10 draudi nodarbojoties ar neaizsargātu seksu.

Spontāns sekss, neapšaubāmi, sniedz īpašu baudu. Draivs, adrenalīns – tas viss dod intīmajai tuvībai jūtīgumu. Bet kādus draudus nodara neaizsargāts sekss sievietei – īpaši tajā gadījumā, ja partneris nav pastāvīgs? Par to Kleoo.lv lasītājām stāsta ārsts-ginekologs. Sekss ir galvenais attiecību starp vīrieti un sievieti veidotājs. Tas ir ne tikai patīkams, bet arī noderīgs, jo noņem stresu un palīdz uzlabot veselību. Taču biežā saslimšana ar dažādām seksuāli transmisīvajām slimībām liek aizdomāties par nepieciešamību aizsargāt savu intīmo dzīvi un veselību.

Ko nozīmē neaizsargāts sekss?

Ar terminu „neaizsargāts sekss” sapratīsim jebkuru seksuālā kontakta formu (vaginālā, anālā, orālā) bez aizsarglīdzekļu izmantošanas:
tradicionālā vīriešu prezervatīva;
sieviešu prezervatīva – viegla poliuretāna veidojums, kas atgādina maksts formu, ar diviem fiksējošiem gredzeniem;
maksts diafragmas – lateksa kupols ar speciālu noturošu spirāli.
Bieži vien jēdziens „Neaizsargāts sekss” asociējas:
- ar brīvām attiecībām,
- biežu partneru maiņu,
- lielu partneru daudzumu vienlaikus.
Taču jāatzīmē, ka vienas nopietnas noturīgas attiecības nenodrošina drošu seksu. Runa ir par atklātu laulību, kur sieviete dažkārt pat nenojauš, ka viņas vīrs vai partneris uztur dzimumsakarus arī ar citām skaistā dzimuma pārstāvēm, aizmirstot, ka eksistē prezervatīvs. Riska grupā ietilpst arī jaunas meitenes, kuras agrāk nav dzīvojušas dzimumdzīvi, kurām pirmā seksuālā pieredze bez prieka var atnest negaidītus pārsteigumus.
Kādas ir sekas, nodarbojoties ar neaizsargātu seksu, skaistā dzimuma pārstāvēm?

1. Baltie ziedi jeb sēnīte.

Pati banālākā problēma, kas var rasties neaizsargāta seksa rezultātā, ir vulvovaginīts – maksts un ārējo dzimumorgānu iekaisums. Sievieti turklāt satrauc izdalījumi ar nepatīkamu aromātu (baltie ziedi) un nieze.
Galvenokārt vulvovaginīta iemesls ir trihomoniāze. Šī saslimšana, kas tiek pārnesta dzimumdzīves laikā, nav bīstama dzīvībai, taču nepieciešama rūpīga izmeklēšana un ārstēšana.
Ja pēc 1-4 dienām pēc dzimumkontakta jums parādījās baltie ziedi, jāvēršas pie ginekologa.

2. Hroniskas sāpes.

Atšķirībā no trihomoniāzes, kas iekļūst sieviešu dzimumorgānu gļotainajā apakšējā daļā, lielākais vairums dzimuminfekciju ierosinātāju, kas zināmi mūsdienās (hlamīdijas, ureaplazmas, mikoplazmas, gonokoki u.c.) bojā virsējās daļas: dzemdes kanālu, dzemdi un piedēkļus (olnīcas un olvadus).
Tā rezultātā pēc 7-14 dienām pēc neaizsargāta seksa rodas iekaisums un raksturīgas sūdzības: sāpes, paaugstināta ķermeņa temperatūra, strutojoši izdalījumi. Ja infekciju laikus neārstē, tad sāpes var kļūt pastāvīgas, traucēt seksa laikā.
Ja ir lielas hroniskas iegurņa sāpes vajadzētu veikt izmeklēšanu uz dzimuminfekcijām: hlamīdijām, ureaplazmām, mikoplazmām, gonokokiem.

3. Nevēlama grūtniecība.

Mātes realizācijas sākums visām skaistā dzimuma pārstāvēm ir ļoti nozīmīgs brīdis dzīvē. Taču neapdomīgas darbības dažkārt maina visus plānus. Neaizsargāta seksa laikā var iestāties neieplānota grūtniecība un aborts, kā rezultātā sievieti bieži vien nomoka zaudējuma izjūta, vainas apziņa, aizvainojums attiecībā pret partneri. Blakus psiholoģiskajām ciešanām, grūtniecības pārtraukšanai ir arī medicīniski aspekti. Kā aborta rezultāts var būt hormonālie traucējumi, kas veicina neauglību.

