Esmu runājusi ar daudzām sievietēm un viņas visas kā viena apgalvo, ka nekad nespētu ilgstoši nodzīvot kopā tikai ar vīru, viņām ir nepieciešami arī slepeni mīļākie , tas dzīvei piešķir adrenalīnu, jūs piekrītat? Man pašai arī ir bijuši mīļākie, un draugs par tiem nav uzzinājis, bet tagad esmu tākā drusku piebremzējusi, labojusies, bet uz cik ilgu laiku, velk arī pie citiem
Pūkainā!
[23.10.2010 - 02:52]
Ja sievietei , ne uz brīdi nav jāuztraucas par to, ka viņa ir kļuvusi sava vīrieša acīs ne tik skaista, ne tik forša, ne tik gudra, ne tik interesanta utt, tad sieviete SPĒJ bez mīļākajiem... Bet parcik sievietēm raksturīgi ir pārprast, un ja kādu dienu vīrietis grib skatīties futbolu nevis mīlēties, tāpēc , ka viņš ir sen gaidijis to spēli, nevis tāpēc , ka sieviete būtu kļuvusi resnāka, vai jau piriebusies viņam , tad sieviete noteikti padomās, ka viņam noteikti ir kāda cita, vai arī viņam zudusi interese utt... un kautvai ne uzreiz, bet tomēr savā prātiņā jau ieslēgs krāpšanas darbu pogu!
Tā ir!!
selvija
(44) [22.10.2010 - 23:13]
jūs gan esat ašās
jūs gan esat ašās
sancasanca
(45) [15.10.2010 - 09:30]
Par laimīgajām vecmāmiņu un vectētiņu laulībām savu viedokli esmu paudusi jau kādā no iepriekšējiem forumiem, tāpēc neatkārtošos.
Nemodini manī maitu, viņa jau tā slikti guļ
sweetheart
(34) [14.10.2010 - 17:51]
man prieks par pozitīvo pieredzi,ka ir cilvēciņikuriemir sanācisvisu dzīvi nodzīvot ar vienu cilvēku, bez krāpšanas un nepiedzīvojotvilšanos,man tas liekasļotiskaisti
runājot par tām"rozā brillēm",iemīlēšanos sajūtu,kādā žurnālā lasīju, ka zinātniski ir pierādīts,ka tas neilgs ilgāk par vienu vai 2 gadiem. Tači esot jau vai drīz būšot izgudrots dzēriens,kas varēs mums atgriez šīs fantastiskās sajūtas un panākt arī pretēju rezultātu nepieciešamības gadījumā
Pieļauju iespēju,ka laulības iemīlēšanās eiforijā varētu būt vēl 1000X sēcīgākas emocijas,kas ir skaisti, bet jā,kas notiek,kad tās brillītes nokrīt un redzētais vairs neapmierina...
Es izvēlos būt laimīga!
sol
(41) [14.10.2010 - 15:13]
Nu tur gan neko laiks vairs nerādīs - tas tā paliks uz mūžu, jo viens pāris bija/ir mana vecāmamma un vecaistēvs - viņi aprecējās pēc 5 mēnešu pazīšanās un kolosāli nodzīvoja savus 40 gadus laulībā, bet tad vecaistēvs nomira Taču viss paliek un pāris kā piemērs un pretstats minētajam it kā pieņemamajam likumam
.. laimīga ..
sancasanca
(45) [14.10.2010 - 14:59]
Laiks rādīs... Pāris gadi kopā vel nav nekas
Nemodini manī maitu, viņa jau tā slikti guļ
sol
(41) [14.10.2010 - 14:35]
Kā kuram dzīves pieredze rāda... Man ir 2 pāri, kuri aprecējušies pēc pāris (līdz 5 mēn pazīšanās laikam) mēnešiem un dzīvo kolosāli.
Un jā, 2 pāri, kuri nodraudzējās ilgi... aprecējās un pēc 20 (viens) un 19 (otrs) gadu kopdzīves izšķīrās.
.. laimīga ..
sancasanca
(45) [14.10.2010 - 14:23]
Es gan uzskatu, ka tas ir ļooti būtisks faktors. Protams var paveikties un iepazīstoties ar cilvēku jau nākamajā dienā apprecēties, bet es domāju ka tā drīzāk ir veiksmīga sakritība.
Nemodini manī maitu, viņa jau tā slikti guļ
sol
(41) [14.10.2010 - 14:21]
Nepiekrītu, ka tāpēc ir tik daudz šķirtu laulību. Ir gadījumi, kad aprecās pēc pāris mēnešu pazīšanās un nodzīvo visu mūžu un tādi pāri, kuri draudzējušies ilgi, bet jau pēc pavadītā gada laulībā ir šķiršanās... Tas nav pēc tādas auklas mērāms, diemžēl.
