Reģistrēties Aizmirsāt paroli? Atcerēties mani	Šodien ir 03. Decembris 19:17:33 Kleoo monētas Apmeklētāji online Jubilāres!!!	Kleoo E-VEIKALS FORUMS BLOGS

Šodien ir 03. Decembris 19:17:33

Kleoo monētas

Apmeklētāji online

Jubilāres!!!

Kleoo E-VEIKALS

FORUMS BLOGS

Galerijas | Diētas

Diētas |

Receptes

Par Kleoo.lv Skaistums Mode un stils Esiet vesela Diētas un fitness Mīlestība un sekss Ģimene un psiholoģija Grūtniecība un dzemdības Vecāki un bērni
Brīvais laiks Māja un hobijs Nauda un Karjera Mājas dzīvnieki Kāzas Svētki Ceļojumi Humors Horoskopi Kulinārija Dusmu izgāztuve

Forums

Pievienot forumu

Mani forumi

Mīļākie forumi

Neizlasītās tēmas

Meklēšana

Forums → Ģimene un psiholoģija

Ludzu padomu

Anonīmais forums

[22.05.2011 - 14:54]

Sveikas, meitenes!

Sobrid mana dzive ir sarezgits periods, kad nezinu ka rikoties, apsveru pat iet pie psihologa. Situacija ir tada, ka esmu kopa ar miloto virieti, no kura gaidu berninu, pirms daziem menesiem es izdariju kadu lielu kludu (pirms berna ienemsanas), kuras sekas aizvien jutamas sodien. Pec si atgadijuma sekoja apvainojumi no milota puses, no ta radas aizvainojumi man jau esot stavokli. Es loti labi saprotu vinu, jo loti sapinaju vinu, bet ik katra strida vins nekad neapdomaja ko runaja dusmu iespaida, velak nozeloja, bet tas viss palika mani ieksa, un lielaka nelaime - nespeju tikt tam pari. Pasreiz ir pat ta, ka pec nesena strida pat fiziski nevaru vinu pielaist klat, runa nav tikai par seksu, bet ari par cilvecisku kontaktu. Mes maz runajam, tadi ka svesinieki reizem, vins megina pietuvoties, jo loti labi saprot, ka ir pateicis vairakas tiesam riebigas lietas, bet es isti nespeju vinu pielaist klat, lai gan ar pratu apjedzu, ka man ir jalaiz klat. Milestiba ir, bet kaut kur aizvainojums un lepnums ir lielaks, nespeju tikt vala no ta. Visu vel sarezgi fakts, ka vins ir no citas valsts. Sobrid gatavojos braukt uz savam dzimatajam majam Latvija un pavadit tur skirti no vina visu vasaru, lai butu mieriga saja gaidisanas perioda un apdomatu, bet vai ko tas lidzes, nav ne jausmas. Ceriba pastav, ka musu kopigais berns apvienotu mus abus, ka pec tam nebutu laika un velmes strideties un atcereties slikto kas notiecis, bet domat par tagadni kopa ar bernu.

ilzez [11.06.2011 - 16:14]	tas ka aizbrauksi uz Latviju tas nav atrisinajums- attaluma attiecibas nekur un nekad nav ne vienu ne pie ka laba novedis,ja gribi ko mainit tad tiesam aizej pie psihaloga vai ari pie para(gimenes) konsultanta( man pazistams paris bija nonakusi lidz tam ka jasciras,bet abiem bija jutas vienam pret otru, izlema apmeklet attiecibu konsultantu un tagad izskatas ka attiecibas ir redzamas parmainas). Ja mili tad nepadodoes.

voozie (39) [23.05.2011 - 18:16]	Par psihologu...ja taada dominja ir ienakusi praataa, tad varbuut ari vajag uzmekleet specialistu. Saku no pieredzes - veel nepilnas 2 nedeljas atpakalj biju kaa cilveeks muumija, nebija dienas, kad neraudaju un vispaar likaas, ka pamats zem kaajaam ir pazudis. Biju depresijaa... Man palidzeja sakontakteet ar vienu labu dakteriiti, ar kuru vareja uzorganizet skype sarunu (pirms tam e-pastaa aprakstiju situaciju). Pec sarunas ar dakteriti jutos IEVEROJAMI labaak, daudz ko pardomaju un nomainiju vidi, kuraa biju. Tagad atkal eedu, klausos muuziku, labpraat izeju no maajas un galvenais - smaidu. Ieshana pie psihologa nav nekas traks, ja liekas, ka to vajag, tad ir jaaiet! Neuzskatu to par kaut ko shausmiigu. Labak laicigi pie psihologa nekaa ilgus gadus majinjaa ar polstereetaam sieninjaam un cilveekiem baltos halaatinjos.
	...ai, galvenais, ka cilveeks labs! :)

