Kuri ir jūsu mīļākie aforismi/domu graudi/citāti? Man jau tie ir milzum daudz, bet lūk, daži paši mīļākie:
*Pasaules dvēseli baro cilvēku laime un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums. Viss kalpo vienam. Ja tu kaut ko vēlies, visa pasaule slepus sadodas rokās, lai tev palīdzētu. (P.Koelju)
*Bērniem nav ne pagātnes, ne nākotnes, toties atšķirībā no mums, pieaugušajiem, viņi prot dzīvot šodienai. (Ž. Labriērs)
*Visas dāvanas, ko Dievs tev piešķir šodien, tūlīt liec lietā. Dieva dāvanas nevar ietaupīt. Nav tādas bankas, kurā mēs varētu noglabāt saņemtās Dieva dāvanas, lai vēlāk tās izmantotu pēc savas patikšanas. Ja tu lietderīgi nepatērēsi šo Dieva svētību, tu zaudēsi to un vairs nekad neatgūsi. Dievs zina, ka mēs esam dzīves mākslinieki. Kādu dienu Viņš mums piešķir veidni skulptūrai, citu dienu Viņš piešķir otas un audeklu, citu – pildspalvu rakstīšanai. Bet būtu aplam veidnes izmantot gleznas radīšanai vai pildspalvu – skulptūras radīšanai. Katrai dienai – savs brīnums. Tāpēc pieņem svētību, strādā un radi savus mazos mākslas darbus jau šodien! Rīt tev taps dāvāts vēl. (P.Koelju)
*Cilvēks ir iemīlējies tāpēc, ka ir iemīlējies. Mīlestībai nav vajadzīgs iemesls. (P.Koelju)
*Baidoties krist, mēs pārstājam augt. Baidoties raudāt, mēs pārstājam smieties. (P.Koelju)
*Cilvēki ir tieši tik laimīgi, cik laimīgi vēlas būt. (A.Linkolns)
kripatinja
[19.11.2010 - 22:10]
Šis gan nav aforisms, bet esmu vnk sajūsmā par pēdējo rindkopu no grāmatas "Geišas atmiņas"
Mūsu pasaule nav nemainīgāka par okeānā sacēlušos vilni. Lai kā mēs būtu cīnījušies, lai kādas uzvaras sasnieguši, lai ko būtu pārcietuši, tas viss drīz vien izplūdīs kā ūdeņaina tinte uz papīra..
kripatinja
Nieķe
(38) [19.11.2010 - 15:12]
Man pēdējā laikā šis ir iepaticies- "Vienmēr atceries par kameni. Pēc fizikas likumiem viņas spārni ir par mazu viņas ķermenim un viņa nespēj lidot.Bet viņa to nezin, un lido..."
Pati labākā savam vīrietim:)
sweetheart
(33) [19.11.2010 - 15:06]
man jau tie domu graudi patīk, jo citreiz spēj mai iedvesmot un dod spēku. Man mīļi ir diezgan daudz, bet te daži:
*Ja liekas, ka viss un visi ir pret Tevi, tad atceries, lidmašīnas paceļas pet vēju.
*Mums katru dienu tiek dota jauna iespēja.
*ir divu veidu cilvēki, tie, kas atnāk mājās un saka "es esmu mājās" un tie,kas saka :"o, tu esi mājās!" un tā var turpināt gari
Es izvēlos būt laimīga!
IZDZĒSIET ŠO PROFILU
(17) [19.11.2010 - 11:44]
Dzīve ir kā putns - uzd*** un aizlido.
KLEOO - IZDZĒSIET TAČU ŠO PROFILU VIENREIZ!
zveers
(38) [18.11.2010 - 23:51]
Neatceros kurā grāmatā,bet šo izlasīju tieši pirms bakalaura darba aizstāvēšanas.. Un aizstāvības dienā uzrakstīju uz lapiņas un pielīmēju pie aizstāvības runas Drosmei!
''Uzvarēt nav galvenais! Svarīgāk ir panākt, lai citi zaudē!''
Es celšu labirintu, kurā varēšu apmaldīties ar to, kurš sagribēs mani atrast.
persefone
[18.11.2010 - 23:23]
Nav man tādu mīļāko citātu, jo parasti izlasu un aizmirstu. Patiesībā pēdējā laikā man tie diezgan krīt uz nerviem, jo brīžos, kad cilvēki kaut kādā veidā izmanto šos citātus un nedod dies' vēl piebilst-ir par ko padomāt, tad vispār gribas pateikt, lai pieveras. Ja ir par ko aizdomāties, tad kāpēc to nedara un neievēro? Citē un bārsta spārnotās frāzes, bet tā ir viena tukša atvainojos diršana. Varbūt esmu ciniķe, bet visi ie domu graudi izraisa smīniņu.
Nezinu, kurš to ir teicis un patiesībā arī neinteresē, bet vienīgais princips, kuru tiešām ievēroju, ir tas, ka viss, kas notiek, notiek uz labu. Pārējos smukos teikumus var atstāt tīņu grāmatiņām. Tāpēc man arī ļoti nepatīk ne P Koelju grāmatas, ne arī Mazā prinča dvēseles dzīļu atklājumi
dartix
(31) [18.11.2010 - 19:34]
Kuri ir jūsu mīļākie aforismi/domu graudi/citāti? Man jau tie ir milzum daudz, bet lūk, daži paši mīļākie:
*Pasaules dvēseli baro cilvēku laime un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums. Viss kalpo vienam. Ja tu kaut ko vēlies, visa pasaule slepus sadodas rokās, lai tev palīdzētu. (P.Koelju)
*Bērniem nav ne pagātnes, ne nākotnes, toties atšķirībā no mums, pieaugušajiem, viņi prot dzīvot šodienai. (Ž. Labriērs)
*Visas dāvanas, ko Dievs tev piešķir šodien, tūlīt liec lietā. Dieva dāvanas nevar ietaupīt. Nav tādas bankas, kurā mēs varētu noglabāt saņemtās Dieva dāvanas, lai vēlāk tās izmantotu pēc savas patikšanas. Ja tu lietderīgi nepatērēsi šo Dieva svētību, tu zaudēsi to un vairs nekad neatgūsi. Dievs zina, ka mēs esam dzīves mākslinieki. Kādu dienu Viņš mums piešķir veidni skulptūrai, citu dienu Viņš piešķir otas un audeklu, citu – pildspalvu rakstīšanai. Bet būtu aplam veidnes izmantot gleznas radīšanai vai pildspalvu – skulptūras radīšanai. Katrai dienai – savs brīnums. Tāpēc pieņem svētību, strādā un radi savus mazos mākslas darbus jau šodien! Rīt tev taps dāvāts vēl. (P.Koelju)
*Cilvēks ir iemīlējies tāpēc, ka ir iemīlējies. Mīlestībai nav vajadzīgs iemesls. (P.Koelju)
*Baidoties krist, mēs pārstājam augt. Baidoties raudāt, mēs pārstājam smieties. (P.Koelju)
*Cilvēki ir tieši tik laimīgi, cik laimīgi vēlas būt. (A.Linkolns)