak vieniigaa.
Es nezinu, kaa ir topika autorei- vai veco miilestiibu vinja satiek, vai tikai buuvee gaisa pilis... bet es izveeleetos labaak droshiibu un stabilitaati. Ok... sekss patika labaak ar to otro, bet jaaatceras, ka vinsh nekad nebuus tikai Tavs. Emocijas izkaist... un ar izgasishaam emocijaam es nespeetu paciest savas vesaas ljubestiibas haotikso njemshanos. Ak jaa- varbuut kaa mans viirs vinsh nebuutu haotiksks... bet jautaajums- vai tas no pagaatne sir luudzis tavu roku?
Mjaa... tagad braukaajot uz maaciibaam biezhi stacijaa uzskrienu visruu savai pirmajai milestiibai no pamatskolas... a kaa sirsninja ietriisas, kaa svaigzniites ap aciim griezhas... bet mees nepaarmijam ne vaarda, pat nesaskatamies... esam kaa sveshi... bet sirsninja ta ietriisas...
Meri
kristjiks
(39) [19.11.2009 - 10:50]
Bet, ja nebūtu mēģinājusi un pārliecinājusies, tad joprojām šaubītos.
Nav nepareizu atbilžu. Ir tikai nepareizie jautājumi!
penelope
(48) [19.11.2009 - 10:13]
es savā neprātā reiz pārliecinājos kā tas ir, ja pēc gadiem cenšas atsvaidzināt to "kā būtu, ja būtu..." Atmiņas bija jaukākas par realitāti, galu galā sirdī jutu baigo vīlienu.
jasmina
[19.11.2009 - 09:32]
Man tā nav Es tieši vislaik domāju, cik labi, ka esmu izdarījusi visu tik labi un esmu tagat kopā tieši ar šo cilvēku un pametu savu bijušo!
EvitA
(33) [19.11.2009 - 01:05]
Man liekas ka tads jautajums rodas lielakai dalai sieviesu,ari man ta bija,bet pec ilgam pardomam un tiksanas ar to cilveku no pagatnes sapratu ka milu un milesu tikai to cilveku ar kuru tagad esmu kopa..jadzivo ir tagadne,un nav jadoma par pagatni,kas bijis bijis,un to atpakal neatgusi..man vismaz ta liekas..
EvitA
kristjiks
(39) [18.11.2009 - 21:56]
Bet dažreiz ir tā, ka tas ''kā ir'' nemaz nav tik labi. Dzīvē jau visādi gadās.
Nav nepareizu atbilžu. Ir tikai nepareizie jautājumi!
rituha28
(46) [18.11.2009 - 21:52]
kā būtu ja būtu? nemaz tik labi nebūtu kā ir mūsu sapņos. ir labi tā kā ir
Ja sieviete ir skaista - viņu ievēro! Ja sieviete ir gudra - viņu apbrīno! Ja sieviete ir šarmanta - viņu neaizmirst!
kristjiks
(39) [18.11.2009 - 18:11]
Mjā, man arī vienmēr ir licies, ka, ja jau tā pagātne tik uzbāzīgi neliek mieru, tad ir vērts papētīt, pacensties... A, dēļ vienkārši ''iedomājos, atcerējos- moš kaut kas tur vēl ir'' gan nav vērts!
Nav nepareizu atbilžu. Ir tikai nepareizie jautājumi!
amele
[18.11.2009 - 17:50]
pagātne ir pagātne , jādzīvo tagadnē un nākotnei , nevis jāķidā vecās lietas ... ja nu , ja nu cik zinu parasti beidzas - nujā pēc kara visi gudri , vai vēl labāk :''suns spalvu met, paradumus nē !'' bet tajā mesties iekšā, un pārliecināties par visu VARBŪT ir VĒRTS varbūt kādam ar paveicas , ar HAPPYY END !