IZDZĒSIET ŠO PROFILU (17) [22.05.2011 - 19:59]	Domāju, ir svarīgi, lai cilvēki tiek skaidrībā paši ar savām jūtām, kā arī, lai saprot viens otru. Ja tā būs, tad lielākas iespējas atstāt šo notikumu pagātnē, vienalga, vai paliek kopā, vai izšķiras. Domāju, ka speciālists varētu palīdzēt. Svarīgi arī tas, ka sieviete ir stāvoklī, un tad visādas negatīvas emocijas nenāk par labu... Mīlestība vēl nenozīmē, ka nevarētu būt kašķi, dusmas un - jā - arī krāpšanas. Dzīvē visādi sanāk.
	KLEOO - IZDZĒSIET TAČU ŠO PROFILU VIENREIZ!

Marmelāde [22.05.2011 - 19:41]	Ja,tiesi ta laiks vejaa un labuma nekada.. Vai ari medz but tadi gadiijumi,ka paaris paliek kopa,tikai tapec,ka ir berns,ka vinam vajadzigi abi vecaki utt...bet tapat ko tam bernam jaredz kaskji,striidi,rupjiibas... BeT tu Anoniima raxtiji,ka jums tik liela miilestiba,pat parak, bet pati pielavi domu par neuzticiibu... Ja jus tomer paliekat kopa, tad ta vai ta agri vai velu vins tev ik pa laikam to piemines..un es ar neredzu jegu meklet pie k-kadiem specialistiem....Tas ir tikai un vienigi mans viedoklis, varat oponeet cik gribat!!!!!!!!!!!

olimpija (36) [22.05.2011 - 19:16]	kristjik, gluzi manas domas. Nesaskatu jegu grauzt vienam otru n-tos gadus un tad secinat, ka viss velti. Blade Dancer, seit nu gan nevar piekrist, ka palidzibu mekle tikai vajie, biezi ari stipri cilveki, kuri biezi savam problemam neredz atrisinajumu. Saprotams, stipri cilveki neies sudzet bedas par to, ka neviens vinus nesaprot, ja pasi ir egoisti. Anonimas situacija man skiet loti sarezgita, jo seviski, ka tur berns tagad iesaistits. Gruti dot padomu, ja pati neesmu bijusi sada situacija.

kristjiks (39) [22.05.2011 - 18:47]	Tur jau tā lieta, ka laiks ir tas, ko Tu liec uz spēles. Ar to ir jātiek galā pēc iespējas ātrāk vai nu, tā vai savādāk. Pretējā gadījumā būtu muļķīgi attapties pēc 20 gadiem un abiem secināt, ka kaut kā tomēr nesanāca. Laiks palaists vējā. Vienīgais- vai tiešām abi gribas to sakārtot? Jo tad arī Tavai otrajai pusei būtu jāapmeklē speciālists, jo- acīmredzot- paši saviem spēkiem galā netiekat.
	Nav nepareizu atbilžu. Ir tikai nepareizie jautājumi!

! [22.05.2011 - 18:46]	Nevēlos nevienu nosodīt, bet kaut kā man šķiet, ka cilvēki kļūst vāji savā raksturā. Paši vairs galā ar savām problēmām tikt nevar. Varbūt mans viedoklis ir ļoti subjektīvs, bet tas izriet tikai no personīgās pieredzes. Nekad neesmu skrējusi pie psihologa pēc palīdzības un īsti pat nesaprotu kādēļ tas būtu jādara. Dzīvē ne mazums stresu un grūtību piedzīvots, bet vaidēt par savām problēmām psihologam - man tas šķiet nepieņemami. Dzīvoju pēc principa: mana dzīve - pati tieku ar to galā. Varbūt kāds mani var apgaismot, jo es kaut ko burvīgu psihologu apmeklēšanā tiešām nesaskatu..

