Sveikas meitenes, man ir tada problēma - ļoti grūti komunicēt ar saviem klases biedriem, nomainīju skolu un tā un varu teikt, ka īsti esmu sadraudzējusies tikai ar vienu puisi, ar pārējiem cilvēkiem man vispār nav par ko runāt, liekas viņi diezgan bērnišķīgi un tā, vecajā skolā bija draugi ar kuriem varēju runāt par visu ieskaitot lielās problēmas mājās un tā, tgd nekā, ar daziem var eikt vispār neesmu runājusi, nav tā, ka mani kāds apceltu, bet ir visai grūti staigāt vienai un pavadīt tos garos starpbrīžus vienkārši vienatnē, kā jūs ieteiktu risināt to visu? vai varbūt tiesam bav tam tik liela nozīme? Ārpus skolas jau draugi ir un viss ir kārtība, man vienkārši šķiet, ka ja vispār nesaskan, tad ko ta man līst virsū, ja īšti nav ko teikt, ko teiksies jūs?
Susure
(30) [03.04.2012 - 20:40]
Es ar sāku mācīties jaunā skolā,bet man bija viens plus,bijušās klasesbiedrenes nāca kopā ar mani uz jauno skolu tā kā nebija tik grūti. BEt vispār nevajag baigi satraukties un domāt,kuri tev patīk un kuri nē. Vnk centies runāt par kaut vai ikdienišķām lietām.Paprasi kaut ko,kas saistīts ar mācībām.
Viss notiek ļoti vienkārši vnk pašai jābūt atvērtai un smaidīgai,tad viss būs labi.Man pagidām nav tik labas attiecības ar visiem,bet šis bija tikai pirmais gads un man paveicies ar klasi,jo visi ciena viens otru un neapsaukājas.Protams,ir tā,ka klase negrib pieņemt sākumā,jo tu izjauc visu laiku esošo kolektīvu.To sākumā ļoti jutu,bet ir ok.Tagad kontaktējos ar visiem un kaut vai par sīkumiem,bet galvenias kontaktējos.Prasu kāda atzīme Kd vai ies uz konsultācijām. Vnk jācenšas komunicēt un tad būs labi un vēlāk varēsi spriest kas tev patīk un kas nē,jo sākumā ir galvenais kontaktēties ar visiem,jo klasei jāzina kāda esi.Noslēgtība ne pie kā laba nenovedīs,jo būs neredzama.
olimpija
(36) [01.04.2012 - 22:49]
Jasaka, ka klases kolektivs jauninos nelapbprat pienem, bet ari atkarigs no klases. Tomer man vairak izskatas, ka Tu pati vairak sevi noskano, ka neviens ar Tevi negrib draudzeties, tad pati ari uzreiz ta atbildi. Varbut parejos nedaudz atbaida tas, ka Tu sevi nostadi - it ka Tu butu paraka, pieaugusaka neka vini, berni.
kristjiks
(39) [01.04.2012 - 20:00]
Man tā bija, kad mācījos 11/ 12 klasē. Bija viena bff, kura pārcēlās uz citu pilsētu. Pārējie klasesbiedri iedalījās- ''ir normāli'' un ''bērnudārzs''. Tā, kā pēc dabas esmu intraverta, tie divi vidusskolas gadi nebija nekādi ekstra- patīkamie. It kā bija ar ko pakomunicēt, ja vajadzēja, bet draudzību tā arī nevienu jaunu neizveidoju.
Tagad- ar šodienas prātu- to visu atceroties, domāju, ka būtu bijis prātīgāk laiku veltīt mācībām, nevis vnk nosist neko īpašu nedarot. Bet tas ūdens jau tik sen aiztecējis.
Iesaku Tev brīvo laiku tieši tā arī pavadīt- mācies, bet jaunas draudzības jau pašas izveidosies, ja vien pati tam ļausies.
Nav nepareizu atbilžu. Ir tikai nepareizie jautājumi!
miumiu
(44) [01.04.2012 - 19:56]
Es ta īsti nesapratu, tu saki, ka tev nav par ko ar viņiem runāt- tātad pati negribi? Vai arī toemēr gribi, bet nezini kā iesākt? Te ir būtiska atšķirība
Anonīmais komentārs
[01.04.2012 - 19:46]
Sveikas meitenes, man ir tada problēma - ļoti grūti komunicēt ar saviem klases biedriem, nomainīju skolu un tā un varu teikt, ka īsti esmu sadraudzējusies tikai ar vienu puisi, ar pārējiem cilvēkiem man vispār nav par ko runāt, liekas viņi diezgan bērnišķīgi un tā, vecajā skolā bija draugi ar kuriem varēju runāt par visu ieskaitot lielās problēmas mājās un tā, tgd nekā, ar daziem var eikt vispār neesmu runājusi, nav tā, ka mani kāds apceltu, bet ir visai grūti staigāt vienai un pavadīt tos garos starpbrīžus vienkārši vienatnē, kā jūs ieteiktu risināt to visu? vai varbūt tiesam bav tam tik liela nozīme? Ārpus skolas jau draugi ir un viss ir kārtība, man vienkārši šķiet, ka ja vispār nesaskan, tad ko ta man līst virsū, ja īšti nav ko teikt, ko teiksies jūs?