Pēdējo pāris nedēļu laikā jūtos vientuļa, nevajadzīga un atstumta.. Man ir partnetis un 2,5 gadus vecs dēliņš.. Ir sajūta ka esmu iesprostota 4 sienās, neko citu neredzu kā mājas un darbu... Visu nedēļu stradāju, no rītiem nedaudz laiks mazajam... brīvdienās pārsvarā esmu tikai es un mazais... Draugs savus draugus nostāda augstāk par mums... Kad esam kopā ir jauki un skaisti... Kā viņš kaut kur dodas neesmu vajadzīga, par mani tiek aizmirsts... vai arī sākas sarunas par to ka mazais tik garus braucienus neizturēs un visu laiku mašīnā čīkstēs... Varu sēdēt, uztraukties un domāt vai ar viņu viss būs kārtībā... Vai draugi nepavilks un kādu pasēdēšanu un tas neievilksies līdz nākamajam rītam... Viņš labprāt uzklausa citu bēdas un dod padomus, uzmundrina... Kad mēs sarunājamies un stāstu ka man pietrūkst laika ar viņu, dzirdu tekstus ka nevaram visu laiku būt kopā... ka viņš pie draugiem brauc (2h attālumā) darba darīšanās nevis lai izklaidētos... Strādājam katrs savā maiņš, pa nedēļu satiekamies tikai tik daudz cik no rīta un naktī kad atgriežos no darba... Ir sajūta ka neesmu nevienam vajadzīga, stāstīt cilvēkiem par savām sajūtām negribu, lai nav jāklausās pārmetumi un noniecināšana... es esmu tikai cilvēks... arī man ir vajadzīga uzmanība... arī man ir vajadzīgas pārmaiņas... Iekšēji ir sajūta ka vēl pāris soļi un tulīt jau būs bezdibeņa mala...
Vienīgais kādēļ vēl turos ir mazais, cenšos būt stipra... bet spēka vairs nav atlicis daudz...
Nevēlos šķirties no šī cilvēka.. kā jau minēju jūtos laimīga kad esam kopā... bet vientuļa kad viņš kaut kur dodas...
Un pat ja sāktu apsvērt domu par škiršanos, netikšu viena galā ar visu... maksājumi, darbs, bērns... Neeatrodos LV lai man kāds šeit varētu palīdzēt... palikšu viena ar bērnu uz rokām...
trallala
[18.09.2017 - 20:35]
Bērns paaugsies,būs vieglāk. Arī vīrietim būs interesantāk ar lielāku dēlu visādas vīriešu lietas darīt. Ja ir kāds tuvs cilvēks kam pastāstīt par savām sajūtām,izrunājies,paliks vieglāk(mamma,māsa,tuva draudzene). Vīram visas savas bēdas uzkraut nevajag,sabīsies un bēgs vairāk prom no tik problemātiskas sievietes
do re mi.....
vientuljaa
(34) [29.07.2017 - 20:27]
Pēdējo pāris nedēļu laikā jūtos vientuļa, nevajadzīga un atstumta.. Man ir partnetis un 2,5 gadus vecs dēliņš.. Ir sajūta ka esmu iesprostota 4 sienās, neko citu neredzu kā mājas un darbu... Visu nedēļu stradāju, no rītiem nedaudz laiks mazajam... brīvdienās pārsvarā esmu tikai es un mazais... Draugs savus draugus nostāda augstāk par mums... Kad esam kopā ir jauki un skaisti... Kā viņš kaut kur dodas neesmu vajadzīga, par mani tiek aizmirsts... vai arī sākas sarunas par to ka mazais tik garus braucienus neizturēs un visu laiku mašīnā čīkstēs... Varu sēdēt, uztraukties un domāt vai ar viņu viss būs kārtībā... Vai draugi nepavilks un kādu pasēdēšanu un tas neievilksies līdz nākamajam rītam... Viņš labprāt uzklausa citu bēdas un dod padomus, uzmundrina... Kad mēs sarunājamies un stāstu ka man pietrūkst laika ar viņu, dzirdu tekstus ka nevaram visu laiku būt kopā... ka viņš pie draugiem brauc (2h attālumā) darba darīšanās nevis lai izklaidētos... Strādājam katrs savā maiņš, pa nedēļu satiekamies tikai tik daudz cik no rīta un naktī kad atgriežos no darba... Ir sajūta ka neesmu nevienam vajadzīga, stāstīt cilvēkiem par savām sajūtām negribu, lai nav jāklausās pārmetumi un noniecināšana... es esmu tikai cilvēks... arī man ir vajadzīga uzmanība... arī man ir vajadzīgas pārmaiņas... Iekšēji ir sajūta ka vēl pāris soļi un tulīt jau būs bezdibeņa mala...
Vienīgais kādēļ vēl turos ir mazais, cenšos būt stipra... bet spēka vairs nav atlicis daudz...
Nevēlos šķirties no šī cilvēka.. kā jau minēju jūtos laimīga kad esam kopā... bet vientuļa kad viņš kaut kur dodas...
Un pat ja sāktu apsvērt domu par škiršanos, netikšu viena galā ar visu... maksājumi, darbs, bērns... Neeatrodos LV lai man kāds šeit varētu palīdzēt... palikšu viena ar bērnu uz rokām...