Vēlais un nepastāvīgais pavasaris beidzot ir vētraini finišējis, apberot dārzkopjus ar ābeļu un bumbieru ziedlapiņām. Pirmo ziedu vilnis pagājis secen, bet laba saimniece ieskatās savos pierakstos – paštaisītā atmiņu kladē, kur viņai viss tiek pierakstīts: kā uzturēt puķu dobes labā formā ne tikai sezonas laikā, bet arī nākotnē.
Rozes
Ja šajā sezonā jūs izlēmāt pavairot savu mīļāko šķirni ar ataudzēm, tad tagad tam ir īstais laiks. Uzmanīgi apskatiet krūmu un izlasiet labākos stingrākos ataudžus. Atlieciet tos uz dažādām pusēm, ieliekat iepriekš sagatavotās bedrītēs(12-14 cm dziļās), piestipriniet pie zemes ar mietiņiem un apberiet ar zemi, bet ataudžu galus izvelkat uz āru. Krūms kā agrāk augs, bet ataudži tajā pat laikā sāks asnot, un rudenī jūs varēsiet dabūt sasakņojušos stādus.
Potētām rozēm no potcelma saknēm sāk augt sakņu ataugas un izveidojas mežrozes ataugas.
Ja tos neiznīdēt, tie var noslāpēt visu krūmu. Bet nevajag apgriezt ataugu pie pašas zemes — tas tikai pastiprinās tā augšanu. Katrā ziņā lai atbrīvotos no «mežoņiem», piesardzīgi atrociet zemi pie krūma sakņu kakliņa, atrodiet vietu, no kurienes aug nevēlamā atauga un apgrieziet viņu pie paša gala ar asu nazi. Griezuma vietu apberiet ar pelniem.
Uzmanību! Pārbaudiet nazi — viņam noteikti ir jābūt asam; strups instruments spiež kātus, veido plīsušu iegriezumu, bet tas ir infekcijas sākums. Pie jebkādas rožu apgriešanas griezumu izdara slīpi —attālumā 6 mm no augsnes. Pēdējai augsnei uz krūma virsotnes ir jābūt uz āru, bet nevis krūma iekšpusē. Vasaras apgriešanu rozēm veic pēc pirmās ziedēšanas, atstājot 5 dzīvotspējīgas augsnes.
Audzējot rozes, pie apgriešanas nepieciešams atstāt 2-3 labi attīstītas augsnes. Ņemiet vērā: novācot noziedējušus ziedus tāpat veicina ātrai attīstībai palikušos ziedus.
Rozes ir īpaši pateicīgas mēslojumiem, bet to veikt vajag ļoti uzmanīgi. Pirmkārt, sekojiet, lai sastāvs netiek uz auga lapām, bet otrkārt, krūmus laistīt ar mēslojumu vajag riņķveidīgi dobītēs ne tuvāk kā 20 cm no stumbra.
Nepastāvīgās tulpes
Zemi, tulpju stādīšanai, nedrīkst izmantot vairāk kā 2-3 gadus pēc kārtas. Pa to laiku augu atliekās sakrājas slimību ierosinātāji un kaitēkļi. Tā ka, ja jums šajā gadā parādījās augi ar raibām lapām, mainīgas formas zieds, saīsinātiem kātiem vai mazs sīpoliņš – atvadieties no tiem bez nožēlas: tos ir apsēdis vīruss, kas tiek pārnēsāts ar kukaiņiem, ar instrumentiem pie apgriešanas utt. Bet pats labākais veids cīņā ar slimībām - nesaudzīga izbrāķēšana un bojāto augu nīcināšana.
Izrakt sīpolus vajag tad, kad apdzeltēs viena trešdaļa lapu platītes. Šajā gadījumā tulpes sīpola ligzda nesabirs un nezaudēs «bērneļus». Kaltēt sīpolus labāk gan ir nevis saulē(tāpēc ka var saplaisāt zvīņas), bet gan labi vēdināmā, ēnainā vietā — uz bēniņiem, šķūnī.
Kaprīzās lilijas
Lilijas atšķirībā no tulpēm var augt vienā vietā 5-6 gadus. Liliju pārstādīšanu uz jaunu vietu var veikt augusta-septembra beigās, gan arī jūnija sākumā. Iegaumējiet: stādot lilijas jāievēro tas, ka uzmanīgi vajag apieties ar saknēm, sekot, lai tās nesalūzt un neizžūst (ne velti liliju sīpoliņus pārdod maisiņos ar mitrām zāģu skaidām).
Vēlās lilijas pārstādīt ir vislabāk tagad. Stādīšanas dziļumam ir jābūt divu- triju sīpolu izmēra augstumā. Saknes akurāti iztaisno, apber ar zemi, ietin ar uzsildītām smiltīm, pēc tam mēslotai zemei un nedaudz aplej.
Lilijas pavairo kā sēklas (tiesa, tas ir ļoti darbietilpīgs process), kā arī ar ligzdu sadalīšanu, jo par 3 gadiem apkārt lielajam sīpolam veidojas 3-4 mazuļi ar savu sakņu sistēmu. Tos ir pietiekami izrakt, uzmanīgi atdalīt vienu no otra un iestādīt jaunā vietā.
Lilijas labāk stādīt grupās pa 3-7 gabaliem. Bet laistīt – zem saknes, nesamitrinot virszemes kārtu augam, lai neveidotos sēnīšu slimība. Pirmajā gadā pēc iestādīšanas rekomendē daļēji vai pat pilnībā likvidēt neatplaukušos čemurus - tas uzlabos auga attīstību un sekmēs sekmīgai ziedēšanai uz nākošo gadu. Nogriežot ziedus, saudzējiet cik daudz vien var lapas un kātus – tas būs par labu sīpolam.