vai tiešām biju pelnijusi tādus apvainojumus??????
rozite [12.01.2011 - 12:51]
meitenes es vāros kā traka bļin esmu nokaitināta un avainota līdz sirds dziļumiem mani šorīt māsīca nokaitināja lieta tāda, man viņa vakar uzraksta kad nomiris viņai tēvs (mans onkulis) un rīt ir bēres (šodien). kaut viņai ar savu tēvu nekādu atiecību nebija, bet saprast es viņu varu tomēr tēvs bija, žēl man viņas. nu lieta tāda kad vēstuli izlasiju ap pusnakti un domāju kad tāpat viņa manu adbildi šodien neizlasīs, tapēc domāju uzvanīšu no rīta un sarunāsim kur kas utt, bet es no rīta pamostos, gribēju jau uzreiz zvanīt, bet neskapēc ielīdu draugos un skatos vēstule no viņas, neko sliktu nedomājot veru vaļā, bet viņa man sarakstijusi tādu melodrāmas romānu kad man žoklis atkārās ķipa kas es par cilvēku kad uz vēstuli neadbildu, ja arī negribu braukt tad nevar vismaz to uzrakstīt un kad man tas nāks vis atpakaļ, čut ne nolādē mani utt. bļin es saprotu kad viņai slikti, bet kapēc tā izturēties. tad man arī vāciņš aizlidoja, uzrakstiju visu ko domāju. viņa vienmēr ir tā izturējusies kad visa pasaule griežās ap viņu, tas vienmēr ne tikai mani ir tracinājis, bet arī apkārtējos, bet es viņai ne vārda neteicu, bet šoreiz man bija pacietība pilna. tad kad man pagāšgad mamma gandrīz nomira, tētis nokļuva slimnīcā viņa man nevienu rindiņu man neuzrakstija, kaut ļoti labi zināja kad man ir slikti, viņa pēctam man pārmeta kad es viņai neuzrakstiju, bāc vaitad man jāskrien un visiem pēckārtas jāsūdzās kad man ir slikti, kapēc viņa nelikās par manis ne zinis un neuzrakstija kaut vai tik daudz kā ''kā tu jūties''. ja godīgi nesaprotu kapēc viņa sacēla tādu škandālu, vai tiešām bija dēļ tā jākašķējās, es tiešām nesaprotu. teiksiet viņai ir smagi grūti, jo zaudēja tēvu, nu proetams kaut viņš viņu neaudzināja, ja godīgi viņa viņu ciest nevarēja, bet tēva jūtām bija jābūt tomēr smagi zaudēt tēvu, lai arī kāds viņš būtu, bet viņa jau vienmēr ir bijusi tāda kā var teikt, inpulsīva. nekad nēsu sapratusi kas viņas galviņā darās, pat nezin ko pateikt lai viņa nepārprastu tevi kādā vārdā un neaizietu pa gaisu. nu vienā vārdā es nebiju pelnijusi tādus apvainojumus, jo gribēju braukt un nedomāju kad tas tā bija jāuztver, ja uzreiz neadbildēju uz vēstuli. diena man šodien sabojāta
Mr. Holy Deer
[14.01.2011 - 23:26]
tieši tā = tā uzvedās cilvēks tad, kad viņš neko citu izdarīt nevar un pieverst uzmanību sev savādāk tāpēc neuztraucies = viss nokārtosies ar laiku pats savā nodabā
...all animals are equal but some animals are more equal than others....
