Flirta māksla: Flirts un interese par darbu (2. daļa)

6. Gandarījums par padarītu darbu.

Es domāju, ka mēs visi laiku pa laikam dienas beigās jūtamies neapmierināti, sakot: «Jā... Es šodien neko neizdarīju.». Kad mēs saprotam, ka diena pagājusi veltīgi, tad sev par to pārmetam. Un otrādi, ja mums izdodas dienas garumā padarīt daudz darbus, mēs ar sevi esam apmierināti. Kāpēc tā notiek?

Viens no iemesliem, kāpēc tā notiek, saistīts ar mūsu kultūras īpatnībām, kur liela nozīme ir panākumiem un mērķu sasniegšanai. Otrs iemesls ieslēpts cilvēka dabā, kur pašcieņas izjūta atbilst personīgo panākumu apziņai. Vairums no mums izjūt apmierinājumu, pabeidzot kādu lietu. Kāpēc mūsu darbs, karjera vai tas, ko mēs ietveram jēdzienā „pūliņi”, cieši saistīti ar pašcieņu un ir pamats personīgajai ieinteresētībai?

Džena Heinsa, rakstniece, strādāja pie lietišķa projekta . Šajā laikā viņa man nemitīgi teica: «Džīla, man ļoti gribas atpūsties. Es nevaru vien sagaidīt to brīdi, kad neko nevajadzēs darīt». Kad darbs pie projekta beidzās, Džena baudīja atpūtu tikai vienu nedēļu. Mani pārsteidza, ka viņu ātri pārņēma nemiers, kaut gan izskatījās tik aizņemta. Augas dienas viņa braukāja pa pilsētu, apciemoja draugus, ar kuriem kādu laiku nebija tikusies, gāja uz kino un iepirkās.

«Es nerodu sev vietu», — viņa vienreiz teica. «Nevari rast vietu? Ak, Dievs, tu izskaties tik aizņemta. Katru reizi, kad es mēģinu ar tevi parunāt, tu kaut kur steidzies. Kad tu paspēj noskumt?» — es pabrīnījos. «Tā nav garlaicība. Kā tev paskaidrot, es nejūtu, ka būtu aizņemta ar svarīgu lietu — atbildēja Džena. — Man nepieciešams nodarboties ar ko derīgu. Bet nākamais projekts sāksies tikai pēc divām nedēļām». — «Varbūt, tev vajag nodarboties ar kaut ko mājās?» — jautāju es. Un ziniet, nākamreiz viņa man teica, ka iztīrījusi visus pieliekamos, nokrāsojusi garāžu, pārbīdījusi mēbeles, izflīzējusi virtuvi. Pēc tam, kad to visu viņa man noskaitīja, es viņai jautāju: «Tu vēl arvien nevari rast sev vietu?» — «Ne tā, kā agrāk, bet man ļoti pietrūkst darbs.».

Tāds ir Dženas skatījums. Aizņemtība mums dod milzīgu apmierinājuma izjūtu. Džena kaislīgi vēlējās atgriezties pie iepriekšējā darba, jo tikai tas varēja aizpildīt aizņemtības, ko rada reāla lieta, zuduma izjūtu.Bet Džena ar vārdu „darbs” saprata profesionāli izpildītu projektu, par kuru tika maksāts un kurš nebija saistīts ar mājas darbiem. Pārējo viņa ievieto jēdzienā „darbs” tikai ar citu jēgu.

Herberts Seders strādāja investīciju bankā 30 gadus. Viņam vienmēr patika darbs un tas, kā tas ietekmēja dzīves struktūru.Un, lūk, pienāca brīdis doties pelnītā atpūtā. Ar ko gan viņš varēja aizpildīt brīvo laiku? Herberts zināja, ka daudzi viņa kolēģi ar nepacietību gaidīja, viņa aiziešanu pensijā, bet viņš gribēja strādāt, būt tajā pašā dienas ritmā, kā agrāk, un pastāvīgi just, ka esi aizņemts.

