Bērnu audzināšana: mākslas terapijas metodes.

Bērnība – tas ir galvenais cilvēka personības veidošanās periods. Turklāt bērna psihe šajā etapā ir ar ļoti labu uztveri pret ārējo ietekmi. Tieši tāpēc ir izstrādāts ļoti daudz dažādu metožu un psiholoģiskās tehnikas, ko izmantot bērnu audzināšanā. Viena no tām ir mākslas terapija.
Mākslas terapija (citiem vārdiem - «ārstēšana ar mākslu») ietver sevī daudz dažādas acīmredzamas īpašības. Mākslas terapeitiskā ietekme norit dabīgi un viegli, pašam bērnam nemanot. Turklāt, māksla pati par sevi automātiski iedarbina psihes mehānismu, kas atbild par cilvēka iekšējā miera atveseļošanu.
Mēģināsim noskaidrot, kādas mākslas terapeitiskās metodes var un vajag izmantot mājās, un kā tieši to var izdarīt.

Mākslas audzināšana: zīmēšanas tehnikas.

Mākslas tehnika (izoterapija) ir tradicionāls mākslas terapijas virziens. Tas bieži vien tiek izmantots bērnu attīstības traucējumu un emocionālās nestabilitātes diagnosticēšanai, ir arī vienkāršs, pieejams un iedarbīgs terapeitiskais līdzeklis to pārvarēšanai.
Zīmēšana bieži ir viens no pirmajiem mēģinājumiem bērniem mākslinieciski pašizteikties.
Bērns parasti ar prieku zīmē, iepriecinot vecākus ar saviem „šedevriem”. Tieši tāpēc zīmēšanas procesu var un vajag virzīt pareizajā gultnē, pārvēršot to par bērna pašizziņas instrumentu. Attēlotais uz papīra ir zemapziņas izpausme. Izoterapija ietver sevī lielu daudzveidību zīmēšanas tehnikā. Tas ir haotiskais zīmējums (ķeburi, traipi), diagnosticējošais («pabeidz zīmēt zīmējumu»), sižetiskais (piemēram, «mana ģimene» tehnika), tematiskais («par ko es vēlos kļūt»), patvaļīgais («mans garastāvoklis šajā brīdī»), un daudzi citi.
Katram no virzieniem ir savas īpatnības, izmantošanas paņēmienu ieteikumi un izmantojamie materiāli.
Labāk, protams, nodarboties ar izoterapiju profesionāla psihologa vadībā individuāli vai grupā. Taču nevajag palaist garām iespēju atsevišķas vienkāršas metodes izmantot mājās. Tam jums būs nepieciešams atrast vietu.
Tā var būt arī parastā bērna «darba vieta», galvenais radīt un uzturēt tajā komforta, drošības un noteiktas brīvības atmosfēru. Bērnam nevajadzētu satraukties par to, ka var kaut ko nosmērēt vai sabojāt.
Vajadzētu arī parūpēties par mākslinieciskās pašizpausmes līdzekļu daudzveidību: bērnam jābūt brīvi pieejamiem krāsainajiem zīmuļiem, vaska krītiņiem, flomāsteriem, guaša krāsām, papīram. Kopumā, tas ir pilnībā pietiekami, lai nodarbotos ar mākslas terapiju mājās.
Lūk, daži vienkāršākie, bet iedarbīgi paņēmieni un metodes, kuras var izmantot mājās:
Krāsas un emocijas
Sastādiet pamata emociju, kuras var izjust cilvēks, sarakstu. Tradicionāli šeit iekļauj 12 emocijas: 6 pozitīvās un 6 negatīvās (piemēram, prieku, iemīlēšanos, komfortu; bailes, trauksmi, sāpes).
Ierosiniet bērnam uzzīmēt aplīti katrai emocijai ar savu krāsu.
Pārliecinieties, vai bērns saprot visu emociju nozīmi! Pēc tam uzzīmēto izjūtu gammu var izmantot individuālo krāsu emociju izpratnei nākamajos zīmējumos.
Haotiskie zīmējumi Ļaujiet bērnam brīvi „ķēpāties” uz lapas. Tādā veidā viņš noņem virsējās emocijas, saspringumu, kas sakrājušās pa dienu.
Ar «jūtu gammu» palīdzību jūs varat saprast, kādā garastāvoklī ir jūsu bērns, vai viņu kaut kas satrauc.
Ķermeņa shēma
Lieliska tehnika sava ķermeņa iepazīšanai un bērna sūdzību atklāšanai, kas dod iespēju caur psihi ietekmēt veselību un pašsajūtu. Piedāvājiet bērnam uzzīmēt pašam sevi (tieši ķermeni) ar dažādām krāsām.
Pēc tam kopā ar viņu izanalizējiet (var izmantot „jūtu gammu”), kas viņu satrauc, kādas ķermeņa daļas viņš ir izcēlis un kāpēc. Tehnika noteikti noslēdzas ar pozitīvu zīmējumu «Kādam man gribas būt».
Efekts ar tādu zīmēšanu sasniedzams ātri: tehnika noņem vieglu nespēku, kā arī dziļi ietekmē caur zemapziņu bērna veselību.
Kopumā, izoterapija ir ļoti iedarbīga pirmsskolas vecuma bērniem un jaunāko klašu skolniekiem, bet haotiskos zīmējumus var sākt praktizēt arī agrāk.

