Masturbācija laulāto seksuālajos kontaktos

Masturbāciju definē kā „seksualitāti vienatnē". Pieaugušo masturbācijas cēlonis ir psihiska vientulība (piemēram, kompleksi). Tieši šī psihiskā vientulība izraisa masturbāciju. Bet tā bieži izpaužas arī laulāto seksuālajos kontaktos, kaut arī partnerim vai partnerei par to nav ne jausmas. Tad to var saukt par „psiholoģisko masturbāciju". Tā dod iespēju apbrīnojami daudziem pāriem pastāvēt, kaut arī diezgan nožēlojamā veidā...

Vīram vai sievai ir vajadzīgas „dažas specifiskas izdarības", lai sasniegtu orgasmu. Vai arī vienam no partneriem jāsauc talkā iztēle, lai īstenotu dzimumaktu. Minēšu pāris gadījumus:

• Vīrietis domā par citu sievieti;

• Sieviete domā par citu vīrieti;

• Vīrietim ir jājūt, ka viņš ir pakļauts;

• Vīrietim „domās" jābūt pret sievieti brutālam; viņš iztēlojas, ka to sit, kaut gan ārējā uzvedībā no tā nekas nav manāms;

• Sieviete iedomājas, ka tiek izvarota;

• Vīrietis domā par kaut ko pavisam citu, nevis par savu partneri; piemēram, viņš iedomājas, ka pātago sievietes(sadisms);

• Vīrietim jādomā par sieviešu cimdiem, apaviem, apakšveļu u.c (fetišisms);

• Sievietei katrā gadījumā jāiedomājas, ka viņas vīrs ir sieviete (sieviešu homoseksuālisma gadījums)

Šādās situācijās viens no partneriem atdodas pats savai vientuļajai iztēlei. Viņš „psihiski" atraujas no dzimumakta, kuram fiziski patlaban nododas. Tātad pie apmierinājuma noved nevis seksuāla saplūsme, bet tikai psiholoģiskas fantāzijas. Tā ir visparastākā nespēja, kaut arī ārēji šķiet, ka pāra attiecības ir „normālas".

Bieži gadās, ka partneris ir spiests masturbēt partneri. Ļoti daudzas sievietes spēj sasniegt apmierinājumu tikai tad, ja pieskaras viņu klitoram. Tehniski tātad tā ir vīrieša izdarīta masturbācija. Psiholoģiski tā nav nekāda masturbācija, ja vien sieviete šajā gadījumā nevēršas pie kāda iztēles objekta.

Seksualitātē, tāpat kā daudzās citās jomās, pirmām kārtām svarīgs ir psihiskai stāvoklis.