Vai tad dzīvnieku eitanāzijai nevajadzēja būt nesāpīgai? Man radinieki stāstīja kaut kādu vecu gadījumu, kad midzināts ciet kaķis, un vetārsts teicis, lai dzīvnieku patur, kamēr nomirst. Domājuši - jāpatur, lai kaķm mierīgāk, kamēr aizmieg, bet izrādījās, ka jāpatur, jo kaķis sāka agonijā raustīties. Visu laiku to uzskatīju par "šausmu stāstu" no laikiem, kad dzīvnieku tiesības nevienu neinteresēja, un domāju, ka tagad takš tā nenotiek. Vakar nesu iemidzināt žurkuli, citādi zvēriņš pavisam slims un noplucis palicis. Iešpricēja žurkai narkozi, un pateica, lai uzgaidu blakus telpā, kamēr iešpricēs to, kas nu zvēru nobeidz. (Izrādās, ka tajā vetklīnikā nesavāc tos zvērus kremēšanai, tāpēc bija jāgaida un jāņem atpakaļ). BET es taču arī blakus telpā dzirdu, kas notiek. Ka žurciņa cauri visai narkozei pīkst, krākuļo un kārpās pa to kasti, kamēr nomirst. Ja tikai krākuļotu un kārpītos, tad varētu vēl domāt, ka tās kaut kādas muskuļu spazmas, elpošanas traucējumi utt., kas saprotami, bet viņa arī pīkstēja. Kas man ļoti liek domāt, ka cauri visai narkozei viņai sāpēja. Tad kāpēc vispār tiek kas tāds dots, vai tad nevarēja vnk pārdozēt to pašu narkozi, vai kā citādi nobeigt? Visu laiku biju domājusi, ka parasti to eitenāziju neveic saimnieku klātbūtnē tāpēc, ka tas vienkārši psiholoģiski varētu būt nepatīkami - zināt, ka tajā brīdī zvēriņš mirst. Tad vienkārši iedod narkozi, un pārējo izdara, kad saimnieks aizgājis. Bet - tad tas nevis tāpēc, bet gan, lai īpašnieki neredz, kā viņu zvēri raustās un pīkst pirmsnāves agonijā?
IZDZĒSIET ŠO PROFILU
(17) [25.02.2012 - 07:50]
Neparteikšu konkrēti, bet vetklīnika pavisam centrā, uz Dzirnavu ielas. Tāds mazs iestādījums. Vispār jau sākumā nemaz negribēju uz turieni vest (iepriekš bija sanācis gadījums, kura dāļ domāju labāk tur vairs neiet), vedu citur, bet tur, izrādās, vairs nemaz nebija vetklīnikas, un nebija man vairs laika skraidīt pa Rīgu un meklēt, kur citur ir vetārsti, jo citu adresi neatcerējos.
It kā vetārste nešķia slikta, tādā ziņā, ka viņai būtu slikta attieksme pret dzīvnieku. Kā profesionālis - varbūt tikai ar manu žurku tāda bēdīga pieredze. It kā jau vispirms iešpricēja narkozi., laikam jau tiešām tad par maz.
Tiešām nezināju, ka kaut ko var vēl sačakarēt, dzīvnieku eitanazējot. Mr.Holy.Deer, bet vai tad tādiem preperātiem nevajadzētu būt nelegāliem? (Lai gan nekad tāpat neesmu varējusi saprast, kā var pārdot visādus sadistiskus peļu slazdus, žurku indes u.t.t., man šķiet, ka arī tos dzīvniekus, lai gan kaitīgi, varēja likvidēt viņiem nesāpīgāk).
KLEOO - IZDZĒSIET TAČU ŠO PROFILU VIENREIZ!
kristjiks
(39) [24.02.2012 - 12:14]
Zaptesburka, uz kuru kliiniku zhurci vedi? Gribeetos jau laiciigi zinaat, kur tas notiek shaadaa veidaa.
Nav nepareizu atbilžu. Ir tikai nepareizie jautājumi!
Mr. Holy Deer
[24.02.2012 - 11:38]
diemžēl ir labie ārsti, kas ir godīgi, bet ir tādi eksemplāri, kas ir aprakstīti tavā stāstā...
principā pēc šprices dzīvnieks uzreiz aizmieg un viss. to visu var redzēt filmā "Earthlings". vienīgais neiesaku to skatīties cilvēkiem ar vāju psihiku un tiem, kas negrib pēc tam palikt par veģetāriešiem...
ir zināms, ka pie mums LV ir ļoti daudz klīnikas, kas izmanto lētas zāles, kas vienkārši nenogalina to nabago dzīvnieciņu, bet padara viņa pēdējus brīžus neciešamus. jo priekš viņiem galvenais ir paņemt no klienta naudu... tāpēc viņi izmanto to, kas ir lētāk un nesīs viņiem lielāku peļņu. diemžēl šādi stāsti ir dzirdēti ļoti daudz.
tas pats ir ar to, kas notiek tālāk. jo daudzas klīnikas arī ņem naudu par "dzīvnieka apglabāšanu". diemžēl realitātē viņi to nedara, jo viņiem ir lētāk izmest to mazuli pēc tam kaut kur mežā = nekā vest uz dzīvnieku kapsētu. Par šo arī uzzinājām no kapsētas īpašnieka, kad mums pašiem nomira mīļais kaķis...
tāpēc LV ir daudz "ēnas", par ko neviens nezina
...all animals are equal but some animals are more equal than others....