rozite
(43) [14.01.2011 - 22:22]
beidzot viņa man adbildēja uz vēstuli, laikam vaidzēja tik daudz laika lai ko izdomātu
vis ko viņa uzrakstija bija tāds sviests, protams kad viņa pieturās pie savas taisnības, vēl uzbrauca man par manas māsas izgājieniem, ko es galīgi nezinu, bet kā es varu zināt ko un kura māsa dara, jo mēs bērni ģimenē 5 un dzīvojam atsevišķās pilsētās, nu vienā vārdā vārdā meklēja par ko piesieties
un kad es viņai biju uzrakstijusi kad pasaule grižās ap viņu, tad viņa vēstulē divas reizes pieminēja kad jā, kad pasaule griežās ap viņu, bet ap mani nekas negriežās, ja godīgi man sanāca smieklis tas tk vēlreiz pierāda kad nēsu viņā kļūdijusies un viņa ir ļoti iedomīga un augstprātīga būtne. ai lai nu kā, dusmas atkal uznāca, bet nezaudēju galvu. vienkārši nepārstāju brīnīties par cilvēka spītīgumu un ja godīgi stūlbumu. ai lai nu kā, lai jau viņai labi iet, galvenais lai mni neaiztiek
atvainojos, kad tā sabesijos un rakstu savas problēmas vienkārši mazliet atkal uzsita asini un lai nesāktu psihot kādam tas ir jāizstāsta lai tvaiks noiet vienkārši nevaru izturēt tādus cilvēkus kas domā kad ir labāks vai krutāks par otru cilvēku, pazīstu ietekmīgus un bagātus cilvēkus, bet viņi tā neuzvedās kaut viņiem būtu visas tiesības tā uzvesties, tapēc besī ārā viņa, vismaz prieks kad viņai to beidzot pateicu, patiešām prieks, sajūta kad akmens no sirds novēlies
esmu laimīga sieviņa ,māte un laba draudzene jums ;)
rozite
(43) [13.01.2011 - 10:15]
šodien jau esmu mazliet nomierinājusies un pat lāgā par viņu nedomāju. vienīgi likās jocīgi kad viņa manu vēstuli ir izlasijusi, bet neko neadbildēja, bet ja godīgi negribu lai viņa man ko adbild.
esmu laimīga sieviņa ,māte un laba draudzene jums ;)
lita070707
(14) [12.01.2011 - 14:26]
tā jau diemžēl saka ka parasti sāpinam tuvākos nedomājot,,vienkārši tur tāds cilvecins parak brīžiem egoistisk grib tikai lai vinjai pievers uzmanibu un ap vinu ucinas,vienkārsi megini nomiernaties un esi ta teik augstaka par vinas aizvainojumiem un atbildi vienkarsi kad nomiernasies tad ar parunāsiet jo abas tagad esat uz nerviem ta teikt...un tada bridi emocijas njem virsroku un ar pratu tad nedoma(domaju tiesi par masicu)
!
[12.01.2011 - 14:01]
Rozīt, viņa ir tāds cilvēks un viss, tas ir jāpieņem, tu tur neko nevari mainīt. Visi nevar būt vienādi, kādam ir tās līdzjūtības vairāk, kādam mazāk. Runājot, par to, ka tava draudzene tev neko nerakstīja, kad mātei bija slikti - iespējams tava draudzene ir no tiem cilvēkiem, kura nespēj pareizi sniegt atbalstu grūtā mirklī. Kad manai draudzenei nomira māte un es to uzzināju caur citiem draugiem, es nespēju viņai aizrakstīt, es sacerēju garu vēstuli, bet tā arī neaizsūtīju, jo man likās, ka neviens manis teiktais vārds viņai nebūs tajā mirklī vajadzīgs. Viss, ko vēlējos pateikt, sāka likties bezjēdzīgs. Nedēļu nevarēju saņemties un aizrakstīt.
Gan jau, ka tagad viņai nervi ir saspīlēti un jebkurš sīkums krīt uz nerviem vēl vairāk, tādēļ viņa tev tā uzbrauca.
Kādreiz vienam manam draugam nomira māte, es viņu visādi centos nomierināt, izteikt līdzjūtību, kas tiešām nāca no sirds, bet no viņa puses tikai bira pārmetumi par manu līdzjūtības izteikšanu, redziet nafig viņam to vajag, labāk atgrieziet viņa māti... Un es tikai pacietīgi klusēju un ļāvu tam cilvēkam izteikt savu sāpi, lai jau saka, varbūt vieglāk paliks (tā es klusībā domāju, kaut arī iekšā viss vārījās no dusmām, jo nebiju pelnījusi tik skarbus vārdus )
rozite
(43) [12.01.2011 - 13:36]
kad viņai ir slikti tad man jābūt bezmazvai gaismas ātrumā pie viņas un jāžēlo, tā ir bijis vienmēr, bet zinot kad man ir grūti izlikties kad manis neeksistē un tad vēl pārmest kad es pati esmu vainīga kad neistāstiju viņai savu bēdu, es arī nēsu no tiem cilvēkiem kam patīk čīkstēt un sūdzēties.
