Ārstēt vai pāries?

Ādas apsārtums, mazuļa svara zudums, āda dzeltenā krāsā... Praktiski viss iepriekš norādītais – parastas problēmas, kuras tiešā vārda nozīmē parādās jaundzimušajam pirmajās divās nedēļās un praktiski pilnībā pazūd 40 dienu laikā.

Bet lieka modrība nekaitēs. Tā kā nodrošinieties ar labu pediatru, turklāt mēģiniet viņu atrast jau pirms dzemdībām – pēc tām jums vairs nebūs laika.

Jaundzimušo fizioloģiskais svara zudums, kā likums, notiek pirmajās dienās uzreiz pēc piedzimšanas. Svara zuduma norma ir 6-8% no svara piedzimstot, maksimums 10%. Svara atjaunošanās notiek apmēram ap 10. dienu (biežāk ap 5. – 7. dienu), un tad normāli ar krūti barots bērns pieņemas svarā no 125 līdz 500 gramiem nedēļā. Pediatri parasti fizioloģisko svara zudumu saista ar ūdens zudumu elpošanas procesā (75-80%) un svīšanas procesā (20%) uz nepietiekama šķidruma saņemšanas fona. Savukārt perinatālie psihologi to skaidro ar stresu dzemdību laikā un nepietiekamām rūpēm par bērnu. Nīderlandē, valstī, kura var lepoties ar lielu skaitu dabisko dzemdību, secinājuši, ka, ja grūtniecības laikā mammas un bērna attiecības tika organizētas pareizi, jaundzimušais piedzimstot nezaudēs svaru. Šādus datus apstiprina arī perinatālās aprūpes un barošanas ar mātes krūti centra „Rožana” krievu speciālisti.

Mongoļu pleķi - vienmērīgi zilgani, bez pietūkuma, līdzīgi zilumiem, kurus mamma var konstatēt uz bērna muguras, dibena un kājām. Nenobīstieties, tie nav īstie zilumi. Tādi pleķi parasti ir austrumu tautu cilvēkiem vai tādiem, kuru senčos ir bijis kāds no austrumu tautām – tā kā izpētiet dzimtas koku. Mongoļu pleķi pakāpeniski izbalē un kļūst praktiski nepamanāmi.

Ādas apsārtums var būt dažāds. Jūs varat ieraudzīt tā saucamo toksisko eritēmu – mazas piņņveidīgas pūtītes baltā krāsā, kuras parasti parādās 1. – 3. dzīves dienā un pazūd nedēļas laikā, arī lipomas un sarkanās sviedru pūtītes, kuras kļūst raupjas un arī ātri pāriet. Dažreiz jaundzimušajiem 3. – 4. nedēļā parādās pinnes, kuras, kā likums, vairāk satrauc vecākus nekā bērnus, un tās arī parasti ir izvietotas uz sejas, pleciem, muguras augšējās daļas, krūtīm, galvas matainās daļas. Mazulis šajā gadījumā līdzinās piņņainam pusaudzim. Pinnes pāriet pēc mēneša – pusotra mēneša, vairumā gadījumu bez īpašas ādas ārstēšanas. Jaunas pūtītes var parādīties periodiski. Pakonsultējieties ar pieredzējušām mammām vai ārstu. Ja tas, ko jūs redzat, nav izsutums, neko nelietojiet – tā ir pēcdzemdību attīrīšanās, nekādi nav saistīta ar krūti barojošas mātes diētu, tas pāries apmēram pēc 40. dienas. Ar izsutumiem gan vajag cīnīties un jo ātrāk, jo labāk. Bērnu pūderi šajā gadījumā labāk neizmantot: tas viegli sakrājas ādas rievās un vēl papildus kairina to, pastiprinot izsutumu. Pakonsultējieties ar ārstu: parasti iesaka lietot cinka ziedi un biežu „vēdināšanu”. Patiešām, ja atstāj mazuli bez autiņiem tik bieži, cik vien iespējams, tad vietas, kur tika konstatēti izsutumi (tās parasti ir cirkšņu vietas un paduses), "elpo" un ātri nožūst. Lielisks veids kā izvairīties no izsutumiem - "sēdināšana". Kad bērns grib čurāt vai nokārtoties "pa lielajām darīšanām" (kas pamanāms pēc knosīšanās), viņu novieto ērtā pozā, piespiežot pie krūtīm, viegli papliķējot pa dzimumorgāniem (tas palīdz mazulim atbrīvot urīnpūšļa un anusa sfinkterus) un sakot: "cis-cis", "а-а". Mazulis čurā vai kakā, paliekot tīrs un sauss.