Mākslas audzināšana: smilšu terapija.

Smilšu terapija (Sandplay, vai spēles ar smiltīm) – viena no interesantākajām un perspektīvākajām psihoterapijas metodēm.
Balstīta uz Junga psihoanalītisko pieeju. Viņš domā, ka cilvēka psihei pašai ir sava iekšējā imunitāte, un tā ietver sevī visus nepieciešamos resursus, lai atjaunotos pēc psiholoģiskām traumām.
Kā darbojas šī brīnišķīgā metode? Klientam (un, starp citu, tam obligāti nav jābūt bērnam, jo smilšu terapija veiksmīgi iedarbojas arī uz pieaugušajiem) tiek piedāvāts radīt kompozīciju speciālā kastītē, izmantojot materiālu, kur ir gan smiltis, gan liels daudzums (pēc izvēles) miniatūrveidīgu figūru. Šīm figūriņām ir jābūt daudzveidīgām, iekļaujot dažādu grupu objektus: cilvēkus, dzīvniekus, augus, lietas un sadzīves priekšmetus, simboliskus priekšmetus u.tml. No tā visa bērns pats veidos savu individuālu šā brīža pasaules ainu.
Bieži vien bērnu vecumā spēles tādā smilšu laukumā ir dinamiskas: bērns ne tikai vienkārši rada savā pasaules ainā laika griezumu (tas parasti notiek ar pieaugušajiem), bet izspēlē atsevišķas situācijas starp objektiem, kas darbojas kompozīcijā.
Šīm mazajām scēnām vajag pievērst uzmanību: tieši tādā veidā bērns pastāsta, kā viņš patiesībā uztver kādu no situācijām (vecāku konflikti, apstākļi bērnu dārzā vai skolā).
Speciālisti īpaši rekomendē šo mākslas terapijas veidu, strādājot ar noteiktām problēmām:
- psihiskās attīstības aizture;
- savstarpējo attiecību ar apkārtējiem konflikts, agresivitāte;
- bērna bailes, tai skaitā panikas lēkmes;
- grūtības izteikt emocijas, noslēgtība.
Pats pievilcīgākais šajā mākslas terapijas virzienā – obligātās interpretācijas par notiekošo neesamība. Protams, tādu interpretāciju jums dod kvalificēts mākslas terapeits. Bet smilšu terapija ir vērtīga pati par sevi!
Ne jau velti cilvēks jau vairākus gadu simtus tiecas pēc smiltīm, un bērniem mīļākā spēļu vieta pagalmā ir smilšu kaste.
Tieši smiltis kļūst par bērna neverbālās izteiksmes līdzekli: pieņemot praktiski jebkuru formu (īpaši, ja izmanto ūdeni), tās ir sava veida bērna fantāziju atspoguļotājas.
To papildina arī psihoterapeitiskais efekts, pieskaroties pašām smiltīm. Psihologi uzskata, ka bez grūtību pārvarēšanas, vienlaikus tiek attīstīta arī roku smalkā motorika, bērna radošais mehānisms, telpas uztvere un tēlaini loģiskā domāšana.
Iezīmējas arī smilšu terapijas dziļākā iedarbība: bērna iekšējās pasaules harmonizācija, morālo normu apzināšanās, labā un ļaunā principi.
Ja bērnam patiešām ir problēmas, kur nepieciešama psihologa vai psihoterapeita iejaukšanos, ir vērts konsultēties ar profesionāli, kas nodarbojas ar smilšu terapiju.
Taču var nodarboties ar tādām «smilšu spēlēm» arī mājās, bērna vispārējai attīstībai un komunikatīvo traucējumu profilaksei. Tādējādi, mājās vajag radīt bērnam mazu smilšu kasti. Tā varētu būt kastīte (standarta izmēra 70/60 cm ar sienu augstumu ne lielāku par 15 cm) gaiši zilā krāsā (tradicionālā krāsa strādāšanai ar zemapziņu; var būt arī ūdens un gaisa simbols).
Smilšu kasti vajag piepildīt ar tīrām smalkām smiltīm līdz pusei. Ja jūs paši paņemat smiltis no pludmales, tad to vajag izsijāt un izkarsēt cepeškrāsnī!
Tāpat darbam būs nepieciešama dažādu figūriņu kolekcija (šādas kolekcijas formēšanas process bieži vien ir pievilcīga nodarbe pašiem vecākiem). To vajadzētu sadalīt grupās atbilstoši simbolikai (dzīvnieki, augi, cilvēki, dabas materiāli, pasaku personāži, ēkas u.tml.).
Vajadzētu nolikt atsevišķi objektus, kas simbolizē bailes, negatīvās un pozitīvās emocijas. Kolekciju ar laiku var tikt papildināta.
Kad psihoterapeitiskā telpa būs noformēta, var piedāvāt bērnam spēli. Nekādā gadījumā nedrīkst uzspiest! Kad radīsies vēlēšanās, viņš pats ķersies pie darbošanās. Spēli var novērot, uzdot jautājumus («Kāpēc lapsiņa ierokas smiltīs?», «Ko jūt briedītis?»), stimulēt bērna aktivitāti.
Neuzstājiet uz savu interpretāciju, labāk vispār nenosauciet tās! Ticiet, jūs ļoti ātri ieiesiet šajā uzmanīgā novērotāja lomā un iemācīsieties daudz labāk izprast savu bērnu.
Starp citu, ja būs brīva minūtīte – varat arī paši padarboties tādā smilšu kastē. Tas noņems emocionālo spriedzi un palīdzēs labāk izprast paša motīvus un slēptās vēlmes.
Rekomendējamais vecums terapijai – no trīs gadiem. Smilšu kasti bez figūriņām (vienkāršas manipulācijas ar smiltīm) var iegādāties jau agrāk, sākot no 6-8 mēnešiem.

