Ar draugu jau esam kopá 7 gadus un tik un ta es vinu neizprotu. Vins tiesam ir tiesám forsh draugs un tapéc es vinu loti mílu. Més esam diezgan saderígs páris. Mums strídu vispár nav. Bet uznák 2 reizes gadá, ka es sadusmojos vai kaut ko netá pasaku. Tad nu vins nemanot ar sadusmojas, man jau dusmas sen aizmirstas, bet vins táds vienaldzígs, tad nu es saprotu atkal netá kaut ko esmu izdariijusi. Bet vins to neizráda. Péksni vins sák nerunát un izliekas esmu vajadzíga. Un vins tá varétu nezin cik ilgi, bet man jau péc 3 dienám apník un tad es pielienu. Bet tá gribétu noturéties un lai vins man pats pirmais sák pieverst uzmaníbu. Bet vins ir tik spítígs, un tapéc baidos, ka vins to neizdarís nekad, aiz sava lepnuma. vai jums ar ir bijis tá ar tiem víriesiem? Ko jús ieteiktu darít?
vasara
[06.12.2010 - 21:19]
Esmu méginájusi ar vinu izrunáties, bet tik un tá man pirmai tas jádara. Shoreiz centísos noturéties un lai vins sák pirmais. Bet man jau tagad stres ieksá. Ká vins vispár var pret mani tá. Es vienmér to labáko,
Nieķe
(38) [06.12.2010 - 14:56]
Manējais tāds pats, bet tagad jau sācis laboties. Manējais nekad nenāca pirmais izlīgt, nekad. Tad nu pēc viena kašķa atkal nesarunājās vairs, sēdējām vienā istabā un es vienkārši skaipā viņam uzrakstīju visu, ko par to domāju, ka ne jau vienmēr būs tā, ka skriešu pirmā, jo cik tad var. Laikam saprata, jo tagad nav mums vairs tās mežonīgi ilgās nerunāšanas. Vienkārši pasaki viņam, ka Tev vienreiz apniks būt vainīgajai un skriet atvainoties, abi taču vainīgi.Un, kas notiks tad, ja viņš spītības dēļ nekad neatvainosies, bet Tev vienā reizē vienkārši būs apnicis, varbūt čalis aizdomāsies...
Pati labākā savam vīrietim:)
persefone
[06.12.2010 - 13:12]
es arī teiktu, ka vajag izrunāties. Galu galā reizi pa reizei izplūcas visi pāri, bet ja vienmēr uz izlīgumu nāk viens cilvēks, tas galīgi nav forši. 7 gadi ir daudz un domāju,ka tāda atklāta saruna jau vairs nesagādā īpašas problēmas
smaidīgā
[06.12.2010 - 11:53]
izrunāties! tieši to, ko te pastāstiji, pastāsti arī viņam. Pastāsti, ka nesaproti kādēļ ir nepieciešamas tādas spītēšanās, iekšējas dusmošanās un vai viņu tas tik tiešām dara laimīgu..
vasara
[06.12.2010 - 11:49]
Ar draugu jau esam kopá 7 gadus un tik un ta es vinu neizprotu. Vins tiesam ir tiesám forsh draugs un tapéc es vinu loti mílu. Més esam diezgan saderígs páris. Mums strídu vispár nav. Bet uznák 2 reizes gadá, ka es sadusmojos vai kaut ko netá pasaku. Tad nu vins nemanot ar sadusmojas, man jau dusmas sen aizmirstas, bet vins táds vienaldzígs, tad nu es saprotu atkal netá kaut ko esmu izdariijusi. Bet vins to neizráda. Péksni vins sák nerunát un izliekas esmu vajadzíga. Un vins tá varétu nezin cik ilgi, bet man jau péc 3 dienám apník un tad es pielienu. Bet tá gribétu noturéties un lai vins man pats pirmais sák pieverst uzmaníbu. Bet vins ir tik spítígs, un tapéc baidos, ka vins to neizdarís nekad, aiz sava lepnuma. vai jums ar ir bijis tá ar tiem víriesiem? Ko jús ieteiktu darít?