Esmu dilemmas priekšā..nesen apprecējos ar puisi kuru pirms laulības bijām kopā 5cus gadus Bijām runājuši par to,ka pēc kāzām ilgi garumā nevilksim ar mazuli,jo gribam veidot ģimenīti,mans vīrs mazuli ļoti grib,es protams arī,bet kā vnm ir BET...nākamā gada jūnijā abi beidzam augstskolas. Atceros cik stresaina biju kad beidzu koledžu,baidos ,ka pie bakalaura darba izstrādes būs tas pats,un ja palikšu stāvoklī ar visu stresu un pārējo kas ietilpst pie šī darba izstrādes,varētu kaitēt mazulim. Gribu visu izdarīt pareizi,bet kad ieminos vīram par šo tēmu redzu viņa acīs bailes,ka nolemšu mazuļa radīšanas plānus atstāt uz vēlāku..protams,viņš saka kā es gribēšu tā arī būs un viņš mani atbalstīs,bet vnm piebilst,ka nav ko vilkt garumā un ,ka viss būšot kārtībā Zinu,ka daudzas mammītes ir ar visiem punčiem beigušas skolu,bet par ko es baidos?
Kā bija jums kuras ar visu punci beidz augstskolu,kā jums gāja ar Bakalaura darba rakstīšanu,kā visi grūtniecības simptomi to ietekmēja?
olimpija
(36) [30.10.2012 - 13:08]
Pievienojos kerijai. Tada gadijuma tiesam nav par ko satraukties, nosausi abus zakus ar vienu savienu.
kristy26
[30.10.2012 - 10:22]
Man pirmo reizi galva ir tik daudz pretrunigu domu,kuras reize liekas gan parezias gan nepareizas,un nesaprotu kas butu pareizi-jo tas tomer ir svarigs lemums...ar to PCOS ir ta,ka grutnieciba noteikti tik atri nemaz neiestasies,un si iemesla del vrb ir verts meginat,nevar jau zinat,vrb stavokli palieku tikai pec gada vai vel ilgaka laika.
tik sasoditi labi
kerija_
(36) [30.10.2012 - 09:52]
kristy26, es ieteiktu vnk paļauties uz likteni. ja es pareizi atceros, tad Tev līdzīgi kā man bija problēmas ar policistiskām olnīcām, tāpēc iespēja, ka mazulis pieteiksies pie pirmā mēģinājuma, ir ļooooti minimāla. tāpēc es Tavā vietā jau tagad sāktu dzimumdzīvi bez izsargāšanās un gan jau pēc pāris mēnešiem mazulis pieteiktos un tad augstskolu sanāktu beigt ap grūtniecības sākumu/vidu. un beigu posms jau būtu mierīgs, kad bakalaurs pabeigts.
kristy26
[30.10.2012 - 09:47]
Es nesatraucos par to,ka varetu nebeigt-noteikti pabeiksu,ja dzive kadu skersli neliks.un es studeju neklatieni.
Briziem jau liekas,ka virs mazuli tik loti grib,ka nedoma vairs ne par ko citu,jo mes varot ar visu tikt gala. Lai gan es saprotu kadel vins tik loti baidas atlikt to visu uz velaku..man ir PCOS viena olnica,un tiksana pie mazula var but apgrutinata,taka vins doma,ka ir laicigi jasak,jo uzeiz tas tapat mums noteikti varetu neizdoties. Esmu gadu citigi arstejusies,driz vizite pie arsta,redzes kas man tur ir mainijies.
tik sasoditi labi
olimpija
(36) [29.10.2012 - 23:39]
Nu, man nebija tada problema, bet Tu nebaidies, ka, ja paliksi stavokli, tad vari nebeigt vispar? Proti, paliekot stavokli, var gadities, ka naktos nemt akademisko gadu, piedzimtu mazais, tad klatienes studijas butu neiespejamas gandriz. Protams, lauliba jusu, bet vai nav tik ta, ka virs skata vairak savas personigas intereses.
Par stresu runajot, daudzi saka, ka stress loti ietekme mazuli, mazulis busot nemierigs, raudains u.t.t. Man bija ta, ka grutniecibas laika bija loti daudz stresa un ne par kadiem struntiem, tuvinieki mani bridinaja, ka ta kaitejot mazajam. Protams, es meginaju iespeju robezas savaldities, bet nekad netureju ieksa to, kas bija sakrajies. Beigas piedzima loti mierigs, dzivespriecigs berns. Nezinu, vai tas ir tadel, ka netureju visu ieksa vai vnk manam mazajam tads raksturs, starpcitu, tikpat mierigs un lielisks vins ari ir gadu pec dzimsanas.
kristy26
[29.10.2012 - 20:30]
Sveikas topošās un esošās māmiņas!
Esmu dilemmas priekšā..nesen apprecējos ar puisi kuru pirms laulības bijām kopā 5cus gadus Bijām runājuši par to,ka pēc kāzām ilgi garumā nevilksim ar mazuli,jo gribam veidot ģimenīti,mans vīrs mazuli ļoti grib,es protams arī,bet kā vnm ir BET...nākamā gada jūnijā abi beidzam augstskolas. Atceros cik stresaina biju kad beidzu koledžu,baidos ,ka pie bakalaura darba izstrādes būs tas pats,un ja palikšu stāvoklī ar visu stresu un pārējo kas ietilpst pie šī darba izstrādes,varētu kaitēt mazulim. Gribu visu izdarīt pareizi,bet kad ieminos vīram par šo tēmu redzu viņa acīs bailes,ka nolemšu mazuļa radīšanas plānus atstāt uz vēlāku..protams,viņš saka kā es gribēšu tā arī būs un viņš mani atbalstīs,bet vnm piebilst,ka nav ko vilkt garumā un ,ka viss būšot kārtībā Zinu,ka daudzas mammītes ir ar visiem punčiem beigušas skolu,bet par ko es baidos?
Kā bija jums kuras ar visu punci beidz augstskolu,kā jums gāja ar Bakalaura darba rakstīšanu,kā visi grūtniecības simptomi to ietekmēja?