Kā lai es tieku no tās vaļā???
Vīrs praktiski visu laiku ir projām(strādā dažādās Latvijas pilsētās),parasti mēs vakaros sazvanamies vai rakstam sms.Ja viņš man kādreiz nepiezvana es kļūstu vai traka nomokot sevi ar domām "ko viņš dara?","noteikti ir kopā ar kādu citu"utt.Esmu tiktāl uzvilkusies,ka,tad kad viņš piezvana,nespēju sevi kontrolēt un izsaku viņam visas tās domas Ar galvu man it kā viss ir ok,es saprotu,ka tas ne pie kā laba nenovedīs.Saprotu arī to,ka man jātiek vaļā no saviem kompleksiem.Bet kā lai to izdaru?!Esmu pat greizsirdīga,ja viņš netā skatās uz citām beibēm,kurām figūra kā modelēm(pati arī neesmu nekāds krokodils,bet tā pēcdzemdību riepa uz vēdera...bet esmu sākusi vingrot )
Var būt kāda ir līdzīgā situācijā vai vienkārši izsakiet savas domas!
laimīgā
[09.01.2009 - 01:17]
Esmu par to daudz domājusi, tā arī neesmu sapratusi, brīžam liekas ka ka ar mani nav ritīgi, zinu viņš strādā un viņam neatliek laika kam citam, bet... un vēl tā pēcdzemdību riepa... Nav tā ka es neuzticos, bet ir reizes kad liekas viņš tīšām, viņam patīk ka sprāgstu no greizās sirsniņas, protams pēc tam ir asaras un... varbūt jāmet villa uz otru pusi, lai vīrietis zin ka ir kad ....
banner_126.swf
lapssinja
(39) [26.10.2008 - 17:53]
Kad tiko saku draudzeties ar savu viru,ari biju bezgala greizsirdiga nedod dievs ja vins paskatisies pa labi vai pa kreisi,nju sausmigi greizisrdiga biju,bet tagad es esmu sapratusi kad tas nepieka laba nenovedis,tikai pie stridiem un ciesanam Jo labi zinu kad tas viss bija bez pamata,tikai mana iedoma tagad kaut ka tieku ar to gala
Bet mans virs vispar nav greizsirdigs,nekad musu attiecibu laika neesmu redzejusi nevienu greizsirdibas pazimi,reizem pat liekas kad vins mani nemil it ka to just nevar,liekas ka mil
caculja
[26.10.2008 - 15:18]
Man ir pretēja situācija. Manējais ir greizsirdīgs, un ar tādiem cilvēkiem ir ļoti grūti dzīvot.
Apnīk vienreiz taisnoties ne par ko
Neklausās, lai ko tu stāstītu, savu runā un viss
Tā , ka saņemies un uzticies savam mīļotajam.
Mēs esam atbildīgi par tiem, kurus laicīgi nepasūtījām!
elfa28
[19.10.2008 - 17:31]
Nu.es tomēr ceru,ka man tā neatgadīsies.Kopš es sāku vairāk rūpēties par savu figūru un izskatu,jūtu,ka viņš ir greizsirdīgāks nekā es Biežāk sācis mani iepriecināt ar dāvaniņām
banner_50.gif
woow2008
[17.10.2008 - 12:12]
Dārgā, pazīstams stāsts, arī ar mīļoto ilgu laiku neredzējāsmies, bet te še ku reku šim uzradās cita un nu jau abi laimīgi dzīvo kopā. Nu man tā gāja
yasmin
[15.10.2008 - 14:30]
Greizsirdība tā ir kaisle,kura ar nepacietību meklē to,kas rada ciešanas...
ingausis.
[15.10.2008 - 14:15]
Greisirdība ir slimība,kuru nav iespējams izārstēt,bet tikai apārstēt Es arī esmu viena no tām,varu sastrīdēties no savām domām vien Tagad jau ir mazāk,arī pēc meitiņām biju ar savu ķermeni lielos kompleksos un likās,ka viņš skatās apkārt un bola savas acis uz citu augumiem.Tagad ir otrādi,es sevi savedu kārtībā un lielā griesirdība ir no viņa.Un man nāK smiekli un kauns,es tāda tiešām biju Katrai mums ir nedrošība un mēS baidamies pazaudēt to,ko mīlam tik ļoti,ka nevaram iedomāties,kā būs bez viņa Jamacās sevi kontrolēt un atšķirt realitāti no iedomām,tas nav viegli,bet piestrādājot var izdoties,lai veicās,es ar piestrādāju
Pasmaidam un kļūs labāk visiem :)
yasmin
[15.10.2008 - 14:07]
Mīli un lutini sevi,iemācies pasmaidīt un priecāties par sīkumiem Vīrietim jau patīk blakus redzēt starojošu sievieti
elfa28
[15.10.2008 - 13:54]
Jā,Yasmin,es arī viņam saku,kā viņš pret mani,tā es pret viņu.Man turpmāk, vienkārši,jāmīl sevi vairāk(jo sevi visu esmu pakārtojusi citu vajadzībām),jācenšas savaldīties un būt neatkarīgākai savā domāšanā.Man ļoti patīk viens teiciens krievu valodā-hočeš uģeržaķ atpusķi
banner_50.gif
yasmin
[15.10.2008 - 12:21]
Es arī agrāk biju greizsirdīga,pat ļoti...nu vēl jau mazliet esmu,arī ja vakarā mīļums nav mājās - iešaujas visādas domas,bet uzskatu tā-ja cilvēks gribēs nokrāpt,nokrāps un nekada kontrolēšana un kliegšana to neizmainīs,tieši otrādāk!!! Malacis,ka esi sākusi vingrot,vajag sevi mīlēt! A par to skatīšanos,manējais ar skatās,bet es to uztveru mierīgi,pati arī uzmetu skatienu citu vīriešu bildēm,esmu viņu iemācījusi - kā viņš pret mani,tā es pret viņu
duudinja
[15.10.2008 - 08:32]
Es saprotu, ka galvā var nākt visādas domas, ja mīļotais cilvēks nav blakus, taču, ja viņš patiešām ir tev neuzticīgs, tad tev sāks likties, ka kaut kas nav kārtībā, piemēram, atsvešinās. Man jau liekas, ka jūtas, ja tās zudušas, nevar visu laiku notēlot. Turklāt tāds vīrietis, kas nespēj būt uzticīgs, nav tevis cienīgs!
elfa28
[15.10.2008 - 03:24]
Kā lai es tieku no tās vaļā???
Vīrs praktiski visu laiku ir projām(strādā dažādās Latvijas pilsētās),parasti mēs vakaros sazvanamies vai rakstam sms.Ja viņš man kādreiz nepiezvana es kļūstu vai traka nomokot sevi ar domām "ko viņš dara?","noteikti ir kopā ar kādu citu"utt.Esmu tiktāl uzvilkusies,ka,tad kad viņš piezvana,nespēju sevi kontrolēt un izsaku viņam visas tās domas Ar galvu man it kā viss ir ok,es saprotu,ka tas ne pie kā laba nenovedīs.Saprotu arī to,ka man jātiek vaļā no saviem kompleksiem.Bet kā lai to izdaru?!Esmu pat greizsirdīga,ja viņš netā skatās uz citām beibēm,kurām figūra kā modelēm(pati arī neesmu nekāds krokodils,bet tā pēcdzemdību riepa uz vēdera...bet esmu sākusi vingrot )
Var būt kāda ir līdzīgā situācijā vai vienkārši izsakiet savas domas!