Depresija: slimība vai slikts garastāvoklis?

Vārds „depresija” pēdējā laikā strauji ienācis mūsu leksikā, un katrs no mums kaut reizi dzīvē ir izteicis šo sakramentālo frāzi «Lieciet visi man mieru, man ir depresija». Galvenokārt ar depresiju parasti saprot vienkārši sliktu garastāvokli, kuru izraisījis objektīvs faktors – piemēram, strīds ar tuvu cilvēku, neveiksme darbā vai mīlas frontē. Kā likums, tāda depresija ātri pāriet – dienas divas, un cietējs atkal gatavs priecāties par dzīvi. Mēdz būt arī tā, ka slikts garastāvoklis un grūtsirdīgās domas pārņem cilvēku tik ļoti, ka viņš vairs nav spējīgs pilnvērtīgi funkcionēt – viņš izkrīt no normālas dzīves, mainās ieradumi un attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem.
No malas šķiet, ka cilvēkam pietiek tikai sevi saņemt rokās, sapurināties, atrast vaļasprieku, nodarboties ar sportu, paskatīties kādu interesantu filmu, un viss atkal nostāsies savās vietās. Pašam cilvēkam arī var šķist, ka visas problēmas meklējamas viņa nekā nedarīšanā, un viņš bezgalīgi nodarbosies ar sevis mocīšanu, tādā veidā sarežģījot situāciju. Starp citu, īsta depresija – tā patiešām ir slimība, kuru var un vajag ārstēt.
Šajā gadā Harvardas universitātē tika veikts apjomīgs pētījums par depresiju un tās izpausmēm visā pasaulē un tika noskaidrots, ka pēc oficiālajiem datiem klasiskā depresija ar visām tās klīniskajām izpausmēm diagnosticēta 121 miljonam cilvēku (praktiski visi Japānas iedzīvotāji!)
Tikai neliels procents cilvēku (īpaši attīstītajās valstīs) vēršas pēc palīdzības pie speciālista, tā kā reālais cipars varētu būt daudz lielāks. Vēl ļaunāk, ka saistībā ar šo pašu pētījumu, katru dienu 850 tūkstoši cilvēku beidz savu dzīvi pašnāvībā depresijas dēļ.
Kā atšķirt depresiju no grūtsirdības, par tās mehānismu un to, kad pienācis laiks steigties pie ārsta, pastāstīs ārsts – psihiatrs Natālija speciāli Kleoo.lv.

Depresijas mehānisms.

Kā jau tika teikts, ka no malas var šķist, ka cilvēks pats var tikt galā ar depresiju, vajag tikai saņemt sevi rokās. Draugi un paziņas parasti tādās situācijās sāk dot padomus – iet izklaidēties vai nosoda, ka viņš ir apnicis ar savu nomākto garastāvokli. Vai tiešām cilvēks, kas atrodas depresijā, var pats izkļūt no šāda stāvokļa? Palūkosimies uz šo problēmu no procesu, kas norit psihiski vesela cilvēka smadzenēs un tāda cilvēka, kas cieš no depresijas, skata punkta.
Iedomājieties miljoniem nervu šūnu, kas savienotas vienā tīklā un pastāvīgi kontaktējas viena ar otru. Informācija impulsu veidā skrien no vienas šūnas otrā pa nervu kanāliem, kuru beigās atrodas nervu gali. Starp šiem nervu galiem ir smalka sprauga, kas tiek dēvēta par sinapsi.
Elektriskais lādiņš pa nervu kanālu aiziet līdz nervu galam un izsauc sprādzienu tajos esošajos mazajos pūslīšos, rezultātā atbrīvojas viela – mediators (serotonīns, noradrenalīns, acetilholīns un citi ), kuri, savukārt, stājas ķīmiskā reakcijā ar blakus nervu kanāla receptoru un rada jaunu elektrisko lādiņu. Tieši mediators nodod informāciju no viena nervu gala citam.
Lai smadzenes darbotos pareizi, nepieciešams precīzs un saskaņots darbs visos signāla nodošanas etapos sinapsē.
Kas notiek cilvēka smadzenēs depresijas laikā? Pēc dažādiem un vēl līdz galam nenoskaidrotiem iemesliem mediatoru sinapsē kļūst mazāk, un lai lādiņš izietu caur spraugu starp nervu galiem, nervu kanālam vajag vairākas reizes pēc kārtas padot signālu mediatora izejai.
Tas ir, gluži kā ar vecām šķiltavām, kad jūs cenšaties piešķilt un dabūt dzirksteli, bet tas sanāk tikai pēc 5-10 mēģinājuma. Rezultātā sanāk, ka depresīvā smadzenes darbojas lēnāk, un visi procesi, kas atbild par labas pašsajūtas un garastāvokļa formēšanos, arī „aizkavējas”. Tieši šī „aizkavēšanās” arī ir pamats praktiski visiem slimības simptomiem .
Iemesli tādām izmaiņām smadzenēs var būt ļoti dažādi – tie var būt ģenētiski traucējumi, smadzeņu bojājumi toksisku vielu rezultātā, vai banāla galvas trauma.