.. laimīga ..
sancasanca
(45) [14.10.2010 - 14:16]
O.k. iespējams es mazliet pārspīlēju, bet princips paliek nemainīgs.
Man gan bija tāds rooozā periods un tad es vispār nemanīju pilnīgi neko no negtīvā otrā cilvēkā (nu labi nebija jau arī īpaši daudz ko pamanīt).
Starp citu, es tikko izdomāju, ka ar likumu būtu jāaizliedz precēties cilvēkiem, kamēr viņi nav iepazinuši viens otru vismaz 2 gadus!! Iedomājaties, reāli var sanākt apprecēties ar personu par kuru patiesībā ir visai nepamatoti pozitīvs priekšstats!!! Tāpēc jau arī tik bieži notiek tās laulību šķiršanas
Nemodini manī maitu, viņa jau tā slikti guļ
Blonde^
(36) [14.10.2010 - 14:06]
Tad laikam man šajos nepilnajos sešos gados ne vienu reizi nav bijis tāds rozā periods.
sancasanca
(45) [14.10.2010 - 13:00]
Zveers, rozā periods ir laika posms, parasti attiecību sākumā, kad ir "roozā brilles", partnerī tiek saskatītas tikai pozitīvās īpašības un attiecības liekas perfektas un mūžīgas. (starp citu, iespējams visi pienākumi un nodarbes tiek veiktas maksimāli kopīgi) Tā es to biju domājusi.
Nemodini manī maitu, viņa jau tā slikti guļ
l
[14.10.2010 - 12:33]
Man tas rozā periods beidzās jau kaut kad pēc pirmā gada Bieži lasu, ka sievietes par savējiem jūsmo vel gadus 10 pēc kopā būšanas, protams tas ir jauki, bet man nekad tā nav bijis. Es ātri izeju šim periodam cauri un tad jau vr sākt normālas attiecības
zveers
(38) [14.10.2010 - 12:27]
sanca sanca - ko tu sauc par rozaa periodu? To,ka viirietis ar sievieti dala maajas darbus?
Es celšu labirintu, kurā varēšu apmaldīties ar to, kurš sagribēs mani atrast.
sancasanca
(45) [14.10.2010 - 12:06]
Nez cik ilgi parasti ir tas rooozā periods? Man likās, ka aptuveni gadu nuuu divus... Bet izskatās, ka varētu būt arī ilgāk
Nemodini manī maitu, viņa jau tā slikti guļ
...chele
[14.10.2010 - 11:10]
roziite, man ir pilnigi tapat, mans viirs veinigais man un es vinjam arii kopa esam uz pusi mazaaku laiku kaa tu, bet ari abi uzticiigi, jo nav vajadzibas pec citiem, tapec, ka maakam daudzveidot savas attiecibas, uzskatu, ka baudu dziivi kopaa ar vinju!
Citi saka, ko tu jauna un nopietnas attiecibas veido, vajag tach izskrieties un dzivi izbaudit, nez, ja tas attiecas uz to, ka jamaina partneri ik pec laicinja, tad nu protams, es bez komentariem. Tachu es ar to izskrieshanos saprotu pavisam ko citu un mums abiem ir labi un attiecibas super, tik dazhu briid protams uznak kada kriize, tachu to parvar un atkal saakas viss kaut kas interesants, jaamaak kopt savas attiecibas!
Par miiljakajiem neesmu nekad domajusi...
rozite
(43) [13.10.2010 - 16:46]
amilo, taisnību saka, kas to zim kas ar mums nākotnē notiks un kādas būs domas par to uzticības padarīšanu. kā saka ''nekad nesaki nekad''
man vīrs bieži piemin kad sievietes pēc 40 gadiem paliek seksuāli aktīvas un tad kad man būšot 40 gadi droši vien iešu meklēt jaunāku mīļāko es jau protams šobrīd esmu pārliecināta kad es tā nekad nevarētu izdarīt, bet kas to lai zin kas pēc 10 gadiem man var sakriet galvā, pusmūžu krīzē bet ļoti ceru kad tā nenotiks
esmu laimīga sieviņa ,māte un laba draudzene jums ;)
l
[13.10.2010 - 15:17]
Es neizslēdzu variantu, ka kādreiz nākotnē varētu arī spert sānsoli. Nu kas var zināt, kas notiks ar mani, ar mums (pāri) nākotnē, pēc 10 gadiem. Apzinos, ka neesmu nekāda svētā un manējais jau arī nav no tiem, kas ne pa labi vai kreisi neskatās.
