Dzīvnieku pozitīvā ietekme uz cilvēku.

Animalterapija vai terapija ar dzīvniekiem (zooterapija) – tā ir dzīvnieku pozitīvā ietekme uz cilvēka veselību. Cilvēki jau senos laikos intuitīvi nojauta par dzīvnieku labvēlīgo ietekmi uz cilvēku. Piemēram, Senajā Grieķijā tika uzskatīts, ka ārstniecības dievs Asklepijs ieradās pie slimniekiem suņa veidolā un aplaizīja viņu ievainojumus. Kristietībā svētos iztēlojās kopā ar viņu uzticamajiem pavadoņiem – suņiem, kuri, kā vēsta leģenda, dziedināja savus saimniekus.
Senajā Ēģiptē tika uzskatīts, ka kaķi ne tikai palīdz izveseļoties cilvēkam, bet tiem piemīt pārdabiskas spējas. Tāpēc pret tiem attiecās, kā pret dievišķiem. Zooloģija kā patstāvīga ārstnieciskā metode parādījās tikai XX gadsimta vidū.
Mūsdienās dzīvnieku pozitīvā ietekme uz cilvēka organismu atzīta Vispasaules veselības organizācijā.
Kādā veidā dzīvnieki ietekmē mūs?
Pavērojiet sevi. Kad jūs glaudāt kaķi vai suni, kas notiek ar jums? Jums kļūst vieglāk kontaktēties ar tiem, kas tajā brīdī atrodas jums līdzās, jūs nomierināties, domas sakārtojas nepieciešamajā virzienā, nepatīkamās emocijas pazūd. Tie ir novērojumi. Bet no fizioloģijas skata punkta cilvēkam tiek noņemts muskuļu sasprindzinājums, uzlabojas gremošana, samazinās spiediens, daudziem uznāk miegs.
Kāpēc tas notiek?
Visi dzīvnieki ir bioenerģētiski. Viņi ir jūtīgi pret negatīvo enerģiju, kas nāk no jūsu domām vai jūsu slimajiem orgāniem. Turklāt viņi māk to pārvērst pozitīvajā. Tāpēc, kad jums ir slikti, pārņem grūtsirdīgas domas, sāp galva vai vēders, jūsu uzticamie draugi noteikti reaģēs. Piespiedīsies pie slimās vietas, murrās, ar mēli nosusinās asaras, sasmīdinās, novērsīs uzmanību.
Ir pat specializēti centri, kur strādā speciāli apmācīti dzīvnieki, tādos centros tiek izmantotas bildes, rotaļlietas, stāsti par dzīvniekiem, filmas ar viņu dalību u.tml.

Zooterapijas veidi.

1. Kanisterapija
Tā zinātniski tiek dēvēta terapija, kur tiek izmantoti kontaktam suņi.
Suns – sociāla būtne, aktīvs, draudzīgs un uzticams. Tāpēc suņi ļoti palīdz bērniem ar traucētu psihisko attīstību, autistiem, bērniem ar Dauna sindromu, bērniem ar DCP. Tādiem bērniem, kontaktējoties ar četrkājainajiem draugiem uzlabojas atmiņa, attīstās emeocionālā un prāta sfēra. Suņi ceļ motivāciju. Tāpēc, piemēram, bērniem ar runas un dzirdes defektiem māca runāt suņa klātbūtnē. Bērni ar DCP vieglāk un ātrāk apgūst kustības, ja blakus ir suns.
Suņi noņem saimniekam spriedzi, glābj no galvas sāpēm, sniedz psiholoģisku atbalstu un palīdz labāk domāt. Jums būs vieglāk rakstīt tekstu, gatavoties eksāmeniem, veikt remontu, ja blakus būs četrkājainais draugs. Suņiem ir īpaši jūtīga oža, lai noteiktu, kur cilvēkam ir audzējs, 20 minūtes iepriekš var pateikt, ka cilvēkam būs epilepsijas lēkme. Starp citu suņi glābja savus saimniekus no fiziskām traumām epilepsijas lēkmju laikā. Lēkmes laikā viņi paguļas saimniekam apakšā, lai viņš nesasistos.
2. Felinoterapija
Tā ir terapija, kuras laikā tiek izmantots kontakts ar kaķi.
Angļu ārsti terapeiti, strādājot ar garīgi atpalikušajiem bērniem, noskaidroja, ka kaķi var vislabāk ietekmēt cilvēkus ar psihiskām slimībām, sirds slimībām un smadzeņu bojājumiem. Kaķu klātbūtnē cilvēki ar psihiskiem traucējumiem kļūst atbrīvotāki, mierīgāki, ar viņiem ir vieglāk sarunāties, iemācīt viņiem kaut ko. Kontakts ar kaķiem labi palīdz ārstēt depresiju, šizofrēniju, neirozes, mānijas, atkarību no narkotikām.
Kaķus pat nevajag speciāli apmācīt, pēc būtības, viņi neko neparastu nedara. Ja cilvēks viņam patīk, viņi glaužas pie cilvēka kājām, ielec klēpī, glaužas klāt, murrā, laiza roku, saņemot atbildes maigumu.
Starp citu, kaķu murrāšana sekmē audu reģenerācijas procesu. Daļēji uzlabojas kaulu (nostiprinās kauli) un epiteliālie (ātrāk sadzīst rētas) audi.
Kaķi palīdz arī ārstēt hipertoniju, infarktu, reimatismu, kuņģa čūlu, gastrītu, gripu un pneimoniju. Viņi glābj no vientulības, noņem locītavu un galvas sāpes, ārstē iekšējās slimības.
Starp citu, ja jūs pamanījāt, ka kaķis uzstājīgi glaužas pie jums, lec klēpī, tad nedzeniet viņu projām. Tādējādi viņi parāda ne tikai labvēlīgo attieksmi pret jums, bet arī signalizē, ka jūsu organismam ir kādas novirzes, ir laiks rīkoties!