Anonīmais komentārs [22.05.2011 - 18:10]	Stridi ir par visu ko, iznemot sadzives iemeslus, bet pamata ir tiesi sis saspilejums, atminas par notikuso, bet nekad nav konkreti atgadinajis ko es izdariju, tikai sarunajis daudzas lietas, ko nav domajis, bet lai iereibtu man dusmas. Pats atzinas, ka ir parbaudijis personaldatoru, telefonu, aizdomas, ka es tikai nesatiekos ar kadu, ja kaut kur eju. Tagad ir nacis klat berns, kas visu vel dramatize. Upuri es seit neteloju, jo loti labi apzinos, ko esmu pati izdarijusi, bet izlietu udeni nesasmelsi, tadel mes abi loti velamies atrak visu aizmirst. Saprotu, ka tas ir laika jautajums, domaju, ka tiesam meklesu kada profesionala palidzibu, neredzu izeju pagaidam pati.

kristjiks (39) [22.05.2011 - 17:47]	Uj, a, es sapratu, ka katrā strīdā vecis piemin šo atgadījumu un pēc tam nožēlo.
	Nav nepareizu atbilžu. Ir tikai nepareizie jautājumi!

IZDZĒSIET ŠO PROFILU (17) [22.05.2011 - 17:46]	Un - taisnība, vīrieši bieži vien dabū "pa kupri" par to vien, ka ilgāk paskatījušies uz kādu sipmātiskāku dāmu... Tāpēc, ja runa bijusi par tiešām jau reālu romānu, kas kaut kādu iemeslu dēļ nav nonācis līdz fiziskām attiecībām, tad tas ir pamats, lai cilvēks justos slikti. Protams, nevar jau tā spriest, ja nezin par situāciju. Kādos apstākļos tas viss bija; cik ilgi tāda "gandrīz krāpšanas situācija" bija, un kāpēc tad galu galā tas nenotika.
	KLEOO - IZDZĒSIET TAČU ŠO PROFILU VIENREIZ!

! [22.05.2011 - 17:41]	Ir cilvēki, kas ātri piedod krāpšanu, gan arī tā mēģinājumu. Mans puisis ilgi pieminēja man "gandrīz krāpšanu" un pašu krāpšanu. Tāpat arī es viņam ilgi nespēju piedot krāpšanu. Pagājuši divi gadi, vai pat vairāk, un tikai tagad varu teikt, ka mani tas vairs neuztrauc. Es savējam daudz un dikti zāģēju smadzenes par krāpšanu... Bet viņš bija to pelnījis..

IZDZĒSIET ŠO PROFILU (17) [22.05.2011 - 17:40]	Taisnība, daudz kas atkaīgs no apstākļiem... Pat, ja fiziski krāpšana nav notikusi, cilvēks tik un tā var justies nodots. Un, kristjik, anonīmā jau teica, ka viņš vairs to nepārmet, bet viņai palicis aizvainojums par to, kas agrāk sarunāts. Vispār, no savas pieredzes varu teikt, ka ļoti palīdz, ja tādas lietas izrunā - kā tieši cilvēks juties, kāpēc tā teicis un tā darījis. Un kā jūtas un kā par to visu domā tagad. Tiesa, man nekas nav bijušas tik nopietnas problēmas... Katrā ziņā, ja paši netiekat galā, ir vērts aiziet pie psihologa, sākumā abiem pa vienam, pēc tam kopā. Sliktāk jau nepaliks, taču varbūt tas jums palīdzēs tikt galā ar jūtām un saprast, ko jūs vēlaties un kas jums ir svarīgs.
	KLEOO - IZDZĒSIET TAČU ŠO PROFILU VIENREIZ!

kristjiks (39) [22.05.2011 - 17:39]	Man personīgi būtu vienalga- piekrāpis vai gandrīz piekrāpis- es srazu aizietu. Bet tas attiecas uz mani personīgi. Bet, cik saprotu, šeit ir gadījums, kad tomēr cilvēks neaizgāja, tātad kaut kādā smadzeņu šūnā pieņēma, ka ir atšķirība, bet tagad visu laiku tomēr baksta acī. Nu, tā tak nevar dzīvot!
	Nav nepareizu atbilžu. Ir tikai nepareizie jautājumi!