IZDZĒSIET ŠO PROFILU
(17) [24.02.2012 - 11:01]
Nu, es nezinu, vai tas standartā tā vienmēr notiek, vai ar manu žurku kaut kas nepareizi tika darīts. :/ Nebija iepriekš nekad gadījies būt klāt, kad dzīvnieks tiek tieši eitanazēts (ir bijis tas variants, ka tiek iedota narkoze, un atstāts).
Tagad pastāstīju mammai - viņa saka, ka parasti tā nav, droši vien ārste par maz narkozes žurkai iedevusi. Tādā gadījumā jau nu gan varēja tā ārste neskopoties ar to narkozi.
Jau tāpat žel, ka to zvēru jāiemidzina bija, bet vismaz biju domājusi, ka aizmigs un - viss, nejutīs vairs neko. Nebiju gaidījusi, ka tas zvēriņš vēl mocīsies. It kā jau nebija ilgi, bet tik un tā šķiet nepareizi.
KLEOO - IZDZĒSIET TAČU ŠO PROFILU VIENREIZ!
kristjiks
(39) [24.02.2012 - 10:54]
Ak, shausmas! Murgs! Es buutu vnk shokaa, man arii kaut kaa likaas, ka tam jaabuut nesaapiigi un mieriigi. Buus par shito jaapaintereseejas pie vienas radinieces (kas ir vetaarste), kad atbrauks.
Nekad muuzhaa taadu cietsirdiibu neiedomaatos. Vai tad, ja tas ir dziivniecinsh, nevis cilveeks, vinju driikst aizvadiit uz vinjsauli mokaas un saapees?!?!
Nav nepareizu atbilžu. Ir tikai nepareizie jautājumi!
kristy26
[24.02.2012 - 10:20]
Sausmas! Zini,es laikam tava vieta butu arstam vis noprasijusi,lai vins izskaidro kapecir ta ka ir. Jo izklasas tiesham pec kkadas spidzinasanas.
tik sasoditi labi
IZDZĒSIET ŠO PROFILU
(17) [24.02.2012 - 08:55]
Vai tad dzīvnieku eitanāzijai nevajadzēja būt nesāpīgai? Man radinieki stāstīja kaut kādu vecu gadījumu, kad midzināts ciet kaķis, un vetārsts teicis, lai dzīvnieku patur, kamēr nomirst. Domājuši - jāpatur, lai kaķm mierīgāk, kamēr aizmieg, bet izrādījās, ka jāpatur, jo kaķis sāka agonijā raustīties. Visu laiku to uzskatīju par "šausmu stāstu" no laikiem, kad dzīvnieku tiesības nevienu neinteresēja, un domāju, ka tagad takš tā nenotiek. Vakar nesu iemidzināt žurkuli, citādi zvēriņš pavisam slims un noplucis palicis. Iešpricēja žurkai narkozi, un pateica, lai uzgaidu blakus telpā, kamēr iešpricēs to, kas nu zvēru nobeidz. (Izrādās, ka tajā vetklīnikā nesavāc tos zvērus kremēšanai, tāpēc bija jāgaida un jāņem atpakaļ). BET es taču arī blakus telpā dzirdu, kas notiek. Ka žurciņa cauri visai narkozei pīkst, krākuļo un kārpās pa to kasti, kamēr nomirst. Ja tikai krākuļotu un kārpītos, tad varētu vēl domāt, ka tās kaut kādas muskuļu spazmas, elpošanas traucējumi utt., kas saprotami, bet viņa arī pīkstēja. Kas man ļoti liek domāt, ka cauri visai narkozei viņai sāpēja. Tad kāpēc vispār tiek kas tāds dots, vai tad nevarēja vnk pārdozēt to pašu narkozi, vai kā citādi nobeigt? Visu laiku biju domājusi, ka parasti to eitenāziju neveic saimnieku klātbūtnē tāpēc, ka tas vienkārši psiholoģiski varētu būt nepatīkami - zināt, ka tajā brīdī zvēriņš mirst. Tad vienkārši iedod narkozi, un pārējo izdara, kad saimnieks aizgājis. Bet - tad tas nevis tāpēc, bet gan, lai īpašnieki neredz, kā viņu zvēri raustās un pīkst pirmsnāves agonijā?