Kur šajā valstī meklēt pēc palīdzības un taisnības?
ingaz82 [18.05.2013 - 23:39]
Es rakstu šo bezizejas situācijas vadīta un ceru, ka tā ne tikai palīdzēs man pašai rast kaut kādu risinājumu un cerību dzīvei, bet atvērs acis un kapos kā brīdinājums citiem. Taču pats galvenais, ko vēlos panākt – lai maniem bērniem būtu jumts virs galvas, ēdiens un nākotne.
Pirms gada un 3 mēnešiem mūsu ģimenē piedzima trešais bērniņš. Vēloties nodrošināt bērniem pienācīgus dzīves apstākļus un plānojot ģimeni, bijām paņēmuši kredītu lielāka dzīvokļa iegādei. Ekonomiskās, politiskās, attiecību un visādas citādas krīzes dēļ šobrīd esmu palikusi pie drumslās sasistas siles un nezinu, kā tālāk dzīvot, kā izdzīvot, kā skatīties acīs saviem bērniem un kā viņus pabarot. Ģimenes apgādnieks šobrīd vairs nedzīvo ar mums un esmu palikusi viena ar trim bērniem. Kredīta maksājumus segt nevaram un arvien dziļāk iestiegam purvā. Bankas, kas izsniedzot aizdevumu bija tik atsaucīgas, tagad mūs ir iedzinušas lamatās, pieprasa naudas atmaksu un draud ar izlikšanu no dzīvokļa. Katru mēnesi liela daļa ienākumu aiziet šai bankai, taču summa neesot pietiekama, lai saglabātu jumtu virs galvas. Esam pilnībā atkarīgi no banku „garastāvokļa” un pēc mēneša mums dzīvoklis laikam būšot jāatstāj. Bērni man bieži jautā, kādēļ es raudu, kādēļ mēs neejam uz kādiem pasākumiem, viņi jau vairs necer uz kārumiem vai jaunām mantām – arī viņi ir samierinājušies un tas skumdina visvairāk.
Protams, daudzi varētu teikt, ka tādu gadījumu kā mans ir neskaitāmi un pašai vien jātiek ar saviem parādiem galā, bet jūtos, kā cīnoties pret sienu. Varbūt kādam no lasītājiem būs kāds konkrēts padoms, kā rīkoties, kādā institūcijā vērsties, kam galu galā sūdzēties, kad jūti, ka Tevi kā cilvēku ne vien neciena, bet arī pilnībā pakļauj un atņem rīcības brīvību.
Esmu vērsusies pēc palīdzības pašvaldībā, rakstījusi vēstules ministriem, bet nekādas īpašas reakcijas. Kā viņi uzzina, ka sūdzos par šo banku, atbildes sāk palikt samudžinātākas un galu galā nonākam pie tā, ka bankai ir visas tiesības tā rīkoties. Un mans pienākums ir ar to samierināties.
Varētu veikt kādu pētījumu, apzinot un saskaitot tos cilvēkus, kuri ir nonākuši Skandināvu banku gūstā un neredz izeju. Šos cilvēkus noteikti nevar uzskatīt par pilntiesīgiem Latvijas iedzīvotājiem, jo dzīves jēga un jebkura darbība ir vērsta tikai uz to, lai izpatiktu bankai, samaksātu bankai un vēl pateiktu paldies bankai. Es saviem bērniem tādu dzīvi nenovēlu, bet salīdzinot cilvēka mūža ilgumu ar kredīta mūža iespējamo termiņu, nākas secināt, ka šī verdzība tiek pārmantota un tas šķiet bezcerīgi.
Vēlos vērsties pie jebkura, kas var palīdzēt ar padomu, iedrošināt, pateikt priekšā – kur ir izeja? Esmu darījusi un darīšu visu, lai pierādītu, ka arī es un mani bērniņi ir cilvēki.
olimpija
(36) [21.05.2013 - 16:02]
Par kaut kadiem bankrotiem nezinu, bet man radas ideja. Ielaid dzivokli irniekus, ar ires maksu varesi nosegt bankas maksajumus un paturet dzivokli. Pasai ir kadi ienakumi? Lai vari noiret mazu dzivokliti pasai un berniem. Pat ja ir vienistabu dzivoklis, galvenis lai ir jumts zem galvas un maize ko paest. Gan jau ari no bernu teva var dabut kadus alimentus. Varbut padoma par dosanos pelna uz arzemem, bernus var atstat pie vecakiem kadu laiku un iestradjoties velak parcelt pie sevis. Nu, vismaz es apsvertu sadus variantus.
miumiu
(44) [21.05.2013 - 00:31]
Cik zinu par privātpersonas bankrotu, tad tev jābūt vismaz 6 mēn.ofic ienākumiem, ne mazākiem par min.algas apmērā. Ja process uzsākas, tad, pēc vienošanās, 3 gadus būs jāmaksā 30 % no ienākumiem. Pēc šiem te 3 gadiem nekādu parādsaistību vairs nebūs. TAČU, dzīvojamās platības problēmu tas netarisina!