Saslimšanas simptomi.

Pats galvenais depresijas vēstnesis – ir, protams, nomākts garastāvoklis, kas nepāriet ilgstoši (vairāk nekā divas nedēļas), kaut gan mēdz būt gadījumi – tā saucamā depresija bez depresijas (maskētā depresija), kad ārēji cilvēks izskatās pilnīgi vesels un apmierināts ar dzīvi, bet patiesībā atrodas uz pašnāvības robežas. Starp citu, slikts garastāvoklis – tas ne tuvu nav vienīgais simptoms. Lai diagnosticētu depresiju, vajag vismaz divus līdz trīs pamata simptomus, pie jau pieminētā sliktā garastāvokļa, piemēram, anhedonija (nespēja izjust prieku) un vispārējs fizisks nogurums vai, ka to bieži dēvē, „spēku zudums”. Arī šiem diviem simptomiem vajadzētu izpausties ilgstoši (no divām nedēļām līdz mēnesim).
Ir arī papildus simptomu saraksts un, lai galīgi noteiktu diagnozi „depresija”, pacientam jābūt vismaz trijiem simptomiem no pieminētajiem:
1. Pastāvīga vainas apziņa un sevis nevajadzīgums savienojumā ar paaugstinātu trauksmi.
2. Negatīva attieksme pret dzīvi.
3. Zems pašvērtējums.
4. Izmaiņas ēšanas ieradumos: cilvēks pieņemas svarā vai, tieši pretēji, cenšas notievēt.
5. Problēmas ar koncentrēšanos, situācijas analīzi un lēmuma pieņemšanu.
6. Problēmas ar miegu: nevar aizmigt vai tieši pretēji, guļ 16 stundas diennaktī.
Atkal jau – visi šie simptomi ir izskaidrojami ar to, ka smadzenes depresijas stāvoklī funkcionē nepareizi. Tas bremzē un dod neadekvātu atbildi uz pierastajām situācijām, tāpēc mainās uzvedība.
Saasinātāk depresiju izjūt no rīta – neatkarīgi no tā, cik ilgi cilvēks guļ, viņš pamostas un jūtas it kā viņam būtu paģiras: galva smaga, un grūti piespiest sevi kaut ko darīt.
Ap pusdienlaiku smadzenes «uzsildās» un slimniekam sāk šķist, ka viss nemaz nav tik slikti. Tas viss – tā saucamā «klasiskā depresija», taču patiesībā depresija ir daudzveidīga un izpausmes var būt dažādas.

Slimību klasifikācija.

Šobrīd var izdalīt 3 depresijas pamata grupas atkarībā no iemesla, kas izsaucis iepriekš aprakstītās izmaiņas smadzenēs:
1. Endogēnā (vārdu sakot «iekšējs iemesls»)
Sākas bez redzamiem iemesliem, pati par sevi. Tiek uzskatīts, ka iemesls endogenajai depresijai ir ģenētiskie priekšnosacījumi. 2. Eksogēnā («ārējs iemesls»)
Rodas galvas smadzeņu bojājumu rezultātā, piemēram, toksisko vielu vai traumas rezultātā.
3. Reaktīvā depresija
Rodas kā personības reakcija uz nepateicīgu situāciju.
Dabīgi, praksē depresijas iemesli var būt uzreiz vairāki, un arī tas zināmā pakāpē ietekmē depresijas izpausmi. Piemēram, cilvēks, kuram ģenētiski ir noteikta slieksme uz depresiju, gūst galvas traumu, rezultātā būs jūtīgs pret stresu, un, saskarsmē ar mazākajām nepatikšanām, attīstīsies depresija.
Cits variants: ilgstoša psihotraumatiska situācija var sekmēt arteriālā spiediena paaugstināšanos, kas savukārt radīs smadzeņu asinsvadu, kas baro nervu šūnas, bojājumus. Tas ir, šajā gadījumā reaktīvā depresija pāriet.
Turklāt, katrs cilvēks ir neatkārtojams ar tikai viņam piemītošo pieredzi un unikālo personību. Tāpēc depresija var mainīties atkarībā no šīm īpatnībām. Ir cilvēki, kas ir daudz jūtīgāki pret dažādām nepatikšanām. Piemēram, satraukti cilvēki daudz biežāk saslimst ar depresiju.
Depresijai var būt dažāds ilgums – dažkārt tā ilgst nedēļu, pēc tam pāriet pati no sevis, dažkārt ilgst gadiem un grūti padodas pat medikamentozai ārstēšanai.

Depresijas pakāpes.