smaidīgā
[18.11.2009 - 15:29]
jā, es arī esmu no tiem cilvēkiem, kam reizēm vajag pārcilitāt vecās lietas un drusciņ pafantazēt, kā būtu ja būtu, ko darītu savādāk.. No vienas puses, tas ir stulbi, jo kāda jēga rakāties atmiņās, ja mēs dzīvojam šeit un tagad. Viss taču mums vēl priekšā un mēs paši nosakām to, kas ar mums notiek. Bet no otras puses, šādas rakāšanās ir arī diezgan lietderīgas, jo reizēm nākas aizmirst kādi aplauzieni ir bijuši, cik stulbi esmu kļūdijusies un šādā veidā vismaz var mēģināt nepieļaut vecās kļūdas..
kristjiks
(39) [18.11.2009 - 15:05]
Parakājos un atradu šādu tēmiņu. Mazliet padomāju un secināju, ka arī man ir bijusi līdzīga situācija, kas pamazām it kā risinās. Tomēr bieži paliek tie: ''A, ja nu..?'' jautājumi.. Kā ar Jums, dāmas?
Nav nepareizu atbilžu. Ir tikai nepareizie jautājumi!
vitux
[14.08.2008 - 15:09]
Bāc....beigu beigās būtu TĀDS aplauziens.... Paņem un satiecies ar viņu, kaut uz vienu randiņu....un tad sapratīsi, ka tie ir tikai pagātnes sapņi.....man vismaz tā šķiet!
marree
[05.08.2008 - 16:47]
Atgriežoties pie pagātnes var smagi vilties, jo tie sapņi un tās domas, kas Tevi tagad nomoka, nekad nebūs tādas kādas Tu viņas izsapņo!! Atbrīvojies no tām domam un dzīvo tik uz priekšu, neskatoties atpakaļ!!
mercy
[04.08.2008 - 11:55]
Piekriitu Mikipelei- nav labi,ja esoshajaas attieciibaas nesaskati naakotni,ja shaubies par taam...ja raugies atpakalj...
Teici-zveeri vinjam miilestiibu////// manupraat,Tu kluudies...nav taa miilestiiba,ja esot kopaa ar vinju speej domaat par bijusho...
Ieprieksheejaas attieciibas ir jaaizdzeesh...jaavelta sevi visu tagadeejaam attieciibaam...
Tad padomaa,izveertee visus plusus un miinusus...pagaatne,vai tagadne...?!!
ingausis.
[04.08.2008 - 10:29]
Tāpēc jau Tu Fuurija atgriezies pagātnē,jo neizbaudīji to Un tevi moka tās domas,kas būtu,ja būtu Bet jasamierinās ar vienu,laiku atpakaļ pagriezt vairs nevar,bet šodienu mainīt var Labāk izlemt laikus ko tu vēlies,lai velāk neko nevajdzētu nožēlot,jo tā ir tava dzīve un to tev janodzīvo-ar ko vēlies Iespēja, ka uznāca bailes panika,ka baidies kā būs tev ar tagadējo puisi.Bet ir teiciens"Veca mīlestība nerūst" Ar laiku pāries,būs tikai atmiņas Bet es tev novēlu visu pārdomāt un nosvērt,ko īsti tava sirsniņa vēlās un kas tev būtu tas labākais
Pasmaidam un kļūs labāk visiem :)
rio
[02.08.2008 - 01:10]
tad tu esi bikinj stulba,vienreiz japadoma un jaizdoma ar ko tu isti gribi dzivot.
datorpele1
[31.07.2008 - 22:42]
Es ari dauz par sadu temu esmu domajusi,ka butu ja butu...... Bet ir ta ka ir un kaut ko mainit ir gruti....
dažreiz_optimiste
[29.07.2008 - 22:33]
njaa...sarezgiiti...gruuti iedzilinaaties svesaa dziivee, bet vienu zinu drosi- nav labi ja esosajaas attieciibaas nesaskati naakotni (sievas lomu, gimenes dzivi)...tas tomer par kko liecina...
Criss Tiina
(38) [28.07.2008 - 15:05]
Pagatne, pagatne... Luk mes sievietes esam tadas!!! Iemilamies un tad, liekas, ka visa dzive iet pa trako...
Bet nevajag domat a kas butu ja butu... Labak doma - ko tu velies. Un ja patiesi velesies, tad dzive atradis iespeju ka to snieegt !