Ok, pašvaldībai tev vajadzētu nodrošināt ar dzīvesvietu (soc.dzīvokli) un visādiem pabalstiem, kā daudzbērnu māmiņai (kkādas brīvpusdienas skolā utt)
Vēl, ir kāda ne īpaš jauka iespēja. Pārvākties uz dzīvesvietu ārpus ES. Tur tev neviens tiesu izpildītājs klāt netiks. Bet, vai tev ar 3 bērniem tāds risks būtu pieņemams? Varbūt, meklē iespēju, piem., Norvēģijai lūgt kaut kādu politisko/ ekonomisko patvērumu. Tas, laikam, varētu būt pirmais tāds gadījums no LV, taču kaut kas man liek domāt, ka skaisti noformulējot visu var panākt. Par patvērumiem- tā ir tikai fantāzija par tēmu. Neko par tādām lietām daudz nezinu.
Inga, man ļoti par tevi sirds sāp. Godīgi sakot, par visiem šādiem gadījumiem sāp, jo neviens cits kā valsts nav pie vainas. Nevinam politiķim vieglās kreditēšanas iespējas, uzpūstais nekust.īp. cenu burbulis kam noteikti sekos krīze, nelikās aizdomīgi un neviens to nekādā veidā nemēģināja apturēt vai ierobežot. Diemžēl, kolektīvā atbildība=bezatbildība. Tais laikos šausminājos par agresīvajām reklāmām, kad tev no visām pusēm skandināja- aizņemies! aizņemies! Ja nedzīvo krutā dzīvoklī, nebrauka ar nullītes auto, nevalkā krutākās lupatas un vismaz reizi gadā nebrauc uz ārzemēm atpūtā, tad tu neesi viens no mums- stilīgajiem un laimīgajiem. Tu iekriti.
Novēlu tev nenormālāko pacietību un asu prātu. Kad izkulsies no šīs ķibeles, tad ta būs mācība uz visiem laikiem gan tev, gan bērniem.
bubis
(35) [20.05.2013 - 19:56]
nesen saskāros ar šo bankrotu lietu tuvu cilveku vidū, tur bija tā, ka no maxājumiem gan neviens nevienu nekad netaisās atbrīvot bet maxājamā summa kudi samazinājās, man zināmajā gadijumā bija tā ka parāda summai vajadzēja būt 5 tūkstošiem, lai šo procesu varētu uzsākt.
pameklē kādu bezmaxas jurista konsultāciju, apjautajies par šo lietu, varbut ka kautkas izdodas šādā ceļā
Mr. Holy Deer
[20.05.2013 - 13:45]
Es arī dzirdēju par to "bankrotēšanas" processu Latvijā, bet neesmu pārliecināts, vai šī procedūra tika ieviesta un kādas tur iespējas ir = vari pamēģināt pameklēt un palasīt internetā.
Bet principā šādā situācijā bankas ir tiesīgas rīkoties saskaņā ar likumdošanu pat līdz izmešanu uz ielas...
BTW, vai šī banka nepiedāvā iespēju uztaisīt "kredītu brīvdienas" = kad tu maksā tikai procentus noteiktā laika periodā??? Varbūt ir vērts ar viņiem parunāt par šādu iespēju?...
...all animals are equal but some animals are more equal than others....
Coryn
(31) [19.05.2013 - 11:19]
Sveika! Jūtu līdzi! Žēl, ka mūsu valsts nemaz nerūpējas par savu demogrāfisko stāvokli un tik pavirši attiecas pret ģimenēm. Nav brīnums, ka šo "bedri" cilvēki pamet! Vienu brīdi dzīvoju anglijā, bet dzīve piespieda atgriezties, tur es satiku sievieti, viņa ar dēlu pirms gadiem 5 pameta latviju (rīgu), iemesls bija tāds, ka viņas dēls nespēja izmaksāt kredītu par dzīvokli (gluži kā šajā situācijā), bet tai sievietei nebija pietakami liela pensija, lai samaksātu par savu dzīvokli, tāpēc viņi devās uz angliju. Lai kredītu piedzinēji viņiem neatņemtu pēdējās bikses, sievietes dēls pasludināja sevi par bakrotu, un tad arī visi lika mierā šo ģimeni.