Tigerlady (36) [22.05.2011 - 17:35]	Kristjiks -> Iedomājies ka Tevi gandrīz piekrāpis Tavs mīļotais cilvēks, vai Tu spētu klusēt un teikt - tas jau nav nekas liels, bļāušu tad, kad tiešām piekrāps? Anonīmais -> WTF? Tu ko iedomājies ka viņš applaudēs un slavēs cik Tu esi lieliska ka nepiekrāpi? Atver acis, visu to ko viņš Tev ir teicis Tu ar savu rīcību esi izpelnījusies! Sorry, negaidi atbalstu, vainīga šajā situācijā esi Tu pati!!! Interesanti sanāk, ja vīrietis piekrāpj, vai gandrīz piekrāpj, tad visas metas viņam virsū un skrubina kauliņus, bet ja tā izrīkojas sieviete, tad vīrietis ir cūka, jo atļāvies dusmu uzplūdā dārgajai "dāmai" pateikt sliktas lietas. Vai jums šķiet, ka vīrieši ir no marmora un viņiem nesāp?!
	Tigerlady - angel & devil in one persone...

olimpija (36) [22.05.2011 - 17:11]	Nja, diezgan sarezgiti Tev. Rikojies ta, ka sirds saka, jasaka laikam. Viss atkarigs ari no ta, ka abi spesiet samierinaties un piedot viens otram. kristjik, reizem ,,gandriz,, ir tas pats kas piekrapts, jo krapnieks ir jau pielavis domu par krapsanu.

kristjiks (39) [22.05.2011 - 16:52]	Tu gandrīz piekrāpi? Tātad nepiekrāpi? Ko gan viņš pārmet? Nevar visu laiku dzīvot, to bāžot acīs! Nedomāju, ka šķiršanās ir vieglākais ceļš, tas nekad nav viegli, bet palikt kopā- arī neredzu jēgu, jo abi taču zināt, ka nekas nemainīsies.
	Nav nepareizu atbilžu. Ir tikai nepareizie jautājumi!

Anonīmais komentārs [22.05.2011 - 16:43]	Runajusi par to esam 101 reizi, bet abi saprotam, ka nezinam ko darit lietas laba. Vins jau ir sapratis, ka turet aizvainojumu uz mani visu boja vel vairak, tadel tas vairs nenak uz mani, bet tagad problema ir mani, ka es nevaru aizmirst to, ko vins ir pateicis. Abi ik pa laikam domajam, ka tomer jabeidz attiecibas, bet tas tikai tapec, ka ta skiet vieglaka izeja ... tomer turamies kopa, jo milestiba ir loti liela, reizem gan liekas, ka neiespejama, berns bija velams, tada zina, ka aborta iespejas tika izslegtas. Turklat nav ari viegli saja zina, ka, ja mes tomer nolemtu izskirties, es dzivotu Latvija, un vins redzetu savu bernu loti reti, nevaru vinam ko tadu nodarit, jo milu, lai gan apjedzu, ka sada kopdzive butu katastrofa bernam un mums pasiem. Nodariju vinam to, ka gandriz piekrapu ar citu cilveku, un vins to uzzinaja. Nenormals apjukums iestajies dzive.

kristjiks (39) [22.05.2011 - 16:08]	Bērns neko neatrisinās, domāju, ka šajā gadījumā tieši pretēji- atsvešinās Jūs abus vēl vairāk. Ja godīgi, neredzu jēgu šādai sevis un otra mocīšanai (jo tieši tas ir tas, ko abi darāt). Tu viņam vairs emocionāli neuzticies (vai pēc seksa nekad- bez iemesla- neesi jutusies kā Tev būtu nodarīts pāri?), viņš uz Tevi izgāž savus mentālos atkritumus un visam pa visu vēl bērniņš, kurš to visu jūt. Baisi iedomāties, kas notiks pēc mazuļa dzimšanas. Ja nevari atrast izeju, labāk tiešām aiziet parunāties ar speciālistu (tam gan nebūs jēgas, ja nedarīset to abi).
	Nav nepareizu atbilžu. Ir tikai nepareizie jautājumi!

Marmelāde [22.05.2011 - 15:25]	Tiesi ta,tas neko dizi neuzlabos,ka doma ka berns bus,ka kas mainisies...varu teikt pec personiskas pieredzes. Traki bet es negribetu neko kopigu ar tadu cilveku,kurs nedoma ko runa, protams,tu jau iisti neuzraxtiji ko tadu izdariji,ka vins tevi aizvainoja,varbut vinam taisniiba.. Beet...atvilkt elpu vajag saadaas situaacijas..