Vēl 3 zooterapijas veidi.

3. Delfinoterapija Tiek rekomendēta cilvēkiem ar kavētu psihisko, emocionālo attīstību, tāpat arī cilvēkiem, kuri pārcietuši psihiskas traumas ekstremālu situāciju rezultātā (kara darbībās, avārijās, zemestrīcēs, cunami u.tml.).
Delfīni ir sabiedriski, intelektuāli, lieliski attiecas pret cilvēkiem, īpaši mīl bērnus. Terapijas mehānisms balstās uz dzīvnieka ietekmi uz cilvēka biolauku. Tas tikai no malas liekas, ka delfīni tikai spēlējas ar bērnu. Patiesībā, viņš testē bērna organismu ar ultraskaņas palīdzību. Ja ar bērnu viss kārtībā, delfīns mierīgi iesīcas, ja mazulis ir slims, delfīns rūc.
Delfīna emocionālajā un taktiskajā ietekmes procesā uz cilvēka biolauku, tas koriģējas un cilvēkam kļūst labāk. Citiem vārdiem, delfins zināmā mērā dalās ar savu enerģiju ar cilvēku un atbilstoši, dzīvnieks nogurst. Pēc seansa delfīni parasti aizpeld atpūsties uz tālāko stūri.
Terapija nepieciešama: DCP, bērnu autisms, Dauna sindroms, uzmanības trūkuma deficīts, hiperaktivitāte, CNS traucējumi, atmiņas traucējumi, runas, dzirdes traucējumi, reaktīvā depresija.
Neiesaka, ja ir epilepsija, onkoloģiskas slimības, asas infekcijas slimības.
4. Hipoterapija
Šī terapija balstās uz kontaktu ar zirgiem.
Jāšana normalizē cilvēka fizisko un psiholoģisko sfēru. Aktīvas nodarbības laikā strādā visi ķermeņa muskuļi, notiek elpošanas trenēšana, tonizējas asinsrites sistēma.
Tiek iedarbināts arī dabiskais mehānisms cilvēka apziņas sfērai – paaugstinās uzmanības koncentrācija, uzlabojas atmiņa un domāšana (vajag atcerēties daudz jaunu kustību un atkārtot tās noteiktā secībā, tāpat vajag izpētīt, kā kopt zirgus un kā ar tiem kontaktēties). Tas viss aktivizē arī pārējos psihiskos procesus.
Hipoterapiju iesaka, ja ir artrīts, traucēta smadzeņu asinsrite, izkaisītā skleroze, epilepsija, galvaskausa smadzeņu traumas, bērniem ar DCP un traucētu prāta un runas attīstību.
5. Ornitoterapija Putni apgaro un nomierina cilvēku, rada možumu un optimismu. Pavērojiet putnus un jūs ieraudzīsiet, ka viņi nekad negarlaikojas un vienmēr ir ar kaut ko aizņemti.
Putnu vērošana relaksē, glābj no emocionālām lēkmēm. Bet putnu melodiskā dziedāšana labvēlīgi ietekmē psihi un palīdz sagatavoties miegam.
Ir uzskats, ka putni nav saprātīgi un maz palīdz cilvēkam. Patiesībā, ja ar putniema daudz un bieži kontaktējas, jūs atklāsiet sev daudz ko jaunu. Putni smalki jūt saimnieka noskaņojumu, vienmēr tiecas palīdzēt, priecājas, kad jūs pārnākat no darba, grib aktīvi iesaisīties jūsu lietās –ņemt ēdienu no galda, sekot jums pa dzīvokli, ielūkoties monitorā un nospiest mobilā telefona pogas. Tāpēc kā minimums no depresijas jūs esat glābti un putni jums garantēs labu garastāvokli!