Iespējams, Tu varētu izpētīt šo variantu kā izeju, bet saku uzreiz, tā ģimene pasludināja sevi par bankrotu nedaudz nelegālā ceļā, viņiem esot kaut kāda firma palīdzējusi. Tā sieviete man tikai teica to, ka viņas dēls šo firmu caur internetu atrada. Papēti, varbūt kas sanāk!
Lai Tev un Tavai ģimenei viss izdodas!
Wanting to be someone else is a waste of the person you are.
ingaz82
(42) [18.05.2013 - 23:39]
Es rakstu šo bezizejas situācijas vadīta un ceru, ka tā ne tikai palīdzēs man pašai rast kaut kādu risinājumu un cerību dzīvei, bet atvērs acis un kapos kā brīdinājums citiem. Taču pats galvenais, ko vēlos panākt – lai maniem bērniem būtu jumts virs galvas, ēdiens un nākotne.
Pirms gada un 3 mēnešiem mūsu ģimenē piedzima trešais bērniņš. Vēloties nodrošināt bērniem pienācīgus dzīves apstākļus un plānojot ģimeni, bijām paņēmuši kredītu lielāka dzīvokļa iegādei. Ekonomiskās, politiskās, attiecību un visādas citādas krīzes dēļ šobrīd esmu palikusi pie drumslās sasistas siles un nezinu, kā tālāk dzīvot, kā izdzīvot, kā skatīties acīs saviem bērniem un kā viņus pabarot. Ģimenes apgādnieks šobrīd vairs nedzīvo ar mums un esmu palikusi viena ar trim bērniem. Kredīta maksājumus segt nevaram un arvien dziļāk iestiegam purvā. Bankas, kas izsniedzot aizdevumu bija tik atsaucīgas, tagad mūs ir iedzinušas lamatās, pieprasa naudas atmaksu un draud ar izlikšanu no dzīvokļa. Katru mēnesi liela daļa ienākumu aiziet šai bankai, taču summa neesot pietiekama, lai saglabātu jumtu virs galvas. Esam pilnībā atkarīgi no banku „garastāvokļa” un pēc mēneša mums dzīvoklis laikam būšot jāatstāj. Bērni man bieži jautā, kādēļ es raudu, kādēļ mēs neejam uz kādiem pasākumiem, viņi jau vairs necer uz kārumiem vai jaunām mantām – arī viņi ir samierinājušies un tas skumdina visvairāk.
Protams, daudzi varētu teikt, ka tādu gadījumu kā mans ir neskaitāmi un pašai vien jātiek ar saviem parādiem galā, bet jūtos, kā cīnoties pret sienu. Varbūt kādam no lasītājiem būs kāds konkrēts padoms, kā rīkoties, kādā institūcijā vērsties, kam galu galā sūdzēties, kad jūti, ka Tevi kā cilvēku ne vien neciena, bet arī pilnībā pakļauj un atņem rīcības brīvību.
Esmu vērsusies pēc palīdzības pašvaldībā, rakstījusi vēstules ministriem, bet nekādas īpašas reakcijas. Kā viņi uzzina, ka sūdzos par šo banku, atbildes sāk palikt samudžinātākas un galu galā nonākam pie tā, ka bankai ir visas tiesības tā rīkoties. Un mans pienākums ir ar to samierināties.
Varētu veikt kādu pētījumu, apzinot un saskaitot tos cilvēkus, kuri ir nonākuši Skandināvu banku gūstā un neredz izeju. Šos cilvēkus noteikti nevar uzskatīt par pilntiesīgiem Latvijas iedzīvotājiem, jo dzīves jēga un jebkura darbība ir vērsta tikai uz to, lai izpatiktu bankai, samaksātu bankai un vēl pateiktu paldies bankai. Es saviem bērniem tādu dzīvi nenovēlu, bet salīdzinot cilvēka mūža ilgumu ar kredīta mūža iespējamo termiņu, nākas secināt, ka šī verdzība tiek pārmantota un tas šķiet bezcerīgi.
Vēlos vērsties pie jebkura, kas var palīdzēt ar padomu, iedrošināt, pateikt priekšā – kur ir izeja? Esmu darījusi un darīšu visu, lai pierādītu, ka arī es un mani bērniņi ir cilvēki.