Āda dzeltenā krāsā var jūs nobiedēt. Bet neuztraucieties: jaundzimušajiem fizioloģiskā dzelte parādās 2.-3. dzīves dienā un rodas no bilirubīna savdabīgās apmaiņas. Ja bērnu baro ar krūti un dzelte nepāriet dzīves otrajā nedēļā, runā par krūts piena dzelti. Šajā gadījumā dzelte var pāriet laika periodā starp 10. un 21. dienu. Tāda dzelte pāriet ļoti lēnu un pakāpeniski, daļai bērnu 3.-4. nedēļā, lielākoties tikai 3. dzīves mēnesī. Hiperbilurbīna pakāpe pie krūts piena dzeltes mēz būt ļoti atšķirīga (nekonjugēts bilurbīns var pacelties līdz 173-513 mkmol/l, bet konjugētais - līdz 50-60 mkmol/l). Bet pie tādas dzeltes nemēdz būt galvas smadzeņu traucējumi, kas iespējams pie pataloģiskās dzeltes. Ilgstoša psihiski nervozi attīstītu bērnu, kad dzelte tiek iegūta no mātes piena, novērošana apstiprina iepriekš teikto. Vai kaut ko vajag lietot? Lielākoties šādos gadījumos neko nevajag darīt. Bet, par nožēlu, bērniem ar krūts piena dzelti vēl joprojām nozīmē lietot (bieži vien bez iepriekšējas bilurbīna līmeņa noteikšanas) fenobarbitāla preparātu, kas veicina bilurbīna metabolismu, un papildus šķidrumu ūdens ar glikozi formā. Tādas ārstēšanas rezultātā, kas nav attaisnojama, tiek palielināta jaundzimušā aknu slodze, bez tam, papildus ūdens lietošanas rezultātā bērns mazāk saņem krūts pienu. Saprātīgākais ceļš – diagnostiskās neskaidrības gadījumos – iziet gaismas terapijas kursu pie normālas bērna barošanas ar krūti vai pat barošanas intensifikāciju (ar nolūku sekmēt sviedru izdalīšanos gaismas terapijas laikā). Šajā nolūkā var papildus noslaukt pienu un piebarot bērnu ar karotīti. Bērnam ar krūts piena dzelti nav noviržu no iekšējo orgānu normālā stāvokļa, izņemot pataloģiskās dzeltes un hiperbilurbīnus. Viņš aktīvi zīž un, pie pareizi organizētas bērna barošanas ar krūti, saņem pietiekamu daudzumu piena, ir regulāra urīna izvade, labi pieņemas svarā, ir labā garastāvoklī. Ja bērna stāvoklis, uzvedība liek mammai šaubīties par bērna veselību, nepieciešams nekavējoties doties pie ārsta un nodot visas nepieciešamās analīzes, jo īstā dzelte ir viens no bīstamo slimību simptomiem, daudzu sarežģījumu vēstnesis.

Mazuļa nabai jābūt tīrai. Dzemdību namos nabas parasti nosmērē ar briljantzaļo šķīdumu, kura vēl ilgi saglabā savu krāsu un kuras dēļ iespējams nepamanīt kaut kādus izsitumus apkārt un pašā viducī, bet tas ir ļoti bīstami. Ja sajutāt nepatīkamu smaku vai ieraudzījāt izsitumus vai uztūkumu, nekavējoties dodieties pie ārsta. Ja satraucošu simptomu nav, vienkārši regulāri apstrādājiet nabu ar bezkrāsainu šķidrumu, piemēram, ūdeņraža pārskābi un eikalipta uzlējumu un nosusiniet. Ņemiet vērā: mazulim apstrāde ar ūdeņraža pārskābi ir sāpīga, tāpēc noteikti to atšķaidiet ar ozola saknes vai cita dabas antiseptiķa novārījumu. Apstrādājot nabu, neizmantojiet vates kociņus!