Mākslas audzināšana: spēles ar lellēm.

Leļļu terapija apvieno sevī mākslas terapiju un spēļu terapiju. Lelles un rotaļlietas ne jau nejauši ir dabisks un neaizvietojams bērnības atribūts.
Bērnam lelles kļūst par ērtu vidutāju starp bērnu un pieaugušo pasaulēm: spēlējoties ar tām, bērns mācās socializēties, savstarpējās attiecības, apstrādā komunikatīvās prasmes un sev jaunas sociālās lomas. Tajā pašā laikā leļļu pasaule ir sava veida reālās pasaules projekcija, kādu to redz bērns. Šis aspekts ļauj novērot un, ja nepieciešams, koriģēt bērna priekšstatus. Tātad, kādos gadījumos leļļu terapija ir īpaši efektīva? Speciālisti akcentē šādas iespējas:
- psihodiagnostika;
- paškontroles attīstība;
- svarīgu sociālu prasmju apgūšana, sociālās savstarpējās iedarbības pieredzes gūšana;
- komunikatīvo prasmju attīstība;
- iekšējo konfliktu atrisināšana;
- profilakse un baiļu korekcija;
- runas attīstība;
- iekšējo mehānismu meklēšana cīņā pret slimībām.
Lai atrisinātu nopietnas problēmas, labāk vērsties pie profesionāla psihoterapeita, izstrādāt komunikatīvās prasmes un palīdzēt bērnam labāk saprast apkārtējo pasauli un pašam sevi var palīdzēt arī mājas apstākļos.
Sākumā vajadzētu noteikt terapijas objektu: kāda būs lelle? Pirkstiņu lelles labāk derēs pirmsskolas vecuma bērnam.
Marionetes var izmantot daudz lielākā vecumā – tās ir sarežģītākas vadīšanai, bet interesantas ar savu simbolismu. Lelles – bebīši labāk palīdzēs apjaust paaudžu lomu un nodrošinās pilnīgāku pieaugušo pasaules projekciju.
Izvēloties lelles, vajadzētu vadīties ne tikai pēc terapijas mērķiem un bērna vecuma, bet arī paša bērna vēlmēm – viņš intuitīvi zina, kāda veida lelle viņam derēs vislabāk. Izvēlēto lelli var nopirkt veikalā, bet var pagatavot arī pats kopā ar bērnu.
Tādas lelles izgatavošanas process pats par sevi ir terapeitisks. Turklāt, ar lelli, kas pagatavota pašu rokām, izveidosies dziļāks psihoemocionālais kontakts.
Ar jau gatavu lelli var spēlēties. Bet mēs spēlēsimies ne jau tāpat vien, bet mērķtiecīgi, modelējot noteiktas situācijas. Piemēram, var noorganizēt lelles iepazīstināšanu ar ģimenes locekļiem. Lai viņa pastāsta par sevi – tādējādi, bērns varēs izpaust negaidītas emocijas un domas.
Būs noderīgi modelēt arī situāciju, kur attēlota lelles dzimšanas diena (kādu dāvanu tai bērns dāvinātu?), lelles «sāpes».
Tāda lelle var kļūt par sava veida vidutāju, kas palīdzēs attīstīt bērna un apkārtējo savstarpējo ietekmi un palīdzēs izteikt dziļākās, ne vienmēr apzinātos stāvokļus, vēlmes, rīcības slēptos motīvus.
Protams, mēs apskatījām tikai dažus no virzieniem, ko piedāvā mūsdienu mākslas terapija.
Izoterapija, smilšu un leļļu terapija ir visizplatītākās un ērtākās pielietošanai mājas apstākļos. Bērnam, bez šaubām, būs labvēlīgas tādas mājas terapeitiskās spēles!
Galvenais - dot iespēju viņam izteikt sevi. Jūs brīnīsieties, ieraugot, cik interesanta un daudzveidīga ir jūsu bērna iekšējā pasaule!