Tigerlady, dažreiz jau nau svarīgi ko cilvēkam saka kad ir slikti, galvenais tā uzmanība un sapratne no cilvēka puses. kaut es arī zinu kā tas ira kad cilvēkam ir tik slikti un tav nau vārdu ko pateikt lai mierinātu viņu, jo vienalga ko teiktu tavi vārdi viņu neremdēs, bet galvenais biju blakus un arī par to man pateica paldies
esmu laimīga sieviņa ,māte un laba draudzene jums ;)
Tigerlady
(36) [12.01.2011 - 13:14]
Es būtu vnk pasūtījusi dirst un viss...
Vai attiecības ar viņu ir to vērtas, lai pieciestu šādus apvainojumus.
Viņa ir egoiste, grib lai viņu žēlo, bet pati citus nežēlo.
Rozīt, nervu šūnas neatjaunojas, priekš kam tās bojāt visādu mērgļu dēļ!
Labāk 100 mīļi draugi blakus, nekā viens šāds radinieks
Man pašai ir grūti ar cilvēku žēlošanu, gribas pažēlot, bet nevaru, jo vnm doma pavīd, ko gan tam cilvēkam dos tas, ka es pateikšu - man žēl.
Bet līdz ar to, es reti kad gaidu no citiem, ka mani žēlos, un cenšos nesūdzēties par dzīves likstām.
Tigerlady - angel & devil in one persone...
rozite
(43) [12.01.2011 - 12:51]
meitenes es vāros kā traka bļin esmu nokaitināta un avainota līdz sirds dziļumiem mani šorīt māsīca nokaitināja lieta tāda, man viņa vakar uzraksta kad nomiris viņai tēvs (mans onkulis) un rīt ir bēres (šodien). kaut viņai ar savu tēvu nekādu atiecību nebija, bet saprast es viņu varu tomēr tēvs bija, žēl man viņas. nu lieta tāda kad vēstuli izlasiju ap pusnakti un domāju kad tāpat viņa manu adbildi šodien neizlasīs, tapēc domāju uzvanīšu no rīta un sarunāsim kur kas utt, bet es no rīta pamostos, gribēju jau uzreiz zvanīt, bet neskapēc ielīdu draugos un skatos vēstule no viņas, neko sliktu nedomājot veru vaļā, bet viņa man sarakstijusi tādu melodrāmas romānu kad man žoklis atkārās ķipa kas es par cilvēku kad uz vēstuli neadbildu, ja arī negribu braukt tad nevar vismaz to uzrakstīt un kad man tas nāks vis atpakaļ, čut ne nolādē mani utt. bļin es saprotu kad viņai slikti, bet kapēc tā izturēties. tad man arī vāciņš aizlidoja, uzrakstiju visu ko domāju. viņa vienmēr ir tā izturējusies kad visa pasaule griežās ap viņu, tas vienmēr ne tikai mani ir tracinājis, bet arī apkārtējos, bet es viņai ne vārda neteicu, bet šoreiz man bija pacietība pilna. tad kad man pagāšgad mamma gandrīz nomira, tētis nokļuva slimnīcā viņa man nevienu rindiņu man neuzrakstija, kaut ļoti labi zināja kad man ir slikti, viņa pēctam man pārmeta kad es viņai neuzrakstiju, bāc vaitad man jāskrien un visiem pēckārtas jāsūdzās kad man ir slikti, kapēc viņa nelikās par manis ne zinis un neuzrakstija kaut vai tik daudz kā ''kā tu jūties''. ja godīgi nesaprotu kapēc viņa sacēla tādu škandālu, vai tiešām bija dēļ tā jākašķējās, es tiešām nesaprotu. teiksiet viņai ir smagi grūti, jo zaudēja tēvu, nu proetams kaut viņš viņu neaudzināja, ja godīgi viņa viņu ciest nevarēja, bet tēva jūtām bija jābūt tomēr smagi zaudēt tēvu, lai arī kāds viņš būtu, bet viņa jau vienmēr ir bijusi tāda kā var teikt, inpulsīva. nekad nēsu sapratusi kas viņas galviņā darās, pat nezin ko pateikt lai viņa nepārprastu tevi kādā vārdā un neaizietu pa gaisu. nu vienā vārdā es nebiju pelnijusi tādus apvainojumus, jo gribēju braukt un nedomāju kad tas tā bija jāuztver, ja uzreiz neadbildēju uz vēstuli. diena man šodien sabojāta
esmu laimīga sieviņa ,māte un laba draudzene jums ;)