4. Neizstaigāta grūtniecība.

Iestājoties neplānotai grūtniecībai pēc neaizsargāta seksa, grūtniecības attīstība bieži vien ir apdraudēta, ja sieviete slimo ar kādu dzimuminfekciju . Atsevišķi ierosinātāji (baktērijas, vīrusi), tai skaitā tie, kas tiek nodoti dzimumdzīves ceļā, var iekļūt caur placentu no mātes organisma auglī un provocēt spontāno abortu. Tas notiek pateicoties daudzo mikroorganismu iespējām sagraut augļa apvalka struktūru, veicinot priekšlaicīgu augļūdeņu noiešanu.
Dzimuminfekciju ietekme uz augli ir atkarīga no grūtniecības ilguma, veida un ierosinātāju daudzuma, mātes slimības ilguma, viņas imunitātes un citiem faktoriem.
Ņemot vērā placentas barjeras veidošanos, pirmais grūtniecības trimestris tiek uzskatīts kā visbīstamākais pret jebkura veida infekcijām. Šajā laikā visraksturīgākais grūtniecības sarežģījums, ja sievietei ir kāda seksuāli transmisīvā slimība, ir spontānais aborts.
Saistībā ar lielo risku piedzīvot spontāno abortu, ja grūtniecība norit uz seksuāli transmisīvo slimību fona, vajadzētu ļoti uzmanīgi plānot grūtniecību. Sākumā vajadzētu iziet pilnīgu izmeklēšanu pie ginekologa, iekļaujot infekciozo skrīningu, lai, ja ir kāda infekcioza saslimšana, tiktu nozīmēta ārstēšana.

5. Olvadu necaurlaidība.

Lielākā daļa no zināmajām slimībām, kas tiek nodotas dzimumceļā (hlamīdijas, ureaplazmas, mikoplazmas, gonokoki u.c.), var kļūt hroniskas. Iznēsāta iekaisuma rezultātā mazajā iegurnī veidojas saaugums – gan starp orgāniem (dzemdi un piedēkļiem, dzemdi un urīnpūsli u.tml.), gan arī olvados..
Neaizsargāta seksa un seksuāli transmisīvo slimību rezultātā šajā gaidījumā rodas olvadu necaurlaidība un tā rezultātā neauglība .
Pacientēm, kurām konstatēta olvadu necaurlaidība, nepieciešama ilgstoša izmeklēšana un ārstēšanās pret neauglību. Bieži vien, lai likvidētu saaugumus, nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, bet šīs operācijas, kas saistītas ar olvadu necaurlaidību, ne vienmēr ir veiksmīgas. Galējās situācijās sievietes veic ekstra korporatīvo apaugļošanu (EKO), bet dažkārt mērķa sasniegšanai ir nepieciešami vairāki mēneši, pat gadi..
Secinot, vieglprātīga attieksme pret neaizsargātu seksu noved pie ilgstošas neauglības ārstēšanas, dažkārt pat bez rezultāta.

6. Ārkārtējās operācijas.

Dažkārt seksuālo slimību rezultātā sievietei nākas doties uz operāciju. Turklāt parasti iejaukšanās ir steidzama, bez iepriekšējas izmeklēšanas un sagatavošanās, sakarā ar lielajiem draudiem dzīvībai. Bieži vien ārkārtējas operācijas nākas veikt seksuāli transmisīvo slimību saasinājuma laikā, piemēram, iekaisusi gonoreja.
Ja ir gonorejas iekaisums, strutām nākot no olvadiem, tiek veicināts mazā iegurņa vēdera plēves iekaisums, kuru nereti pavada dzemdes piedēkļu strutošana un to apvienošana konglomerātos.
Ja ir iegūts pelvioperitonīts, ir iespēja attīstīties sepsei! Sakarā ar to tiek veikta mazā iegurņa skalošana, strutu atdalīšana un speciālas caurulītes – drenāžas ievadīšana, pa kuru turpmāko 3-4 dienu laikā tiks izvadīts viss pārējais sastrutojums. Olvadu strutojoša iekaisuma rezultātā bieži vien tos nākas izņemt.
Ārkārtēja iejaukšanās var tikt veikta arī hronisku dzimuminfekciju rezultātā un olvadu necaurlaidības rezultātā. Runa ir par ārpusdzemdes apaugļošanos, kuras laikā apaugļotā olšūna nevar nokļūt dzemdē un implantējas olvadā. Embrija augšana ārpus dzemdes sekmē olvada plīšanu un iekšējo asiņošanu, apdraudot sievietes dzīvību – asins zudums bieži vien sasniedz 1 litru! Šajā gadījumā tiek izņemts olvads, kurā atrodas dzīvot nespējīgais embrions.