Jau pēc nedēļas, kā bija aizgājis pensijā, viņš sajuta nemieru. Pēc tam viņam nejauši radās ideja. Kā toreiz, pārslēdzot televīzijas kanālus, viņš pamanīja sabiedriskās televīzijas sarunu šova programmu. To vadīja, protams, ne Džonijs Karsons, un tēma bija parasta, toties tā likās aizraujoša. «Es arī to varētu izdarīt, — nodomāja Herberts. — Jā, es to varu izdarīt!» Viņš uzzināja, kā nokļūt sabiedriskajā televīzijā. Tas izrādījās vieglāk nekā viņš bija iedomājies. Viņam piešķīra uzņemšanas grupu un pārraides laiku. Viss, ko viņam vajadzēja izdarīt, radīt programmu. Bet kam tā varētu būt veltīta?

Viegli nojaust. Sižetu vienmēr var ņemt no dzīves, Herberts izdomāja uztaisīt šovu par aiziešanu pensijā. Viņš apskatīja šo tēmu no visām pusēm – no vaļasprieka līdz atpūtai, un uzaicināja viesus, kuri padalījās ar stāstiem no savas dzīves, kuros bija daudz humora. Viņš nosauca šo programmu «Ar ko tagad esmu aizņemts?». Herbertam viss radīja gandarījumu: ierakstīt šovu lentē, meklēt tēmas, sarunāties ar cilvēkiem. Bet kas bija vissvarīgākais? Tas, ka viņš vēl nekad nebija juties tik laimīgs un nebija saņēmis tādu gandarījumu par padarītu darbu. Sešus mēnešus vēlāk investīciju banka sazinājās ar viņu un piedāvāja sadarboties. Neskatoties uz to, ka viņam piedāvāja labu algu, Herberts atteicās: «Man ļoti žēl, bet esmu pārāk aizņemts ar sava šova radīšanu».

Gandarījumam ir liela nozīme un tas ir spēcīgs stimuls. Kad es tikko sāku strādāt par lektoru, lietas veicās ne visai labi. Lai uzturētu pārliecības izjūtu, es sāku katru dienu sastādīt nepieciešamo lietu sarakstu. Es izvēlējos šādus ceļus:

1) izdarīt kaut ko savas karjeras labā, veicināt lietišķas iepazīšanās vai mēģināt dienestā virzīties pa karjeras kāpnēm;
2) uzzināt ko jaunu, kaut vai kādu jaunu vārdu vai kā salabot mašīnu;
3) veikt kādus fiziskus vingrinājumus, kaut vai tā būtu pastaiga vai nodarbošanās ar aerobiku; Izdarīt ko labu draugiem, palīdzēt vai apsveikt;
4) sniegt sev baudījumu, vai ar saldējumu ar riekstiem vai kinokomēdijas skatīšanos.

Šis saraksts ne tikai man palīdzēja sakārtot dzīvi, bet arī radīja aizņemtības izjūtu. Iespējams, jūs tagad sev sakāt: «Es tā rīkošos katru dienu». Mēs visi tā rīkojamies. Bet tajā laikā saraksta sastādīšana par veicamajiem darbiem man bija liecinieks tam, ka esmu sasniegusi noteiktus panākumus. Ja jūs jūtat, ka nesaņemat gandarījumu darbā, mēģiniet sev noformulēt, ko jūs gribat sasniegt. Pat tajā gadījumā, ja izpildāmi būs tikai trīs punkti no visa saraksta, jūs sapratīsiet, ka varat izdarīt vēl vairāk, kā likās.

Ja jūs jūtat, ka neskatoties uz izdarītajiem mēģinājumiem, darbs jūs neapmierina, atrodiet vaļasprieku. Vienai manai paziņai nepietika laika, lai ar to nopietni nodarbotos. Tad viņa nolēma iestāties Grāmatu mīlētāju klubā, kur viņai vajadzēja izlasīt vienu grāmatu mēnesī un divreiz mēnesī to apspriest. Parasti mana paziņa izlasīja katru vakaru dažas lapaspuses, bet pēc tam piedalījās diskusijā, kas ilga divas stundas. Viņa guva milzīgu apmierinājumu no lasīšanas un iegūtajām zināšanām. Tagad viņa atrada nodarbošanos, kura palīdzēja viņai pārvarēt vilšanos, kas saistīta ar apmierinājuma trūkumu darba procesā.

Mums visiem vajag darīt ko nozīmīgu, lai būtu apmierināti un stimulētu sevi. Lai atrastu sfēru, kur var gūt gandarījumu, izvēlieties to, kas jums interesē, - tie var būt vajadzīgo darbu saraksti, darba pienākumi vai citas nodarbes.