Vēlējos atvērt tēmu, kur mēs parunātu, kādi mīluļi ir Jūsu mājās, kā viņus izvēlējāties ka tieši šis un tieši šajā krāsā
Vai jums ir šķirnes mājdzivnieki, vai nē...nu kā teikt parunājam par mūsu draugiem
Sākšu ar sevi: man ir 3 suņuki - divi jaukteņi viena tibetas sapnielis. Kā šie nonāca pie manis..pirmā 9 gadus vecā suņumeitene -paņēmām mo draugiem, dikti gribējās mājās jaunu suni, vecais aizgāja tai saulītē . Ļoti gudra unviltīga meitene (vidusāzijas un vilka krustojums)
Otrās meitenes liktenis ir šāds: gribēju istabas suņuku skatījos un nevaŗeju izdomāt, tad vienā portālā atradu rakstu ka vieni grib kādam atdot nu jau 10 gadus vecu meiteni...situācija, saimniece nomira, a šī mazā nespēj sadzivot ar 2 lieliem suņiem kas bija jau tais otrās mājās...(māte nomira meita paņēma suņuku pie sevis) tad nu es aizbraucu apskatīties..un kad viņu ieraudzīju...sapratu ka viņa būs mana..tā nu jau 4 gadus dzivo pie manis un ir ;loti uzticīga man.Pat uz WC nevaru bez viņas iet jo aiz durvīm raud viņai ir 14 gadiņi jau.
Trešās meitenes liktenis ir tāds: gribēju palīdzēt dzīvnieku patversmei kā brīvprātīgais un paņemt kadu dzīvnieku kā audžu ģimene-līdz kamēr atrod īstos saimniekus, nu kā paņēmu tā nespēju atdot viņai tagad ir 4 gadi
Nu tāds ir mans stāsts-es tomēr esmu sapratusi ka arī turpāk ja būs vajadzība pēc četrkājainajiem mīluļiem, došos uz patversi un došu iespēju mūsu draugiem atrast mājas sev
mercy
[03.10.2008 - 13:52]
Ups...piemirsaas...-kaa mees vinjus izveeleejaamies..
Mihails pie mums piekliida,daudzus gadus atpakalj...dziivoja blakus maajaa...katru dienu naaca ciemos pie mums,liidz kaadu dienu vairs ne par ko negaaja prom...Taa nu naacaas mums visus dokumentus paarkaartot uz mammas vaardu..
Pats izveeleejaas sev saimniekus...
Savukaart Milordu-maijaa mans miiljotais uzdaavinaaja dzimshanas dienaa...Par franchu buldogu biju sapnjojusi jau sen,bet kkaa nesanaaca...
Vislabaakaaa dzimshanas dienas daavanaa...
mercy
[03.10.2008 - 13:47]
Mums maajaas ir divi nemieru garinji..
Pirmais ir Eiropas sviitrainais kakjis -Mihails,jeb vnk-Mikuc...Vinsh ir muusu gjimenes seniors...shobriid vinjam ir 17 gadu..Ljoti gudrs,ceels kakjis..Pirms vairaakiem gadiem Mikucam notika liela nelaime-vinjam paarbrauca mashiina paari..tobriid vinjam nebija ausu,deguna,astes...zhoklis tika lauzts un acs viena vairs nebija..Domaajaam,ka naaxies atvadiities no Mikuca,bet aarsts teica,ka vinsh dziivos...Taa nu jau labu laiku atpakalj sirmais piraats ir atguvis asti,ausis,deguntinju..tikai actinju nav iespeejams atguut..arii zhokliitis poalicis shkjiibs...Bet visaa visuumaa mums vinsh veel joprojaam ir visskaistaakais un mniiljaakais kakjis...
Otrs ir franchu buldogs-Milords...Jauns,smiekliigs kuceens,ar ljoti nejauku raxturinju...Milords ir ljoti izlutinaats un kashkjiigs...bet meedz buut arii ljoti mierigs,miiljsh un paklausiigs...
Franchu buldogam raxturiigs tas,ka raxtura ieziimes ir kaa saimniekiem...Milordam ir pa pusei mans raxturs,pa pusei saimnieka..Par gjimenes galvu vinsh ir izveeleejies manu viiru,jo klausa paarsvara vinjam..speeleejaas arii paarsvaraa ar vinju..Aciimredzot arii suns juut,kursh gjimenee ir noteiceejs...
Njaa...suns un kakjis...
Kaa vinji sadziivo???Briesmiigi....Mikuc sargaa savu teritoriju...Milorda klaatbuutnee izturas kaa karalis,nepiecieshamiibas gadiijumaa pacelj kjepu..Savukaart Milords nepaartraukti leekaa Mikucam apkaart,izaicinot vinju...