IZDZĒSIET ŠO PROFILU (17) [22.05.2011 - 15:18]	Domāju, tiešām parunāšanās ar psihologu varētu noderēt, ja vari to atļauties. It īpaši tāpēc, ka tas, ja nejūties labi, taču atsaucas arī uz gaidāmo bērnu. Vispār esi savam vīrietim pateikusi, kā par to visu jūties? Nezinu, vai pa to vasaru neatsvešināsieties vēl vairāk... Bērna piedzišana gan varētu ko mainīt (kaut vai to, ka Tu pati jutīsies savādāk), bet... Man šķiet, liela nozīme arī tam, ka cilvēki ir kopā, kamēr gaida to bērnu. Nevis tu aizbrauc uz vairākiem mēnešiem... Nepārproti, es nesaku, ka tas ir nepareizi, - tieši otrādi, nevajag palikt, kur nejūties labi un mierīgi. Bet nezinu, vai tas jūs satuvinās. Psihologs tik tiešām labāk varētu Tev palīdzēt tikt pašai skaidrībā ar savām jūtām un vēlmēm.
	KLEOO - IZDZĒSIET TAČU ŠO PROFILU VIENREIZ!

Criss Tiina (38) [22.05.2011 - 15:11]	grūti kaut ko teikt. Bērns noteikti nav zāles pret strīdiem ģimenē. Bērns dod tikai īslaicīgu efektu.

Anonīmais komentārs [22.05.2011 - 14:54]	Sveikas, meitenes! Sobrid mana dzive ir sarezgits periods, kad nezinu ka rikoties, apsveru pat iet pie psihologa. Situacija ir tada, ka esmu kopa ar miloto virieti, no kura gaidu berninu, pirms daziem menesiem es izdariju kadu lielu kludu (pirms berna ienemsanas), kuras sekas aizvien jutamas sodien. Pec si atgadijuma sekoja apvainojumi no milota puses, no ta radas aizvainojumi man jau esot stavokli. Es loti labi saprotu vinu, jo loti sapinaju vinu, bet ik katra strida vins nekad neapdomaja ko runaja dusmu iespaida, velak nozeloja, bet tas viss palika mani ieksa, un lielaka nelaime - nespeju tikt tam pari. Pasreiz ir pat ta, ka pec nesena strida pat fiziski nevaru vinu pielaist klat, runa nav tikai par seksu, bet ari par cilvecisku kontaktu. Mes maz runajam, tadi ka svesinieki reizem, vins megina pietuvoties, jo loti labi saprot, ka ir pateicis vairakas tiesam riebigas lietas, bet es isti nespeju vinu pielaist klat, lai gan ar pratu apjedzu, ka man ir jalaiz klat. Milestiba ir, bet kaut kur aizvainojums un lepnums ir lielaks, nespeju tikt vala no ta. Visu vel sarezgi fakts, ka vins ir no citas valsts. Sobrid gatavojos braukt uz savam dzimatajam majam Latvija un pavadit tur skirti no vina visu vasaru, lai butu mieriga saja gaidisanas perioda un apdomatu, bet vai ko tas lidzes, nav ne jausmas. Ceriba pastav, ka musu kopigais berns apvienotu mus abus, ka pec tam nebutu laika un velmes strideties un atcereties slikto kas notiecis, bet domat par tagadni kopa ar bernu.

Lapa: [1]

Pievienot komentāru

Dārgās lasītājas!!!

Lai saņemtu iespēju pievienot savus komentārus tekstiem, forumiem, receptēm, kā arī iegūt pieeju visiem Kleoo rakstiem un forumiem, piedalīties konkursos, vinnēt vērtīgas balvas, draudzēties ar citām Kleoo lasītājām un apmainīties ar jaunumiem privātā sarunā, ka arī izmantot visas Kleoo priekšrocības, Jums jābūt reģistrētam lietotājam. To jūs varat izdarīt ŠEIT.

Ja Jūs jau esat piereģistrēts lietotājs, Jums jāievada savi dati, tam speciāli paredzētā vietā.

Avon

Vairāk kosmētikas produkti >>

Pievienot Kleoo.lv favorītos

jautras idejas svētkiem

1.00 LVL

51.20 LVL

47.40 LVL

Galvenā lapa | Kontakti | Reklāma | DISTANCES LĪGUMS | Reģistrēties

Informācijas izmantošana atļauta citos portālos tikai izmantojot aktīvu saiti www.Kleoo.lv (bez rel=nofollow attributa), tieši pirms vai pēc raksta

© Marki Group, 2006-2024

Ludzu padomu

Pašlaik blogos

Video

Kosmētikas reitings