7. Dzemdes kakla audzējs.

Mūsdienās ir pierādīts fakts, ka atsevišķas dzimuminfekcijas ir tieši vai daļēji saistītas ar papilomas vīrusa rašanos, kas provocē dzemdes kala vēža attīstību. Vīruss kavē vēža šūnu bojāeju, kas veicina strauju šo šūnu pieaugumu.
Atklājot kondilomu vai papilomu dzimumorgānu apvidū, arī pēc neaizsargāta seksa, vajadzētu veikt pārbaudi uz vēža šūnām, to konstatēšanas rezultātā, saņemot laicīgu ārstēšanu.

8. Aknu iekaisums.

Neaizsargāta seksa rezultātā var tikt traucēta aknu darbība, ko veicinājis hepatīta B un C vīruss. Inficēšanās galvenokārt notiek nonākot kontaktā ar slimā cilvēka asinīm. Risks saslimt ar šo vīrusinfekciju neaizsargāta seksa rezultātā ir 10-30%.
Ilgstošs, vairāku gadu garumā, hepatīta B un C vīruss aknas bieži vien noved pie neatgriezeniskām izmaiņām – cirozes un aknu audzēja.
Hepatīta vīrusa problēmas diagnostika var ieilgt no neredzamā posma līdz 3-6 mēnešiem, kad slimnieks jau ir inficēts, bet saslimšana analīzēs konstatēta netiek. Ir diezgan maza iespēja, apmēram 3,3%, inficēt augli, ja māte ir slima ar hepatīta vīrusu. Hepatīta vīruss nenonāk arī mātes pienā.
Turklāt, ņemot vērā iespēju inficēt mazuli barojot gadījumos, kad asiņo krūšu gali, mātei, kas slimo ar hepatīta vīrusu, tomēr nevajadzētu barot bērnu ar krūti.

9. Sifiliss.

Neaizsargāta seksa rezultātā iespējams iegūt vēl kādu ļoti nopietnu seksuāli transmisīvo slimību – sifilisu. Iespēja inficēties pēc viena dzimumakta bez prezervatīva ir gana liela, aptuveni 30%. Slimības inkubācijas periods ir - 2-6 nedēļas.
Sifilisam raksturīga lēna progresēšana, un, ja slimība laikus netiek ārstēta, tad, sasniedzot pēdējo stadiju, rodas smagi kaulu un nervu sistēmas bojājumi, iekļaujot gan galvas, gan muguras smadzeņu, ga arī citu iekšējo orgānu – sirds, aknu u.tml. bojājumus.
Sifilisa laboratoriskā diagnostika iespējama ne ātrāk, kā pēc 2-3 mēnešiem pēc inficēšanas.
Svarīgi: šajā „klusajā” periodā slimniekam ir neinficēts citus ar sifilisu.
Sievietei, kura plāno grūtniecību, laikus nepieciešams veikt izmeklēšanu, lai izslēgtu iespēju, ka viņa ir inficēta ar sifilisu un, ja ir inficēta, laikus tiktu ārstēta, jo ir iespējams inficēts bērnu caur placentu.
Iedzimtais sifiliss var izraisīt smagus orgānu bojājumus vai bērna nāvi.

10. Imūndeficīts.

Pati nopietnākā slimība, kuru var iegūt neaizsargāta seksa laikā, ir imūndeficīta vīruss (HIV) un akūts imūndeficīta sindroms (AIDS).
Imūndeficīta vīruss tiek nodots caur inficētā bioloģisko šķidrumu: asinīm, spermu, maksts sekrētu anālā seksa laikā, vaginālā vai orālā seksa laikā, arī no mātes bērnam grūtniecības laikā, dzemdībās vai barojot ar krūti.
Imūndeficīta vīrusa rezultātā seronegatīvā perioda ilgums, kad cilvēks ir inficēts un slims, bet analīzes to neuzrāda, dažkārt var būt līdz pusgadam. Imūndeficīta un AIDS ārstēšanu kavē slimības gaita.
Gūstiet baudu no pasargāta seksa, plānojiet nopietnas attiecības un grūtniecību – izmeklējiet sevi un savu partneri laikus. Novērtējiet savu veselību! Mīliet un saudzējiet savus tuviniekus!