Tik daudz lasīts par to, ka tiekam pamestas, paliekam vienas. Domāju, ka mani jau tas nskars, jo, redz, lielā mīlestība.....bet, no šodienas arī es esmu palikusi viena. Sirds salauzta, galva pilna ar domām. Gribējās padalīties sāpēs. Gāja visādi, slikti , labi, bet vienmēr kaut kā tas tik pārdzīvots, bet tgd tas ir VISS. Nespēju aptvert. Ko darīt? Kur lekt? tik daudz kas atgādina par viņu...
Kā aizmirst tos mirkļus, kad biju ar viņu? Kā pardzīvot šīs sāpes?
rozite
(43) [18.05.2012 - 10:17]
nekas nenāk viegli, neko nevar uzreiz aimirst. varbūt mēģini saskaitīt plusus, kad nēsat vairs kopā, jo dažreiz cilvēki ir kopā jau pieraduma pēc un pat nemana, kad atiecības ir sen izirušas.
galvenais neiegrimsti debrasijā, nodarbni sevi ar kaut ko. patiešām palīdz sevis lutināšana tikt pāri zaudējumam. tulīt sāksies vasara, sāksies vasaras baļuki un izklaides pie dabas. aizbrauc pie jūras pastaigājies, kākraz brīvdienās sola siltu labu laiku, vismaz galvu izvēdini
esmu laimīga sieviņa ,māte un laba draudzene jums ;)
gingalinga
(35) [18.05.2012 - 01:41]
Paldies meitenes par atbalstu. Turēšos!
kristjiks
(39) [17.05.2012 - 23:15]
Kā kuram cilvēkam, bet mani šīs bēdīgās domas parasti atlaiž nedēļas- divu laikā. Tad lēnām viss pierimst, ir pieeņemts un var domāt par turpmāko- ko darīt, ko ne.
Esi stipra un tici sev!
Nav nepareizu atbilžu. Ir tikai nepareizie jautājumi!
llenoks
(37) [17.05.2012 - 22:08]
Sakuma pieversies sev,kop sevi,rupejies par sevi,lutini,saposies,katru ritu uzsmaidi spoguli sev un pasaki,ka esi forsha,skaista un vnk burviga Izklaidejies.Galvenais saudze sevi un apzinies,ka esi vel jauna un satiksi vel savu milestibu-galvu augsha un viss bus labi
miumiu
(44) [17.05.2012 - 21:57]
Ja būtu zāles, anistētiķis, kas mazina mīlas sāpes, esmu pārliecināta- tās būtu vienas no pieprasītākajām. Diemžēl, tādu zāļu nav. Vienīgais, kas dziedē, tikai un vienīgi laiks.
Turies! un zini, ka nāks jauna ēra. Būs vēl citi mīlas stāsti!
gingalinga
(35) [17.05.2012 - 20:01]
Tik daudz lasīts par to, ka tiekam pamestas, paliekam vienas. Domāju, ka mani jau tas nskars, jo, redz, lielā mīlestība.....bet, no šodienas arī es esmu palikusi viena. Sirds salauzta, galva pilna ar domām. Gribējās padalīties sāpēs. Gāja visādi, slikti , labi, bet vienmēr kaut kā tas tik pārdzīvots, bet tgd tas ir VISS. Nespēju aptvert. Ko darīt? Kur lekt? tik daudz kas atgādina par viņu...
Kā aizmirst tos mirkļus, kad biju ar viņu? Kā pardzīvot šīs sāpes?