Njaa,jautriibas mums maajaas netruuxt...
Katra diena paarsteigumiem pilna...
silver_angel
(37) [03.10.2008 - 13:26]
Nuuu... Pašlaik man ir pustraks kaķis vārdā Mincis... Nu neparko citu uzreiz ar vīru nevarējām vienoties. 10.septembrī nosvinējām gada jubileju
Kā viņš pie mums nonāca...
Ilgi kaucu vīram ka vēlos suņuku, vīrs paturēja savu stingro "nē". Tad teicu, ka man riebjas mājas kur nav neviena kas sagaida pēc darba. Un tad viņš tā kā izmeta "suni nemaz neceri, varbūt uz kaķi vari cerēt, bet ne uz suni" un es momentā pieskrēju pie datora, atvēru ss.lv un tur bija viens tāds sludinājums nesen ievietots kur atdod melnu un svītrainu munčukus. Tā nu iebļāvos ka gribu svītraino paķēru vīra telefonu un uzspiedu numuru, lai viņš nepaspētu neko iebilst.
Tā nu vīram nākamajā dienā nācās braukt pakaļ minčukam, kurš beigās izrādijās ar ļoti interesantu raxturu. jau piedzimis aktīvists-trakotājs tomēr diezgan mierīgi visu apkārtējo apbrīnots ar autobusu pārbrauca mājās...
No sākuma gan bija diezgan neuzticīgs jaunajās mājās un pirmās dienas neskrēja pretīm, vēlāk jau atverot 'mājas durvis palūrēja aiz stūra vai nāk tie paši, kurus redzējis iepriekšējā dienā, bet tagad jau dzirdot atveramies ārdurvis nesās pie tām, un ja neslēdzās iekšdurvis tik ātri vaļā, dzirdami pārmetoši ņaudieni
Mājas saimnieks ir viņš, protams, arī sodus nepacieš un ir ļooooti atriebīgs. Ja bērnībā atriebi izrādija demonstratīvi izgāžot plaukta saturu un lidinot telefonus un tv pultis, tad tagad atradis saudzīgāku veidu - sāk naktī trokšņot, ārdities, un to atkārto pēc katras atkārtotās mūsu iemigšanas - kā atkal iemiegam pēc trobeļa tā tas viss atsākas...Neskatoties uz to visu, es ar vīru esam likumīgi atzīti par mammu un tēti, jo viņa neizskaustā niķa laikā - zīšana - tomēr jābūt pie mammas (ja no sākuma viņš zīda manu kaklu, tad tagad esam iemācījuši segu zīst), taču lielie teritoriju kari tomēr notiek ar tēti... Arī bučā vairāk viņš tēti, jo laikam jau mamma ir tā, kuru vairāk var atļauties apcelt...
Enģelēns...
Emija
[02.10.2008 - 15:48]
Vēlējos atvērt tēmu, kur mēs parunātu, kādi mīluļi ir Jūsu mājās, kā viņus izvēlējāties ka tieši šis un tieši šajā krāsā
Vai jums ir šķirnes mājdzivnieki, vai nē...nu kā teikt parunājam par mūsu draugiem
Sākšu ar sevi: man ir 3 suņuki - divi jaukteņi viena tibetas sapnielis. Kā šie nonāca pie manis..pirmā 9 gadus vecā suņumeitene -paņēmām mo draugiem, dikti gribējās mājās jaunu suni, vecais aizgāja tai saulītē . Ļoti gudra unviltīga meitene (vidusāzijas un vilka krustojums)
Otrās meitenes liktenis ir šāds: gribēju istabas suņuku skatījos un nevaŗeju izdomāt, tad vienā portālā atradu rakstu ka vieni grib kādam atdot nu jau 10 gadus vecu meiteni...situācija, saimniece nomira, a šī mazā nespēj sadzivot ar 2 lieliem suņiem kas bija jau tais otrās mājās...(māte nomira meita paņēma suņuku pie sevis) tad nu es aizbraucu apskatīties..un kad viņu ieraudzīju...sapratu ka viņa būs mana..tā nu jau 4 gadus dzivo pie manis un ir ;loti uzticīga man.Pat uz WC nevaru bez viņas iet jo aiz durvīm raud viņai ir 14 gadiņi jau.
Trešās meitenes liktenis ir tāds: gribēju palīdzēt dzīvnieku patversmei kā brīvprātīgais un paņemt kadu dzīvnieku kā audžu ģimene-līdz kamēr atrod īstos saimniekus, nu kā paņēmu tā nespēju atdot viņai tagad ir 4 gadi
Nu tāds ir mans stāsts-es tomēr esmu sapratusi ka arī turpāk ja būs vajadzība pēc četrkājainajiem mīluļiem, došos uz patversi un došu iespēju mūsu draugiem atrast mājas sev