Acis jaundzimušajam var sākt pūžņot. Lieta tajā, ka dažiem bērniem asaru kanāls var uzreiz neatvērties pēc piedzimšanas, asaras sakrājas, atsalst, tām bieži pieķeras infekcijas, un parādās dzelteni lipīgi izdalījumi. To sauc par asaru kanāla aizsprostošanos. Šādā situācijā bērnam bieži nozīmē antibiotikas, kuras viņam pilina acīs un nav nekāda efekta. Starp citu, var palīdzēt kanālu atbloķēšana ar speciālu masāžu palīdzību. Ar pirkstu galu piespiediet pāris reizes acs stūrītī – uz apakšējā plakstiņa, uz asaru punkta. Pēc tam vairākas reizes viegli pārvelciet ar pirksta galu no asaru punkta līdz degungalam, kanāla teces virzienā. Šādu masāžu vajag veikt katru dienu 6-8 reizes. Masējot, jūs spiežat uz šķidrumu, kas sakrājies kanālā, membrāna galu galā neiztur spiedienu un kanāls atbrīvojas asarām. Vairumam bērnu spontānā deguna asaru atteces rekanalizācija notiek dzīves pirmjā pusgadā. Dažreiz okulists piedāvā izmazgāt asaru kanālu, ievadot asaru punktā smalku zondi.

Krūts dziedzeru pietūkums. Šāds sievišķo dzimumorgānu stāvoklis, ko mazulis ieguvis dzemdību laikā, pāriet pakāpeniski, izvadot hormonus no mazuļa organisma. Dažreiz mamma var ieraudzīt piena pilienu, kas iztek no bērna krūts galiņa, bet spiest un mēģināt izspiest šķidrumu nedrīkst! Jūs varat neko nedarīt ar pietūkušajiem krūts galiem vai, ja uztūkums liels, pielieciet sausu siltu vati. Pēc tā bērnu nedrīkst pārsaldēt. Bērnu mastīti pāriet pēc pāris dienām. Bet pie pirmajām aizdomām par infekciju nekavējoties dodieties pie ārsta.

Dzimumorgānu pietūkums pirmajās nedēļas dienās pēc dzimšanas nav patoloģisks un ļoti ātri pāriet.

Klepus, šķaudīšana un citas skaņas, līdzīgas saaukstēšanās simptomiem, šņākuļošana un aizsmakums, tās ir parastas skaņas jaundzimušajiem. Iespējams, bērns attīra savus elpceļus, bet nav izslēgts, ka sarunājas ar jums – viņš vēl nemāk runāt, tāpēc dara, kā māk. Saaukstēšanās pazīme – klepus miegā vai uzreiz pēc mošanās, deguna aizlikums un caurspīdīgu iesnu tecēšana. Pie šādām pazīmēm uzreiz izsauciet ārstu!

Piena sēnemūsdienu bērniem, kas tiek baroti ar mākslīgajiem maisījumiem vai kuri lieto mānekli, mēdz būt pietiekami bieži. Izskatās kā biezpienveida aplikums uz mēles un smaganām, nenomazgājas dienas laikā. Ja mutes apstrāde ar sodas ūdeni nedod vēlamos rezultātus, konsultējieties ar ārstu: viņš var nozīmēt, piemēram, šķidro pioktanīnu uz ūdens bāzes, diflukānu. Ja piena sēne tālāk neizplatās un tā ir tikai uz mēles, var arī neārstēt, parasti tā pāriet pati pēc 2.-3. dienām, tiesa ir slimības recidīva drauds. Bet ļoti bieži piena sēne ir balta viegla piena pārklājuma izskatā uz mēles, kas ir dabiski piena bērnam un nav nepieciešama ārstēšana.

Seborālais dermatīts vai "piena kreveles" slānis parādās zīdainim uz galvas avotiņa apvidū. Jūs varat akurāti, uzmanīgi, samitrinot ar eļļu, noņemt šo slāni, kad bērnam būs pusgadiņš. Agrāk to nav vērts darīt, jo parasti tas uzaug atkal.