Protams, depresija depresijā strīdas. Svarīgi arī tas, cik cilvēks ir pārņemts ar šo slimību. Nosacīti izdala 3 depresijas pakāpes. Bieži vien tās ir viena procesa stadijas, un slimnieka stāvoklis var pasliktināties, viņš var pēc kārtas iziet visas stadijas, bet parasti depresija paliek vienā un tajā pašā etapā. 1. Vieglā
Šajā stadijā cilvēkam parādās dažādi slimības simptomi, taču tas viss norit apkārtējiem nemanot, jo cilvēks var sevi viegli kontrolēt, domāt par ko citu. Viņš turpina dzīvot un strādāt tā, kā to darīja pirms depresijas parādīšanās. Garastāvokļa pasliktināšanās vai citi simptomi satrauc viņu tīri subjektīvi, ja ir gribas spēks un vēlme strādāt ar sevi.
2. Vidēji smagā
Depresijas simptomi ir pamanāmāki. Cilvēkam mainās sejas izteiksme, lielākoties viņa domas aizņemtas ar personīgām problēmām un pārdzīvojumiem. Viņam kļūst arvien grūtāk iet uz darbu – katru reizi nākas sevi motivēt vai pat piespiest.
Bieži vien izjūt satraukumu, raud, ļaujas skumīgām domām un spriedumiem, bieži iesaistās konfliktos. Bieži šajā stadijā sākas miega režīma traucējumi – 2-3 reizes naktī cilvēks pamostas it kā no grūdiena, bet pēc tam 5 stundas nevar aizmigt, jo galvā lien nepatīkamas domas – par to, kas slikts var notikt, par sevi kā nekam nederošu.
Cilvēkam šķiet, ka viņš tiešām nav nemaz tik labs un tik veiksmīgs, kā domāja agrāk, un ka viņš, iespējams, ir apgrūtinājums ģimenei vai darba kolektīvam.
3. Smagā
Cilvēks izvairās kontaktēties ar citiem cilvēkiem, viņš kļūst noslēgts un lielāko daļu laika pavada mazkustībā. Slimnieks var pārstāt iet uz darbu (viņam var kļūt vienaldzīgi, kas pēc tam notiks), celties no gultas un ievērot elementāras higiēnas prasības.

Kad laiks celt paniku?

Ko darīt, ja pamanījāt depresijas simptomus? Vai ir vērts mēģināt saņemt sevi rokās, pēc draugu un radinieku ieteikuma, vai tomēr vērsties pie speciālista? Šajā gadījumā viss ir atkarīgs no satraukuma smaguma. Pie ārsta vajadzētu vērsties, ja jums ir kāds no zemāk minētajiem simptomiem:
- nomāktā garastāvokļa un stulbo domu dēļ radušās problēmas ar miegu un jau vairākas naktis moka bezmiegs; - radušās uzmācīgas domas par dzīves bezjēdzību un vairākas reizes galvā ienākušas domas par pašnāvību;
- depresija traucē ierasto dzīves gaitu – pasliktinājušās attiecības ar kolēģiem un draugiem, grūtāk padodas ierastais darbs;
- sliktā garastāvokļa dēļ pazudusi apetīte.
Starp citu, ja jums nav iepriekš minēto simptomu, bet jums ir aizdomas, ka jums ir depresija, tad atrādīties ārstam tomēr vajag, kaut gan mūsu valstī tas nav pieņemts. Tam ir daudz iemeslu – bieži cilvēki baidās, ka, vēršoties pie psihiatra, viņi uzreiz nonāks uzskaitē, un informācija kļūs zināma darbā vai institūtā.
Šajā gadījumā varētu pietikt, ja jūs aizietu uz konsultāciju pie psihologa. Ja jums pagaidām ir depresijas vieglā pakāpe un jūs pats esat tādā stāvoklī, ka varat kontrolēt sevi un pieņemt pats lēmumus, tad var rekomendēt pieturēties pie šādiem ieteikumiem:
- Centieties vairāk kustēties
Regulāra fiziskā slodze, īpaši svaigā gaisā, labvēlīgi ietekmē organismu un vieglas depresijas gadījumā var kļūt par labākajām zālēm.
- Normalizējiet miegu
Cilvēkam vidēji jāguļ 8 stundas diennaktī, lai smadzenes varētu atjaunoties.
- Sekojiet savam uzturam
Izslēdziet saldus un taukainus ēdienus un noteikti iekļaujiet ēdienkartē svaigus dārzeņus un augļus. Ļoti derīgs ir piens un piena produkti, īpaši nesaldinātie jogurti, arī depresijas laikā labāk atteikties no alkoholiskajiem dzērieniem un produktiem, kas satur kofeīnu.
- Piespiediet sevi iziet no mājām
Iespējams, jums liksies, ka jums nav spēka un jums ir slinkums, taču šajā gadījumā vajag sekot sev papildus – tikai viens mazs solītis ārpusē var pasargāt jūs no depresijas. Nekādā gadījumā nesēdiet tikai pie televizora, centieties vairāk kontaktēties ar draugiem un radiniekiem tiešajā kontaktā, nevis pa telefonu vai internetu.
- Izvairieties no lieka stresa
Pēc iespējas izvairieties no konfliktiem, kas notiek ap jums. Plānojiet savu laiku un darbu.