sancasanca
(45) [13.10.2010 - 15:08]
Es Tev pilnībā piekrītu!! Tikai man šķiet, ka nedrīkst zaudēt arī realitātes sajūtu. Mēs dzīvojam tur kur mēs dzīvojam un pasaulē ir ļoooti, ļooti daudz dažādu vilinājumu un aicinājumu
Nemodini manī maitu, viņa jau tā slikti guļ
kadija
[13.10.2010 - 15:04]
OK
ticiet man ir pasaulē īsta mīlestība , tikai baigi jāpiedomā pie savām rīcībām (abiem) jākopj un jālolo sava mīlestība kā visdārgākais zieds pasaulē
sancasanca
(45) [13.10.2010 - 14:58]
Sol, ok par attiecību ilgumu man viss skaidrs (un skaidra arī šī te pārliecība par mūžam skaisto, svaigo, tīro, burrrrrvīgo mīlestību), bet pārējais tāpat nav visai skaidrs.
Un vispār, Kadija, tikko izlasīju velreiz Tavu atbildi un man viss tapa skaidrs, laikam biji kko papildinājusi. Tā ir kad mēģina darīt vairāks lietas vienlaicīgi... atvainojos dikti dikti!!
Nemodini manī maitu, viņa jau tā slikti guļ
sol
(41) [13.10.2010 - 14:50]
sancasanca - izlasi kadijas pirmo teikumu aiz tava nika pieminēšnas...
.. laimīga ..
sancasanca
(45) [13.10.2010 - 14:47]
Kadija, doma laba un tā... Tikai Tu tā arī neesi atbildējusi uz manu iepriekš uzdoto jautājumu (cik ilgas ir Tavas šābrīža attiecības?) un vel, kā Tava uzruna man konkrētajā gadījumā attiecās uz manis pausto domu....
Nemodini manī maitu, viņa jau tā slikti guļ
kadija
[13.10.2010 - 14:45]
sancasanca
nu esam kopā jau četrus gadus un man prātā nenāk domāt par citiem vīriešiem..
Īstenībā, no kļūdām izmācījos, kādreiz pirms vīra biju kopā ar vienu citu puisi, gana lielu laiku... izrādās, ka viņš man nemaz nebija vajadzīgs- un nekad arī nebiju laikam mīlējusi, bet kad mūsu attiecības gāja uz galu(jeb precīzāk sakot- nevarēju tikt no viņa vaļā) kā jau pie strīdiem utt., atradās viens mierinātājs, paaicināja ciemos ar draudzenēm- nekas jau traks nenotika, bet nu kreisais gājiens sanāca.. tikai tad es sapratu, kā sirdsapziņa spēj cilvēku mocīt, pat šādā situācijā nespēju viņam acīs paskatīties, bija kauns kaut gan mērķtiecīgi mēģināju tikt no viņa prom. Ehh, jaunības dullums
Neviens cilvēks nav tiesīgs tik zemiski rīkoties- krāpjot savu laulāto vai vnk mīļo cilvēku.. ja savādāk nevar- jādzīvo vienam un tad var mājās vest kaut vai katru dienu citu!!!
mani draugi pārsvarā ir tikai vīrieši, pat uz kāzām nebija īsti draudzenes ko aicināt, bet vīram tas liekas pilnīgi normāli, nekādu pārmetumu, viņš zina ka šad tad satiekos ar kādu, aizejam uz kafejnīcu, iepazīstinu ar savu mīļo utt. arī darbā viens vienīgs vīriešu kolektīvs Vienīgā negatīvā lieta- kolēģu greizsirdīgās sievas- domāt, ka man vajag viņu vīriešus..
sancasanca
(45) [13.10.2010 - 14:30]
Vispār jau man šķiet, ka uzticība ir tāds visai abstrakts jēdziens. Ir taču cilvēki, kuri uzskata, ka pat skatīšanos uz citiem cilvēkiem, nerunājot jau par atklātu flirtēšanu arī var saukt par krāpšanu...
Starp citu, atceros, kā gandrīz pašā attiecību sākumā, sapnī nosapņoju tāāāadu perfekto sexiņu ar vienu mana vīrieša draugu!! Nu tad, dārgās, iedomājaties kāds bija mans pārstegims tad, kad viņam to izstāstīju no rīta un viņš tāāāā sapūtās... Ja jau es tādu sapņojot, tad jau arī noteikti gribot utt utjpr. Beigās protams par to pasmējāmies, taču zinu, ka viņam tas kremta vel diezgan ilgi... Nu lūk un no tā brīža mani jaukie pikantie sapnīši (kuri starp citu mēdz būt diezgan bieži un raibi mmm... ) paliek pie manis, vai padalos tajos ar tuvākajām draudzenītēm. Lai jau mīļajam mierīgs prāts.